Šonedēļ uzzinājām par, iespējams, lielāko apvienošanos banku sektorā pēdējo gadu laikā. Nordea un DNB paziņoja par plāniem apvienot savu pieredzi un zināšanas, kā arī darbību Baltijas valstīs.
«Nordea un DNB noslēgušas vienošanos par darbības apvienošanu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai izveidotu jaunu, vadošu banku Baltijā ar spēcīgām Ziemeļvalstu saknēm,» šāds paziņojums pienāca abu kredītiestāžu klientiem īsziņā vai e-pastā. Tiek uzsvērts, ka bankas papildinās viena otru. Nordea, piemēram, ieņem spēcīgas pozīcijas lielo uzņēmumu segmentā, bet DNB ir spēcīgs spēlētājs mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Apvienojot savus resursus, bankas kļūs lielāks un ietekmīgs spēlētājs arī privātpersonu apkalpošanā, turklāt jaunajai bankai būs lielāka pieejamība un plašāks ģeogrāfiskais pārklājums, ņemot vērā Nordea spēcīgas pozīcijas Igaunijā un DNB Lietuvā, kā arī vienlīdzīgas pozīcijas Latvijas tirgū, teikts bankas paziņojumā par plānoto apvienošanos.
Darījums par jaunās bankas izveidi tiks noslēgts 2017.gada otrajā ceturksnī. Līdz brīdim, kamēr tiks saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, Nordea un DNB strādās atsevišķi, kā savstarpēji konkurējošas bankas.
Jaunā banka tiks reģistrēta Igaunijā ar filiālēm Latvijā un Lietuvā, preses konferencē informēja banku pārstāvji. Kā sauks jauno banku – vēl nav zināms, taču zīmolā tiks atspoguļots gan darbības tirgus – Baltijas valstis, gan arī bankas īpašnieku izcelsme – Ziemeļvalstis.
Nordea un DNB bankās Baltijas valstīs pašlaik strādā attiecīgi 1 300 un 1 800 darbinieki, bet kopējais aktīvu apjoms sasniedz 13 miljardus eiro – astoņi miljardi Nordea un pieci miljardi DNB.
DNB banka Latvijā ir Norvēģijas finanšu grupas DNB daļa, kuras 34% akciju pieder Norvēģijas valstij. DNB grupa Latvijā ir noslēgusi šī gada pirmo pusi ar peļņu 22,8 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā tajā pašā periodā pagājušajā gadā.
Operatīvās darbības peļņa pirmajā pusgadā veidoja 21,3 miljonus eiro, kas ir par 136% vairāk, nekā analoģiskā periodā pērn.
Nordea grupas operatīvās darbības peļņa Latvijā pirmajā pusgadā sasniedza 18 miljonus eiro, kas ir par 8% mazāk, nekā attiecīgajā periodā pērn. Baltijas valstīs Nordea operatīvās darbības peļņa pirmajā pusgadā sasniedza 41 miljonu eiro.
«Apvienojot Nordea bankas un DNB bankas darbību Latvijā, izveidosies ļoti ietekmīgs finanšu tirgus spēlētājs ar attiecīgi lielāku finanšu jaudu un veicinās konkurenci finanšu pakalpojumu jomā,» paziņojis Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.
Gan izklaidēties, gan ārstēties
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) šonedēļ publicēja Latvijas viesnīcu un tūristu naktsmītņu darbības rezultātus 2016.gada pirmajā pusē. Kā izrādās, ārvalstu viesi mūsu valstī pavadījuši 1,892 miljonu nakšu – par 6,5% vairāk, nekā attiecīgajā periodā 2015.gadā. 2016.gada otrajā ceturksnī ārvalstu tūristu skaits Latvijā sasniedza 432,7 tūkstošus, 29,6% no tiem bija no kaimiņvalstīm: no Krievijas 10,9%, no Lietuvas – 8,6%, no Igaunijas – 8,1%, no Baltkrievijas – 2%. Tajā pašā laikā ievērojami pieaudzis ciemiņu skaits no ASV – par 56,6%, Spānijas – par 33,4%, Lielbritānijas – par 27%, Lietuvas – par 17,9%, Polijas – par 17,4% un 13,5% no Somijas.
Daudzi no viņiem droši vien brauc pie mums ne tikai baudīt dabas skaistumu un aplūkot vietējos apskates objektus, bet arī tādēļ, lai uzlabotu savu veselību. Saskaņā ar Latvijas Medicīnas Eksporta asociācijas datiem, pērn ārzemniekiem sniegto medicīnas pakalpojumu apjoms Latvijā palielinājies par 18%, savukārt viesu izdevumi, kas tērēti ārstēšanai un diagnostikai, mūsu valstī sasnieguši piecus miljonus eiro.
Viena no visperspektīvākajām jomām ir viroterapija kā metode vēža ārstēšanā, tāpat arī diagnostika un zobārstniecība, pavēstīja asociācijas prezidents Olafs Slutiņš. Saskaņā ar viņa teikto, Latvijas trumpis ir cenas un kvalitātes attiecība, kā arī specializācija. Piemēram, Siguldas slimnīca veic kuņģa samazināšanas operācijas, kas ir ļoti pieprasītas skandināvu vidū.
Jautājums izsmelts
Šonedēļ triju Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) ministru tikšanos ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču apsprieda Koalīcijas sadarbības padomes sēdē. Sēdes dalībnieki nolēma tēmu slēgt.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sniedza savus paskaidrojumus un uzskata, ka jautājums par ZZS ministru tikšanos ar Dvorkoviču ir izsmelts. Premjerministrs Māris Kučinskis koalīcijas padomes sēdē norādīja, ka Dūklavs pārliecinājis par tikšanās lietderību, kā arī to, ka tā nekādā veidā neietekmē valsts oficiālo ārpolitikas pozīciju. Tā drīzāk jāuztver kā atbalsts Latvijas ražotājiem.
Savukārt koalīcijas partneri rāja vainīgos un izteica cerību, ka šādi gadījumi neatkārtosies. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apliecināja, ka mācību pēc ZZS ministru tikšanās ar Krievijas vicepremjeru guvuši visi un nekas tamlīdzīgs neatkārtosies.
Latvijas prezidents Raimonds Vējonis teica, ka, pirmkārt, tas «kas ar ko tiekas» un tas, kādā kontekstā notiek tikšanās, ir valdības jautājums. Bet, neskatoties uz šo tikšanos, Latvijas nostāja attiecībā uz ekonomiskajām sankcijām nav mainījusies, apliecināja prezidents un piebilda, ka izmaiņas notiks tikai tad, ja būs vērojams progress, īstenojot Minskas vienošanos.
Kopumā par politiķu visbiežāk lietotajiem vārdiem kļuvusi tieši «mācība» un «neatkārtosies». Kā atzina Rinkēvičs Ārlietu ministrija bija informēta par Dūklava un Dvorkoviča tikšanos, tomēr viņš nebija zinājis par abu pārējo ministru dalību neformālajās sarunās. Rinkēvičs tāpat norādīja, ka situācija kopumā izspēlēta aizdomīgi un līdzinās Krievijas diplomātijas mahinācijām, ņemot vērā, ka šis stāsts met ēnu uz Latviju, kā ES sabiedroto jautājumā par sankcijām pret Krieviju.
Kā BNN jau informēja, augusta sākumā Dvorkovičs, atrodoties atvaļinājumā Latvijā, tikās ar trim ZZS ministriem. Neformālā tikšanās notika zivju pārstrādes uzņēmumā Karavela, un tajā piedalījās finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, satiksmes ministrs Uldis Augulis un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Tikšanās laikā tika runāts par zivju eksporta atjaunošanu, Inčukalna gāzes krātuvi un tranzītu.
«Zaļais» zelts
Kamēr ar to preču, kurām ir pievienotā vērtība, eksportu iet diezgan smagi, Latvija turpina palielināt «zaļā» zelta eksportu uz ārvalstīm. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2016.gada pirmajā pusgadā Latvijas meža nozares eksporta produkcijas vērtība sasniegusi 1,053 miljardus eiro – kas ir par 3,2% vairāk, nekā tajā pašā laika posmā 2015.gadāа (1,020 miljardi eiro).
Koka un tā izstrādājumu eksports kopš gada sākuma sasniedzis 904,44 miljons eiro – par 4% vairāk, nekā 2015.gada pirmajā pusgadā (869,33 miljoni eiro). Lielāko kokapstrādes nozares eksporta daļu veido Latvijā ražoto granulu eksports – šogad eksportēti 933,8 tūkstoši tonnu granulu par summu 117 miljoni eiro. 2015.gada pirmajā pusgadā šie rādītāji bija attiecīgi 790,4 tūkstoši tonnu un 103 miljoni eiro.
Kā iepriekš Latvijas meža nozares lielākie eksporta tirgi ir Lielbritānija, Vācija un Zviedrija.
Ref: 017.010.102.20014