Šī gada 3. un 4.aprīlī Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas delegācija apmeklēs Latviju, lai dažos no spilgtākajiem Latvijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem klātienē uzzinātu Latvijas pieredzi ES fondu vadībā un uzraudzībā, informē Finanšu ministrijā (FM).
Ministrijā atzīmē, ka Eiropas Parlamenta pārstāvji iepazīsies ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstību un dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu. «Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas attīstība ir valstiski nozīmīgs ES fondu projektu kopums, kurā plānota slimnīcas attīstība atbilstoši jaunākajām tehnoloģijām, palielinot tās kapacitāti, nodrošinot augstākās kvalitātes iekārtas un mūsdienu standartiem atbilstošas telpas.»
FM uzsver, ka Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija būs līdz šim apjomīgākais Latvijas ES fondu projekts, kurā plānots veikt dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un modernizāciju 300 kilometru garumā ar mērķi samazināt CO2 emisijas dzelzceļa pārvadājumos no 225 126 uz 180 000 tonnām gadā. Vienlaikus daudzi nozaru speciālisti atzīmē, ka valdība lēmusi virzīt tālāk vienu no dārgākajiem Latvijas vēsturē projektiem – dzelzceļa elektrifikāciju. Tāpēc tranzītu uzņēmumi apsver iespēju vērsties Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā ar lūgumu uz laiku apturēt šī gandrīz pus miljarda vērtā projekta īstenošanu, kamēr valdība spēs nodrošināt tā pilnīgu caurspīdīgumu un piedāvāt stratēģiskus risinājumus dzelzceļa kravu krituma apturēšanai.
BNN jau ziņoja, ka dzelzceļa elektrifikācijas projekta pirmās kārtas plānotās izmaksas pārsniedz pusmiljardu eiro. Projektam paredzētais Kohēzijas fonda finansējums pārsniedz 346 miljonus eiro.
Pašlaik Latvijā ir elektrificēti 14% no dzelzceļa tīkla, kas ir ievērojami mazāk par Eiropas Savienības vidējo rādītāju – 55%. Pēc 2030.gada, kad Lietuvas dzelzceļš būs elektrificējis dzelzceļa līniju no Baltkrievijas robežas līdz Klaipēdai, Lietuvā, kas ir viens no galvenajiem Latvijas konkurentiem tranzīta nozarē, būs elektrificēti 25% kopējā dzelzceļa tīkla. Tomēr jāatzīmē, ka Latvijā ir trīs ostas, kamēr Igaunija un Lietuva specializējas uz vienu galveno.
Arī AS Baltijas ekspresis Vilcienu kustības organizācijas daļas vadītājs Linards Gulbis iepriekš norādījis, ka Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekts ne tikai nedos gaidīto ekonomisko atdevi, bet «par to var nākties maksāt mums, mūsu bērniem un vēl bērnu bērniem».
«Līdzīgi ikvienam investīciju projektam arī šī pamatā ir to lietotāju vēlme un iespējas atmaksāt projektā ieguldītos līdzekļus. Diemžēl jau šobrīd iespējams prognozēt, ka Latvijas dzelzceļa infrastruktūras maksa, kura jau tā ir dārgā – kā Eiropā, dzelzceļa elektrifikācijas projekta rezultātā tikai augs. Taču nepamatota dārdzība nekad nav bijis konkurenci veicinošs faktors,» komentē Gulbis.