Eirozonas valstis parādu refinansēšanai un budžetu deficīta segšanai septembrī mēģinās aizņemties divreiz lielāku summu nekā augustā – aptuveni 80 miljardus eiro, savukārt oktobrī un novembrī pa 72 – 75 miljardiem eiro.
Visvairāk aizņemties nāksies Vācijai – 18 miljardus eiro septembrī, 17 miljardus – oktobrī, 20 miljardus – novembrī un 14 miljardus decembrī, aprēķinājuši ING Financial Markets.
Gandrīz tikpat daudz aizņemties nāksies arī Francijai – 17 miljardus eiro, savukārt Spānijai – 7 miljardus eiro, Portugālei – 1.5 miljardu eiro un Īrijai – 1 – 1.5 miljardu eiro.
Vai tas izdosies Spānijai, Portugālei un Īrijai, vēl nav skaidrs – pagaidām investori turpina šaubīties par šo valstu bankām un ekonomiku. Pieaug varbūtība, ka šīm valstīm neizdosies iegūt tik lielus aizdevumus, uz kādiem tās cer, norāda speciālisti.
Nav investoru, kas būtu gatavi nopirkt Eiropas perifēro valstu parādus. Pat eirozonas stiprākajām ekonomikām Vācijai un Francijai būs jācīnās par investoru naudu, uzskata eksperti.
Investori neaizmirst par defolta draudiem, kas ietekmē arī pieprasījumu pēc eirozonas parādiem. Grieķijas defolta risks vēl aizvien ir augsts.
Eiropas Savienības finanšu stāvokli pasliktinājuši izdevumi finanšu kompāniju parādu problēmu risināšanai – tam iztērēti 16.5% no iekšzemes kopprodukta, norāda Eiropas komisijā.