EK dod zaļo gaismu Latvijas dalībai eirozonā

Briselē noslēgusies Eiropas Savienības (ES) komisāru apspriede, kurā tika spriests par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai. Eiropas Komisija (EK) devusi zaļo gaismu Latvijas dalībai eirozonā.

«Latvijas pieredze apliecina, ka valsts var sekmīgi pārvarēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, lai cik smaga tā arī nebūtu, un kļūt vēl stiprāka. Pēc smagās lejupslīdes 2008. un 2009.gadā Latvija īstenoja izlēmīgu politisku rīcību, ko atbalstīja ES un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītā finansiālās palīdzības programma, kura uzlaboja ekonomikas elastību un pielāgošanās spējas atbilstoši vispārējiem ES noteikumiem par ilgtspējīgu un līdzsvarotu izaugsmi. Tas ir atmaksājies – paredzams, ka Latvijai šogad būs visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā,» norādījis Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas, monetāro lietu un eiro jautājumos Olli Rēns.

Viņš piebildis, ka «Latvijas vēlme ieviest eiro ir uzticības apliecinājums mūsu kopējai valūtai un vēl viens pierādījums, ka tiem, kuri pareģoja eirozonas izjukšanu, nebija taisnība.»

Konverģences ziņojumā norādīts, ka vidējais inflācijas līmenis Latvijā 12 mēnešu laikā līdz 2013.gada aprīlim bija 1,3 %, kas ir ievērojami zemāks par atsauces vērtību (2,7 %), un tiek prognozēts, ka tas saglabāsies zemāks par atsauces vērtību arī turpmāk. Tomēr tiek uzsvērts, ka Latvijai būs jāpaliek modrai, lai saglabātu zemu inflācijas līmeni, tostarp turpinot īstenot piesardzīgu fiskālo politiku un saglabājot iekšzemes pieprasījumu uz ilgtspējīgas attīstības ceļa.

Vispārējās valdības deficīta un IKP attiecība 2010.gadā sasniedza 8,1 %, taču samazinājās 2012.gadā līdz 1,2 %, un ir paredzams, ka saskaņā ar Komisijas jaunāko pavasara prognozi tā saglabāsies 2013.gadā 1,2 % apmērā. Vispārējās valdības parāds 2012.gada beigās bija 40,7 % no IKP. Pārmērīgais budžeta deficīts ir novērsts ticamā un ilgtspējīgā veidā, uzskata EK, iesakot ES Ekonomikas un finanšu padomei (ECOFIN) atcelt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Latvijai.

Vidējā ilgtermiņa aizdevumu procentu likme Latvijā gada laikā līdz šā gada aprīlim bija 3,8 %, kas ir zemāka par atsauces vērtību (5,5 %). Likmju starpība, salīdzinot ar eirozonas ilgtermiņa obligāciju kritēriju, kopš 2010.gada ir ievērojami samazinājusies, tādējādi atspoguļojot tirgus uzticību Latvijai, uzsver EK.

Latvijas lats ir piedalījies valūtas kursa mehānismā kopš 2005.gada 2.maija, kas ir ievērojami ilgāk nekā minimāli noteiktie divi gadi. Divu gadu laikā pirms šā novērtējuma veikšanas lata maiņas kurss nenovirzījās no centrālā kursa un nebija pakļauts spriedzei.

Ir izvērtēti arī citi faktori, tostarp maksājumu bilances attīstība un darba, preču un finanšu tirgu integrācija. Turklāt arī Latvijas tiesību akti monetārajā jomā ir atbilstīgi ES tiesību aktiem.

«Šodien patiesi ir nozīmīga diena Latvijai – mums ir pievērsta visas Eiropas Savienības uzmanība, jo Latvija pārliecinoši izpilda visus kritērijus, lai pievienotos eirozonai. Es vēlos teikt paldies ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam par kopīgo darbu, lai sasniegtu šādus rezultātus un kopīgi izkļūtu no ekonomiskās krīzes. Šobrīd ar saviem ekonomiskajiem rādītājiem ieņemam stabilu Māstrihtas kritēriju goda pjedestāla pirmo vietu starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, taču ir būtiski saglabāt pragmatisku nostāju, neļauties maldīgajam populismam un noturēt stabilu fiskālo politiku. Latvijas pievienošanās eirozonai nodrošinās straujāku ekonomikas izaugsmi un labklājības pieaugumu mūsu valstī, kā arī labākus nosacījumus uzņēmējdarbībai un prognozējamāku makroekonomisko vidi,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Atskatoties uz notikumiem eirozonā, svarīgi ir norādīt, ka eiro kā valūta nav vainojama eirozonas valstu ekonomiskajās problēmās, bet gan prasme to atbildīgi plānot un izmantot valsts tautsaimniecības izaugsmei. Sasniegtais un Latvijas ekonomikas ilgtspējas nodrošināšana paredz, ka atbilstība Māstrihtas kritērijiem nenozīmē to izpildi tikai noteiktajā brīdī. Svarīgi ir šos rādītājus pildīt ilgtermiņā, kas savukārt paredz, piemēram, inflācijas stabilitāti un kliedē iedzīvotāju bažas par neadekvātu cenu kāpuma iespējamību pēc eiro ieviešanas, portālam BNN norāda Finanšu ministrijā.

BNN jau vēstīja, ka visas prognozes liecināja, ka ziņojums par Latvijas gatavību ieviest eiro būs pozitīvs, jo valsts ar uzviju izpilda Māstrihtas kritērijus. EK konverģences ziņojuma uzmetums liecināja, ka Latvija izpilda visus Māstrihtas kritērijus. Ziņojumā tika izvērtēti arī vairāki papildus faktori, tostarp maksājumu bilances attīstība, kā arī nacionālā darba, produktu un finanšu tirgus integrācija Eiropā. Lai arī EK pieminēja salīdzinoši lielo nerezidentu depozītu īpatsvaru Latvijas banku sektorā, tika arī norādīts, ka Latvijas finanšu tirgus regulatori ieviesuši virkni pasākumu šo biznesa aktivitāšu risku mazināšanai.

Atbilstoši procedūrai izšķirošo lēmumu par eiro ieviešanu Latvijā pieņem ES valstu finanšu ministri, balstoties uz EK konverģences ziņojumu, kā arī pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un pārrunām Eiropadomē, kas pulcē visu ES dalībvalstu valdību vadītājus. Plānots, ka pārrunas Eiropadomē notiks 27.jūnijā un 28.jūnijā, bet rezolūciju par eiro ieviešanu Latvijā EP apstiprinās plenārsesijā no 1.jūlija līdz 4.jūlijam

ES finanšu ministri gala lēmumu par Latvijas uzaicināšanu pievienoties eirozonai pieņems 9.jūlijā.

Sagaidāms, ka Latvija eiro ieviesīs nākamā gada 1.janvārī.

Ref: 102.000.102.4572