Jaunais gads vairs nav aiz kalniem, un ir pienācis laiks atminēties, ka 2016.gada 1.janvārī Latvija stāsies spēkā Konvencija par savstarpēju administratīvo palīdzību nodokļu jomā, ko sagatavojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. Šis dokuments paredz, ka mūsu valsts tiek iekļauta automātiskā informācijas apmaiņā starp vairāku desmitu valstu nodokļu iestādēm.
Līdz šim šāda informācija tika izpausta tikai pēc pieprasījuma administratīva vai kriminālprocesa izmeklēšanas ietvaros. Tagad informācijas apmaiņā iesaistītajām finanšu iestādēm ziņas būs jāsniedz automātiski.
Praksē tas nozīmē, ka Latvijas kredītiestādes un apdrošināšanas kompānijas nodrošinās citu valstu nodokļu administrācijām informāciju par rezidentu kontiem un ienākumiem, bet vietējais ieņēmumu dienests saņems analoģisku informāciju par Latvijas iedzīvotājiem no ārvalstīm. Pagaidām satraukumam nav pamata, jo pirmā informācijas apmaiņa notiks tikai 2017.gadā – par 2016.gada datiem, tomēr, sākot jaunu gadu, labāk ir atcerēties, ka viss, kas tiek slēpts, tiks celts gaismā.
Konvencijas 6.pants paredz sistemātisku un regulāru ar galvenās informācijas apmaiņu par dažāda veida ienākumiem par nodokļu maksātāju starp jurisdikciju, kurā tiek gūti ienākumi un jurisdikciju, kurā reģistrēta viņa dzīvesvieta, pat ja rezidences valstī nodokļu iestādes netur viņu aizdomās par kādiem pārkāpumiem.
Informācija, ar kuru automātiski sāks apmainīties dalībvalstis, ietver datus par ienākumiem no ieguldījumiem, kā arī savu klientu – fizisku vai juridisku personu kontu stāvokli, bilanci un informāciju par ienākumiem no procentiem un dividendēm, ienākumiem no fizisku vai juridisku personu (arī trestu un fondu) finanšu aktīvu pārdošanas par kuriem finanšu iestādes ir ziņojušas valstij.
Konvenciju parakstījušas 63 valstis. Konvencija stājusies spēka 50 no tām. Tostarp virknē ārzonu, piemēram, Belizā un Britu Virdžīnu salās, kā arī jurisdikcijās, kuru uzņēmumi regulāri tiek izmantoti starptautiskajā nodokļu plānošanā: Singapūrā, Nīderlandē, Latvijā, Lihtenšteinā, Lietuvā, Šveicē un citur. 2018.gadā iniciatīvai plāno pievienoties vēl 38 valstis.
Eksperti uzskata, ka valstis, kurām banku darbība un banku noslēpums ir dominējoši pašas valsts dzīvē un ir galvenais ienākumu avots, centīsies nodrošināt iespējami minimālu informāciju. Šveice, piemēram, praktizē «atpirkšanās nodokli», apmaiņā pret pieprasījumu nesaņemšanu no Apvienotās Karalistes, Itālijas un citām valstīm. Ir iespējams, ka šāda prakse laika gaitā attīstīsies arī citās valstīs.
Ko darīs uzņēmēji, kuri šobrīd veic nodokļu optimizāciju un saglabā privātumu, izvietojot aktīvus ārvalstīs? Viens variants: viņi atgriežas savā valstī, lai maksātu nodokļus saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem un likmēm. Otrs variants: viņi izmantos sarežģītākas un pārdomātākas konstrukcijas, kas balstās uz sarežģītās kapitāla īpašumtiesību struktūras. Trešais variants: viņi dosies uz valstīm, kas nav pievienojušās minētajai konvencijai. Tādas pastāv. Jautājums ir par gatavību ievietot savus aktīvus attālās jurisdikcijās un uzraudzīt izmaiņas turienes likumdošanā, politiskajā un ekonomiskajā situācijā.
Zemāk vairs nav kur
Tikmēr Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (SEA) šonedēļ publicēja jaunu Pasaules enerģētikas prognozi, kurā teikts, ka nav gaidāms ātrs naftas cenu kāpums, jo OPEC svarīgāk ir palielināt savu tirgus daļu pat zaudējot peļņu naftas cenu dēļ. Tomēr ievērojams investīciju kritums pēdējā gada laikā iespējams veicinās naftas cenu atgriešanos 80 ASV dolāru par barelu līmenī 2020.gadā un naftas cenu palielinājumam turpmākajos gados, prognozē SEA.
Mums šī prognoze ir svarīga, jo ļauj kaut aptuveni prognozēt, cik ilgi Latvija (un ne tikai Latvija) atradīsies zemas inflācijas zonā.
Šonedēļ Centrālā statistikas pārvalde publicēja jaunāko informāciju par patēriņa cenām. Oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tās augušas vien par 0,3%. Kopējais cenu kāpums mēneša laikā bijis tik nenozīmīgs, ka inflācijas rādītājs gada griezumā vēl aizvien turas uz negatīvās atzīmes – 0,2%. Vājo cenu kāpumu diktē zemās naftas cenas un, kamēr «melnais zelts» nekļūs dārgāks, inflācija turēsies ap nulli.
Visā pasaulē turpināsies centieni iekustināt inflāciju. Daudzās valstīs inflācija jau sasniegusi zemāko atzīmi, tāpat, kā Latvijā, un palielinās ļoti lēnām. Galvenokārt to stimulē darba algu palielināšanās. Tomēr zemās resursu cenas, zemā ekonomiskā aktivitāte un bezdarba līmenis vēl aizvien spēlē būtisku lomu inflācijas izaugsmes bremzēšanā.
Kā saradot sociālo atbildību un biznesu
Šādā situācijā aktualitāti gūst sociālā uzņēmējdarbība – instruments, kas ļauj risināt sociālās problēmas, kuras nespēj atrisināt valsts, bet uzņēmējiem tās risināt nav izdevīgi.
Viena no mūsu valsts problēmām slēpjas tajā, ka spēkā esošās uzņēmējdarbības formas neatbilst sociālās uzņēmējdarbības kritērijiem. Piemēram, ja kādam projektam jāpiesaista brīvprātīgie, tad komercuzņēmums (SIA) to izdarīt nevar, bet ja sabiedriskā organizācija tiek izveidota sociālās uzņēmējdarbības vajadzībām, grūtības ir tajā, ka nevalstiskās organizācijas nevar nodarboties ar peļņas gūšanu.
Septembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izveidoja darba grupu, izstrādāja likumu par sociālo uzņēmējdarbību. Pirmie secinājumi būs zināmi šā mēneša beigās, proti, 26.-27.novembrī, kad notiks arī kārtējais sociālās uzņēmējdarbības forums.
Paralēli tam, Attīstības finanšu institūcija ALTUM, sadarbībā ar Labklājības ministriju 2016.gadā uzsāks sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmu, kas Latvijā būs pilotprojekts jaunam valsts atbalsta virzienam, kā arī iezīmēs sākumu mērķtiecīgai sociālās uzņēmējdarbības attīstībai. Saskaņā ar Labklājības ministrijas informāciju, sociālās uzņēmējdarbības atbalstam 2016.-2020.gados tiks novirzīti 14,9 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa (12,7 miljoni eiro) tiks piešķirti no Eiropas Sociālā fonda (ESF).
Pētījumi liecina, ka Latvijā šobrīd darbojas aptuveni 70 sociālie uzņēmumi. Eksperti cer, ka, pateicoties īpašam likumam un plānotajam ESF finansējumam, sociālās uzņēmējdarbības vide Latvijā kļūst skaidrāka un daļa problēmu tiks atrisinātas.
Ref:017.010.103.9046