Latvija ieņem 8.vietu Eiropas Savienībā (ES), vērtējot tiešsaistē sniegtos publiskos pakalpojumus, kas ir kāpums par piecām vietām, salīdzinot ar aizvadīto gadu, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM).
Par to liecina Eiropas Komisijas (EK) veidotais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI). Kopumā Latvija saglabājusi esošās pozīcijas DESI – 19.vietu starp visām ES valstīm.
Vērtējot sasniegto progresu, visstraujāk tas novērojams e-pārvaldes jomā kopumā. Latvija ieņem 15.vietu, kas ir kāpums par trīs vietām, salīdzinot ar 2016.gadu. «Vienlaikus jāatzīst, ka Latvijai vēl liels darbs paveicams atvērto datu jomā, kur progress nav pietiekams. Lai uzlabotu datu pieejamību publiskās pārvaldes institūcijām un nodrošinātu atkalizmantojamu datu publicēšanu atkalizmantošanai privātu uzņēmumu pakalpojumos, 2017.gadā darbu uzsāks centralizētas publiskās pārvaldes atvērto datu portāls,» komentē VARAM.
Kopumā DESI secināts, ka Latvijas kopējo pozitīvo virzību šajā vērtējumā nosaka augošais ātrā platjoslas pieslēguma abonentu skaits, kā arī uzlabojumi digitālo publisko pakalpojumu sniegšanā. Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izmanto internetu un e-pārvaldes pakalpojumus.
Pusei Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju līmenis joprojām ir zems, lai arī internetu lieto 77% iedzīvotāju. Tāpat secināts, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu skaits aug, taču tas joprojām ir mazāks par vidējo rādītāju ES.
Vērtējot savienojamības aspektu, DESI secināts, ka Latvija ieņem vienu no trim augstākajām vietām ES harmonizētā spektra ziņā un arvien vairāk iedzīvotāju abonē mobilās platjoslas pakalpojumus. Tāpat dati liecina, ka fiksēto pieslēgumu abonementi izvēlas jaunus pakalpojumus, kas piedāvā ātrāku datu pārraidi.
Visvājākais progress VARAM norāda, ka Latvijai novērojams uzņēmējdarbības digitalizācijas un e-komercijas jomās. Secināts, ka, neskatoties uz faktu, ka 55% Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk izmantot e-komercijas pakalpojumus, mazie un vidējie uzņēmumi e-komercijas kanālus, lai pārdotu savu preci un sniegtu pakalpojumus, izmanto maz – tikai 8%.
«DESI apliecina, ka Latvijai ir potenciāls digitālo pakalpojumu jomā. Tomēr jāapzinās, ka digitālās vides sniegto iespēju izmantošana iedzīvotāju, uzņēmēju, kā arī publiskās pārvaldes pusē ir cieši saistīta ar vairāku ministriju paveikto,» komentē VARAM valsts sekretāra vietnieks e-pārvaldes jautājumos Edmunds Beļskis.
Viņš skaidro, ka digitālai videi nav fizisku robežu. Tāpēc arī Latvijas dažādu atbildīgo iestāžu sadarbībai ir jābūt ar plašāku un, iespējams, ambiciozāku redzējumu. Būtiski, lai nozaru griezumā atbildīgās institūcijas aktīvi rīkotos savas kompetences ietvaros. «Tikai tā Latvijas iedzīvotāji un komersanti varēs būs zinoši un varoši, lai izmantotu visas digitālās vides radītās iespējas.»
Ref:224.000.103.515