Paredzams, ka ES ekonomikas pakāpeniskā atveseļošanās turpinās nostiprināties, un izredzes 2011. gadam šķiet mazliet labākas, nekā prognozēts rudenī, biznesa ziņu portālu BNN.LV informēja Eiropas Komisijas pārstāvis Latvijā Kaspars Kreics.
Prognozēts, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) šajā gadā pieaugs par aptuveni 1,75 %, bet 2012. gadā – par nepilniem 2 %. Šādas perspektīvas pamatojas uz labākām pasaules ekonomikas izredzēm un kopumā optimistisku noskaņojumu ES uzņēmējdarbības vidē.
Tiek prognozēts, ka inflācija šajā gadā būs tuvu 3 % ES un 2,5 % eirozonā, samazinoties līdz attiecīgi aptuveni 2 % un 1,75 % 2012. gadā. Sagaidāms, ka darba tirgus apstākļi prognožu periodā lēnām uzlabosies. Prognozēts, ka līdz 2012. gadam bezdarba līmenis samazināsies par 0,5 procentpunktu un nedaudz pārsniegs 9 % ES un 9,75 % eirozonā. Fiskālā konsolidācija turpināsies, un paredzams, ka publiskā sektora deficīts līdz 2012. gadam samazināsies līdz aptuveni 3,75 % no IKP. Jāatzīmē gan, ka prognozes dažādām dalībvalstīm joprojām ievērojami atšķiras.
ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns notiekošo komentēja šādi: «Galvenais, uz ko norāda mūsu prognoze ir tas, ka ekonomikas atveseļošanās Eiropā norisinās stabili un turpinās, neraugoties uz neseniem ārējiem satricinājumiem un saspīlējumu valsts parāda vērtspapīru tirgū. Skaidri redzams, ka dalībvalstu publiskā sektora budžeta deficīti samazinās. Patlaban ir būtiski nostiprināt šīs izaugsmes un konsolidācijas tendences, kā arī pārvērst tās vairāk un labākās darbavietās. Tas nozīmē, ka jāturpina fiskālā konsolidācija un stingri jāīsteno strukturālās reformas, kas palīdz radīt darbavietas un uzlabo dalībvalstu tautsaimniecību konkurētspēju.»
Ekonomikas atveseļošanās ES turpinās, neraugoties uz to, ka problēmas finanšu tirgos saglabājas un to, ka ārējie apstākļi ir kļuvuši sarežģītāki. Atveseļošanās vēršas plašumā, un tiek prognozēts, ka 2011. gadā tā kopumā turpināsies, kā paredzēts pagājušā gada rudenī. Paredzams, ka investīcijas ražošanas aprīkojumā šajā gadā pieaugs straujāk, ko veicinās arī eksporta lielāks pieaugums. Turpretim investīcijas būvniecībā turpinās samazināties, tādējādi atspoguļojot vairākās dalībvalstīs notiekošās korekcijas. Sagaidāms, ka ES šajā gadā nedaudz pieaugs privātais patēriņš, un tā pakāpenisko kāpumu pēc tam, visticamāk, stiprinās darba tirgus apstākļi, kuri lēnām uzlabojas, mērens ienākumu pieaugums un zemākas noguldījumu likmes. Tomēr augstāka inflācija zināmā mērā ir bremzējusi šīs pakāpeniskās nostiprināšanās tempu salīdzinājumā ar rudens prognozi. Turklāt paredzams, ka īstermiņā kapitālu un patēriņu joprojām ietekmēs notiekošais parādsaistību samazināšanas process korporatīvajā un mājsaimniecību sektorā, vēlmes uzņemties risku mazināšanās un fiskālā konsolidācija.
Kā parasti, kad notiek atgūšanās no dziļām finanšu krīzēm, sagaidāms, ka ES atveseļošanās būs mazāk izteikta nekā iepriekšējo ekonomisko augšupeju laikā, lai gan, privātajam iekšzemes pieprasījumam pakāpeniski nostiprinoties, tā kļūs aizvien pašpietiekamāka. Gada vidējo rādītāju izteiksmē sagaidāms, ka IKP pieaugums mazliet pieaugs no nedaudz vairāk kā 1½ % eirozonā un 1¾ % ES šajā gadā līdz aptuveni 2 % gan eirozonā, gan ES 2012. gadā. 2011. gada rādītāji ir nedaudz labāki, nekā paredzēts iepriekšējā visaptverošajā prognozē pagājušā gada rudenī.
Dažādi panākumi dalībvalstīs
Kopaina pietiekami labi neparāda atveseļošanās ievērojamās atšķirības dalībvalstīs. Dažās valstīs, jo īpaši Vācijā, kā arī dažās citās mazākās un uz eksportu orientētās valstīs, aktivitāte ir lielā mērā atjaunojusies, bet citas, jo īpaši dažas ES perifērijas valstis, šajā ziņā atpaliek. Sagaidāms, ka arī turpmāk atveseļošanās temps ES būs atšķirīgs.
Paredzams, ka prognožu periodā turpināsies notiekošā ES iekšējo nelīdzsvarotību korekcija. Pielāgošanās ietekmi visvairāk izjūt valstis, kurās budžeta deficīts bija ļoti liels, kad sākās krīze, un to lielā mērā izraisa patēriņa samazinājums. Tomēr arī vairāki strukturāli lieli tekošā konta pārpalikumi, šķiet, pakāpeniski samazinās, ņemot vērā lielāku iekšzemes pieprasījumu un dinamisku importu.
Arī situācija Eiropas darba tirgos joprojām ir dažāda. Bezdarba līmeņa diapazons ir no 4-5 % Nīderlandē un Austrijā līdz 17-21 % Spānijā un Baltijas valstīs. Nodarbinātība ES nedaudz pieaudzis 2010. gada pēdējā ceturksnī, ko sekmēja situācijas uzlabošanās visos sektoros, izņemot rūpniecību un būvniecību. Ņemot vērā parasto aizkavējumu starp ražošanas apjoma un nodarbinātības pieaugumu, prognozēts, ka nodarbinātība šajā gadā gan ES, gan eirozonā mēreni pieaugs. Prognozēts, ka bezdarbs prognožu periodā eirozonā un ES samazināsies par aptuveni ½ procentpunktiem. Tomēr, neraugoties uz to, ka kopš rudens situācija zināmā mērā ir uzlabojusies, joprojām paredzams, ka ekonomikas atlabšana ies roku rokā ar salīdzinoši augstu bezdarba līmeni.
Publiskā sektora finanses pagājušajā gadā sāka uzlaboties. Ņemot vērā straujāku izaugsmi un pagaidu stimulēšanas pasākumu izbeigšanu, prognozēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts ES samazināsies no aptuveni 6½ % no IKP 2010. gadā līdz aptuveni 4¾ % no IKP 2011. gadā un līdz 3¾ % no IKP 2012. gadā ar kopumā līdzīgām tendencēm, bet nedaudz zemāku deficīta līmeni eirozonai. Šie rādītāji ir nedaudz labāki, nekā tika paredzēts rudenī. Gan ES, gan eirozonā budžeta deficīta samazinājums galvenokārt tiek panākts ar tēriņu samazinājumu. Atšķirībā no budžeta deficīta parāda attiecība prognožu periodā turpinās pieaugt, līdz 2012. gadam sasniedzot aptuveni 83 % no IKP Eiropas Savienībā un 88 % no IKP eirozonā.