Eiropas Komisija (EK) trešdien, 9.decembrī, nākusi klajā ar jaunu Eiropas Savienības (ES) terorisma apkarošanas programmu, lai pastiprinātu cīņu pret terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu un palielinātu ES noturību pret terorisma draudiem, informē EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.
Liepiņa pavēstīja, ka, pamatojoties uz pēdējos gados paveikto darbu, ar šo programmu ir iecerēts palīdzēt dalībvalstīm labāk prognozēt terorisma draudus, novērst tos, aizsargāties un reaģēt uz tiem. Eiropols, ES Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai, saskaņā ar 9.decembrī ierosinātajām pārskatītajām pilnvarām sniegs efektīvāku operatīvo atbalstu dalībvalstīm izmeklēšanā.
EK atzīmēja, ka nesenā uzbrukumu virkne Eiropas teritorijā bija skarbs atgādinājums, ka terorisma briesmas joprojām ir reālas un aktuālas. Līdz ar šā apdraudējuma attīstību ir jāizvērš arī mūsu sadarbība, lai to novērstu.
Terorisma apkarošanas programmas mērķi ir vājo vietu apzināšana un spējas prognozēt apdraudējumus veidošana. Savukārt, lai labāk prognozētu draudus un apzinātu jomas, kam vēl nav pietiekami pievērsta uzmanība, dalībvalstīm būtu jāpiegādā Izlūkošanas un situāciju centram (ES INTCEN) augstas kvalitātes dati, kas ļautu sekmīgāk apzināties situāciju.
EK uzsvēra, ka daļa no gaidāmā priekšlikuma par kritiskās infrastruktūras noturību būs EK izveidotās padomdevējas misijas, kas palīdzēs dalībvalstīm veikt riska novērtējumus, pamatojoties uz pieredzi, ko guvuši ES aizsardzības drošības padomdevēji.
Drošības pētījumi palīdzēs uzlabot jaunu apdraudējumu savlaicīgu atklāšanu, savukārt ieguldījumi jaunās tehnoloģijās palīdzēs Eiropai sekmīgi reaģēt uz terorisma draudiem.
EK pauda, ka cīņai pret ekstrēmistisku ideoloģiju izplatīšanos tiešsaistē ir svarīgi, lai Eiropas Parlaments (EP) un ES Padome steidzami pieņemtu noteikumus par teroristiska tiešsaistes satura dzēšanu. EK pēcāk atbalstīs to piemērošanu. ES Interneta forumā tiks izstrādāti norādījumi par publiski pieejamu ekstrēmistiska satura materiālu ierobežošanu tiešsaistē.
Tāpat EK norādīja, ka iekļaušanas veicināšana un iespēju nodrošināšana ar izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta palīdzību var palīdzēt veidot saliedētāku sabiedrību un novērst radikalizāciju. Rīcības plāns par integrāciju un iekļaušanu palīdzēs stiprināt sabiedrības noturību.
Pēc EK paustā, programma koncentrējas arī uz profilaktisko darbību pastiprināšanu cietumos, īpašu uzmanību pievēršot radikālu ieslodzīto rehabilitācijai un reintegrācijai, tai skaitā pēc viņu atbrīvošanas. Lai izplatītu informāciju un zināšanas par radikalizācijas novēršanu, EK ierosinās izveidot ES zināšanu centru, kas pulcētu politikas veidotājus, praktiķus un pētniekus. Tāpat, atzīstot īpašās problēmas, ko rada ārvalstu kaujinieki teroristi un viņu ģimenes locekļi, EK atbalstīs mācības un zināšanu apmaiņu, lai palīdzētu dalībvalstīm pārvaldīt viņu atgriešanos.
EK ieskatā, daudzi no nesenajiem uzbrukumiem ES notika ļaužu pārpilnās vai izteikti simboliskās vietās.
ES pastiprinās centienus, lai nodrošinātu sabiedrisko vietu, tostarp kulta vietu, fizisku aizsardzību, izmantojot integrētu drošību. EK plāno ierosināt pilsētām apvienoties iniciatīvā ES apņemšanās par pilsētu drošību un noturību un piešķirs finansējumu, kas palīdzēs tām mazināt sabiedrisko vietu neaizsargātību.
Plānots, ka ES ierosinās arī pasākumus, lai padarītu noturīgāku kritisko infrastruktūru, piemēram, transporta mezglus, spēkstacijas vai slimnīcas. Lai uzlabotu aviācijas drošību, EK izpētīs iespējas sagatavot Eiropas tiesisko regulējumu drošības darbinieku izvietošanai avioreisos.
EK akcentēja, ka visas personas, kas ieceļo ES, ir jāpārbauda attiecīgajās datubāzēs neatkarīgi no tā, vai tām ir ES pilsonība. EK palīdzēs dalībvalstīm nodrošināt šādas sistemātiskas pārbaudes uz robežām. EK arī ierosinās sistēmu, kas nodrošinās, ka persona, kurai kādā dalībvalstī drošības apsvērumu dēļ ir atteikta šaujamieroča nēsāšanas atļauja, nevar iesniegt līdzīgu pieprasījumu citā dalībvalstī; tādējādi tiks novērsta nepilnība pašreizējos noteikumos.
EK uzsvēra, ka policijas sadarbība un informācijas apmaiņa visā ES ir ļoti svarīga, lai efektīvi reaģētu uzbrukumu gadījumā un sauktu vainīgos pie atbildības.
EK 2021.gadā ierosinās ES policijas sadarbības kodeksu, kas ļaus uzlabot sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm, tai skaitā cīņā pret terorismu.
EK norādīja, ka ievērojama daļa izmeklēšanas pret noziedzību un terorismu ir saistīta ar šifrētu informāciju. EK sadarbosies ar dalībvalstīm, lai rastu iespējamos juridiskos, operatīvos un tehniskos risinājumus, kas ļauj likumīgi piekļūt šādai informācijai, un veicinās tādu pieeju, kas saglabā šifrēšanas efektivitāti privātuma un sakaru drošības aizsardzībā, vienlaikus efektīvi reaģējot uz noziedzību un terorismu.
Lai labāk atbalstītu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, EK ierosinās izveidot terorisma apkarošanas finanšu izmeklētāju tīklu, iesaistot Eiropolu, tā palīdzot sekot līdzi naudas plūsmai un identificēt iesaistītās personas. EK arī sniegs plašāku atbalstu dalībvalstīm kaujaslauka informācijas izmantošanā, lai identificētu, atklātu un sauktu pie kriminālatbildības atgriezušos ārvalstu kaujiniekus teroristus. Plānots, ka EK arī strādās pie tā, lai uzlabotos terora aktos cietušo aizsardzība, tai skaitā, lai kompensācijas būtu vieglāk pieejamas.
Plānots, ka terorisma prognozēšanas, novēršanas, aizsargāšanās un reaģēšanas darbā tiks iesaistītas partnervalstis ES kaimiņu reģionos un ārpus tiem, turklāt tas balstīsies uz pastiprinātu sadarbību ar starptautiskajām organizācijām. EK un attiecīgā gadījumā Augstais pārstāvis/priekšsēdētājas vietnieks pastiprinās sadarbību ar Rietumbalkānu partneriem šaujamieroču jomā, risinās sarunas par starptautiskiem nolīgumiem ar dienvidu kaimiņreģiona valstīm, lai apmainītos persondatiem ar Eiropolu, un uzlabos stratēģisko un operatīvo sadarbību ar citiem reģioniem, piemēram, Sāhelas reģionu, Āfrikas ragu, citām Āfrikas valstīm un svarīgākajiem Āzijas reģioniem.
Tāpat EK iecels terorisma apkarošanas koordinatoru, kura uzdevums būs koordinēt ES politiku un finansējumu terorisma apkarošanas jomā EK un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un EP.
EK šodien ierosina paplašināt Eiropola, ES Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai, pilnvaras. Ņemot vērā, ka teroristi bieži vien ļaunprātīgi izmanto privātuzņēmumu piedāvātus pakalpojumus, lai vervētu sekotājus, plānotu uzbrukumus un izplatītu propagandu, kas kūda uz turpmākiem uzbrukumiem, pārskatītās pilnvaras palīdzēs Eiropolam efektīvi sadarboties ar privātpersonām un nosūtīt attiecīgos pierādījumus dalībvalstīm. Piemēram, Eiropols varēs darboties kā kontaktpunkts, kad nebūs skaidrības par dalībvalstu jurisdikciju.
Jaunās pilnvaras arī ļaus Eiropolam apstrādāt lielas un sarežģītas datu kopas, uzlabot sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un ar partnervalstīm ārpus ES, kā arī palīdzēt izstrādāt jaunas tehnoloģijas, kas atbilst tiesībaizsardzības vajadzībām. Tās stiprinās Eiropola datu aizsardzības sistēmu un parlamentāro uzraudzību.
Šodien pieņemtā programma izriet no ES Drošības savienības stratēģijas 2020.-2025.gadam, kurā EK apņēmās koncentrēties uz prioritārajām jomām, kur ES var dot savu pienesumu, lai atbalstītu dalībvalstis drošības veicināšanā Eiropas iedzīvotājiem.
Terorisma apkarošanas programmas pamatā ir pasākumi, kas jau ir pieņemti, lai liegtu teroristiem līdzekļus uzbrukumu veikšanai un stiprinātu noturību pret terorisma draudiem, piemēram, ES noteikumi par terorisma apkarošanu, terorisma finansēšanas apkarošanu un piekļuvi šaujamieročiem, uzsvēra EK.