Izrādās, ka Valsts ieņēmumu dienests, kas pēdējos gados sevi pozicionējis kā organizāciju, kas uzņēmējus nevis soda, bet palīdz tiem, glabā skapī vairākus skeletus.
Ap dažiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem, kuri acīm redzami dzīvo pāri saviem līdzekļiem, samilzušais skandāls šonedēļ turpinājās piketa formā pie Ministru kabineta ēkas. Šīs akcijas dalībnieki pieprasīja valdībai un Finanšu ministrijai VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones atkāpšanos. Tomēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola solīja VID ģenerāldirektorei nevis atstādināšanu no amata, bet politisko atbalstu organizācijas attīrīšanā no negodīgiem darbiniekiem. Pētersonei uzdots līdz 1.martam sagatavot sarakstu ar potenciālajiem krāpnieciskajiem darbiniekiem un idejas par to, kā no tiem atbrīvoties, tostarp sagatavot arī nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos. Saskaņā ar finanšu ministres teikto ir svarīgi saprast, kā Igaunijai izdodas ar 1 000 ieņēmumu dienesta darbiniekiem iekasēt vairāk nodokļu, nekā Latvijas VID ar 4 000 darbiniekiem.
Un viss sākās ar to, ka Latvijas TV raidījums Aizliegtais paņēmiens informēja, ka VID Finanšu policijas darbinieku Roberta Dirnēna un viņa brāļa Kaspara Aleksandrova radiniekiem pieder ievērojami nekustamie īpašumi un dārgas automašīnas. Ir aizdomas, ka līdzekļi to iegādei saņemti caur naudas atmazgāšanas shēmām.
Brāļi saņēmuši mantojumu no mātes pusmiljona dolāru apmērā. Roberta Dirnēna 23 gadus vecais dēls Robijs, neskatoties uz to, ka tēva alga ir 800 eiro (pēc nodokļu nomaksas), jau ir īpašnieks diviem dzīvokļiem jaunajos projektos, zemes gabalam Rīgā un zemes gabalam ekskluzīvo māju rajonā Garkalnes novada Sunīšos.
Aleksandrova meita – Madara Dirnēna, kas ir nesen dibinātā uzņēmuma Re&Law Consultation valdes locekle, jau paguvusi iegādāties četras automašīnas: mikroautobusu, divas ekskluzīvas Range Rover markas automašīnas un vienu BMW markas automašīnu par kopējo summu 250 tūkstoši eiro.
Savu sašutumu intervijā Latvijas TV atklāja premjerministrs Māris Kučinskis: «Kur ir iekšējie drošības dienesti un visas blakus esošās, paralēlās iestādes?»
Taču tā vien šķiet, ka viņš sadzirdēts netika, jo VID ģenerāldirektora vietnieks un nodrošinājuma pārvaldes direktors Aigars Undzēns uz preses konferenci, kas bija veltīta, lai skaidrotu situāciju ar Finanšu policijas darbinieku aizdomīgo finansiālo stāvokli, ieradās ar Carrera Tiger Wood pulksteni uz rokas. Par to ziņoja TV3 raidījumā Bez Tabu. Pēc raidījuma rīcībā esošās informācijas, Latvijā šāda pulksteņa cena sasniedz 4 100 eiro. 2015.gada decembrī Undzēna alga bija 1 867 eiro. Saskaņā ar valsts amatpersonas ienākumu deklarāciju, 2014.gadā viņš par darbu VID saņēmis algu 32 498,20 eiro vēl 100,24 eiro saņēmis kā procentus par depozītu. Bankā Undzēnam ir uzkrāti 48 614,80 eiro, tāpat ierēdnim pieder arī 2010.gada automašīna Mini Cooper un dzīvoklis Bauskā.
Labākais rezultāts ar mazākajiem zaudējumiem
Uz visu šo atklāto faktu fona finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas paziņojums par to, ka Latvijas iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ir prestiža jautājums – iestājoties OECD mūsu valsts vairs nebūs banānu republika, izskanēja kā joks.
Viens no galvenajiem ieguvumiem dalībai OECD – investoriem tā kalpo, kā sava veida garantija, «kvalitātes zīme». Jo valstis, kas ir organizācijas dalībvalsts, investoriem ir saprotamākas, un tas savukārt veicina investīciju pieplūdi.
Ja Valsts ieņēmumu dienestam ir šāda reputācija, iegūt «kvalitātes zīmi» būs vēl grūtāk. Kā BNN jau iepriekš informēja, sarunas par pievienošanos OECD atliktas uz vēl vienu gadu. Iepriekš tika plānots, ka tās tiks pabeigtas līdz 2015.gada beigām, bet Latvijas novērtēšanas process atsevišķās organizācijas komitejās un darba grupās ievilkās un tiks turpināts arī 2016.gadā. Pagājušā gada oktobrī organizācija publicēja ziņojumu, kurā pauda nopietnas bažas par korupciju Latvijas banku sektorā. OECD ekspertiem bažas radīja fakts, ka 14 no 20 Latvijā reģistrētajām bankām apkalpo ārvalstniekus, kuru ieguldījumi veido vairāk nekā pusi no 30 miljardiem eiro, kas noguldīti Latvijas banku sistēmā.
Bet tas, ar ko OECD, pirmkārt un galvenokārt, ir slavena – tā ir organizācija, kurai ir vispāratzīta pieredze ekonomiskās analīzes, ekonomiskās prognozēšanas jomās un problēmu risināšanā praktiski visās valsts pārvaldes darbības jomās. OECD veic lielu analītisko darbu dažādās jomās. Tās ir gan investīcijas, korporatīvā un valsts pārvalde, gan pensijas, izglītība, zivsaimniecība, ekoloģija, utt. Pamatojoties uz šo analīzi, izstrādā tā saukto paraugpraksi vai optimālus risinājumus, kas ļauj sasniegt labākos rezultātus ar viszemākajām izmaksām.
Iepriekš neaktīvo aktivizācija
Zināmā mērā VID darbiniekiem visnotaļ ir izdevies sasniegt labākos rezultātus ar viszemākajām izmaksām. Tomēr diezgan ticams, ka viņu «sasniegumus» vēl izmeklēs tiesībaizsardzības iestādes.
Bet vēl kāda joma, kurā ar pieejamiem resursiem sasniegts samērā labs rezultāts, ir nodarbinātība. Kā šonedēļ informēja Centrālā statistikas pārvalde (CSP), 2015.gadā bezdarba līmenis Latvijā bija 9,9%, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā. Turklāt nodarbinātības pieaugums bijis ne tikai uz bezdarbnieku skaita samazināšanās rēķina, bet arī pateicoties iepriekš neaktīvo cilvēku iekļaušanai darba tirgū.
Darba tirgus šogad pakāpeniski turpinās sasilt, saka eksperti. Sagaidāms, ka darba meklētāju īpatsvars gadā vidēji samazināsies zem 9%. Bet jau šodien ir skaidrs, ka kvalificētiem darba ņēmējiem bezdarba līmenis ir samazinājies līdz teju pirmskrīzes līmenim. Mazāk kvalificētam darbaspēkam tas joprojām ir augstāks, bet, turpinoties ekonomikas izaugsmei, samazināsies arī tas.
Tomēr vajadzība pēc kvalificēta darbaspēka aizvien ir krietni izteiktāka. Iespējams, tieši tas izskaidro ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita pieaugumu – pieprasījums pēc darbiniekiem ir augsts, un darba tirgū sāk iekļauties līdz šim neaktīvie cilvēki. Citiem vārdiem sakot, ar tiem pašiem resursiem tiek sasniegts labāks rezultāts.
Ref:017.010.103.9370