Eiropas Komisija (EK) piektdien, 17.jūnijā, nolēmusi ieteikt piešķirt Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai, paziņojusi EK prezidente Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen).
Ukraina un Moldova pieteikumus par uzņemšanu ES iesniedza drīz pēc tam, kad Krievijas karaspēks 24.februāri atkārtoti iebruka Ukrainā.
«Jā, Ukraina ir jāpieņem kā kandidātvalsts. Tas ir balstīts izpratnē, ka labs darbs ir padarīts, bet svarīgs darbs vēl veicams,» sacīja EK prezidente.
«Mēs visi zinām, ka ukraiņi ir gatavi mirt par Eiropas perspektīvu. Mēs gribam, lai viņi dzīvo kopā ar mums par šo Eiropas sapni,» viņa uzsvēra.
Leiena vietnē Twitter arī raksta, ka bijusi ļoti aizkustināta par laipnajiem vārdiem, ko Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis pēc EK lēmuma.
I was very moved by President @ZelenskyyUa‘s kind words over the phone today, following our recommendation to grant Ukraine the candidate status.
The Ukrainians can count on the @EU_Commission‘s constant support as they move along the path to the European Union. pic.twitter.com/ey8BVCLgzo
— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) June 17, 2022
ES 27 dalībvalstīm vēl jādod zaļā gaisma, lai Ukrainai tiktu piešķirts kandidātvalsts statuss, un bloka līderi par to diskutēs samitā Briselē jaunnedēļ.
Tomēr gaidāms, ka arī tad, ja Ukraina un Moldova tiks atzītas par kandidātvalstīm, to ceļš uz dalību ES būs diezgan ilgs.
Durvju atvēršana Ukrainai ir lielā mērā simbolisks solis, Kijivai cenšoties nostiprināt savu vietu Eiropā laikā, kad pret Ukrainu pilna mēroga karu atklāti izvērsusi Krievija.
Dažas ES valstis, arī Nīderlande, ir skeptiskas pret to, ka Ukrainas pieņemšana var notiks pārāk ātri. Tomēr, kā norāda diplomāti, sagaidāms, ka līderi piekritīs pirmajam solim.
ES smagsvaru Francijas, Vācijas un Itālijas līderi ceturtdien vizītes gaitā Kijivā pauda atbalstu tam, ka Ukrainai nekavējoties tiek piešķirts kandidātvalsts statuss.
Kā norādīja Leiena, kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai jāveic, «balstoties izpratnē, ka valsts veiks virkni tālāku svarīgu reformu» pirms pārejas pie nākamā posma un tiek sāktas oficiālas sarunas.
Viņa norādīja uz nepieciešamību veikt tieslietu sistēmas reformu, izskaust korupciju un ierobežot oligarhu ietekmi.
Līdzās Ukrainai un Moldovai, kam EK piektdien ieteica piešķirt ES kandidātvalsts statusu, dalībai blokā pieteikusies arī Gruzija.
Taču Leiena izteicās, ka Gruzijai būtu jāsniedz tāda «Eiropas perspektīva», kas ļautu tai nonākt līdz kandidātvalsts statusam, ja tiktu turpinātas jaunas reformas.