Gan valsts augstākās amatpersonas, gan nevalstiskā sektora eksperti sākuši runāt par to, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme šogad būs ievērojami zemāka nekā tika lēsts iepriekš.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sagatavoto ātro IKP novērtējumu, šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, izaugsmes rādītājs audzis vien par 2,5%.
Komentējot minēto novērtējumu, finanšu ministrs Andris Vilks norādījis, ka šāda izaugsme ir mazāka par prognozēto un zemāka nekā fiksēta pirmajā ceturksnī. Publicētie IKP dati norāda, ka izaugsmes prognozes vajadzēs koriģēt. Izaugsme šogad ir ievērojami zemāka, nekā Finanšu ministrijas līdz šim prognozētie 4%.
Tendence vairs nav pozitīva, bet Finanšu ministrijas eksperti vēl tikai sola veikt analīzi par to, kā Latvijas tautsaimniecību varētu ietekmēt Krievijas ieviestie importa ierobežojumi.
Saskaņā ar Swedbank vecākās ekonomistes Lijas Strašunas teikto, jau tagad varam pieņemt, ka šogad Latvijas ekonomikas izaugsme būs zem aprīlī prognozētajiem 3%. Viņa uzskata, ka otrajā pusgadā, būs skaidri redzama Krievijas ekonomikas lejupslīdes radītā negatīvā ietekme, kā arī sekas Krievijas ieviestajam embargo attiecībā uz dažu pārtikas produktu importu. Tomēr embargo tiešā ietekme uz Latvijas ekonomikas izaugsmi varētu būt ļoti zema, procenta punkta desmitdaļas robežās.
Spriežot pēc publicētajiem datiem, bankas eksperti spriež, ka IKP pieaugums gada griezumā nepārsniegs 3%, bet precīzāka prognoze tiks sniegta septembrī, pēc detalizētas statistikas publicēšanas.
Vājais posms
Finanšu ministrijā lēš, ka IKP ātrais novērtējums neaptver informāciju par visu nozaru attīstību, tāpēc tikai daļēji var analizēt otrā ceturkšņa palēninātos izaugsmes tempus. Tomēr, jau šodien starp galvenajiem faktoriem minēta rūpniecība, kurā samazinās produkcijas izlaide, kā arī stagnācija pakalpojumu nozarē, kurā, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, apgrozījums palicis tajā pašā līmenī.
Banku analītiķi norāda, ka ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanos, lai arī tikai daļēji, var skaidrot ar eksporta samazināšanos uz importa pieauguma fona. Otrajā ceturksnī eksportēto preču vērtība samazinājusies par 0,3%, bet tajā pašā laikā imports pieaudzis par 3,5%. Novērots pārtikas preču, transporta un tekstila preču eksporta apjoma samazinājums.
Otrajā pusgadā eksportētājiem no Latvijas var palīdzēt pieprasījuma pieaugums Eiropā, bet pārtikas ražotāji droši vien saskarsies ar konkurences pastiprināšanos.
Ļoti ticams, ka galvenais ekonomikas izaugsmes virzītājspēks otrajā ceturksnī bijis mājsaimniecību patēriņš un tas nemainīsies, pateicoties algu līmeņa izaugsmei un zemajai inflācijai.
«Otrajā pusgadā liela loma būs patērētāju noskaņojumam, kas būs atkarīgs no turpmākās Krievijas-Rietumu saspīlējuma attīstības,» saka SEB bankas ekonomists Dainis Gaišpuitis. «Tikmēr uzņēmēji saglabās jau tā lielo piesardzību, kas kavēs investīcijas. To nedaudz varētu atkausēt Eiropas Savienības fondu aktīvāka apgūšana.»
Rail Baltica vēsturē atvērta jauna nodaļa
Viens no visvairāk samocītajiem Baltijas nozīmes projektiem iegājis jaunā attīstības posmā: 12.augusta sēdē Ministru kabineta locekļi nolēma veidot valsts uzņēmumu Eiropas Dzelzceļa līnijas. Plānots, ka uzņēmums kļūs par daļu no kopīgas Lietuvas-Igaunijas-Latvijas kopsabiedrības, kam tiks uzticēta dzelzceļa projekta īstenošana.
Latvijas valdība apstiprināja arī trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail Akcionāru līguma projektu. Paredzēts, ka kopuzņēmuma dibināšanas brīdī katra valsts ieguldīs tajā 650 tūkstošus eiro, tādējādi iegūstot proporcionāli līdzvērtīgu kapitāla daļu 33,33% . Latvijas akciju daļas turētājs būs uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas, kas tiks reģistrēts brīdī, kad tādus pašus lēmumus pieņems Igaunijas un Lietuvas valdības.
Rail Baltica jāsavieno četras Eiropas valstis – Polija, Lietuva, Latvija un Igaunija un netieši arī Somija (pagarinot maršrutu ar savienojumu Tallina– Helsinki). Ja nodoms īstenosies, viss reģions tiks integrēts Eiropas dzelzceļa tīklā, kas ļaus palielināt kravu un pasažieru plūsmas.
Kur aizņemties piecus miljonus eiro?
Latvijas valdība nav aizmirsusi arī par vietējo uzņēmēju atbalsta mehānismiem un konkurētspējas paaugstināšanu. Ministru kabineta 12.augusta sēdē tika pieņemts lēmums saglabāt mezanīna aizdevumu programmu līdz 2015.gada beigām.
Ekonomikas ministrija, kuras pārraudzībā programma atrodas, paziņojusi, ka turpmāk lielie uzņēmumi vairs nevarēs Valsts Garantiju aģentūrā saņemt mezanīna aizdevumu investīcijām 40% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām, bet atbalsts tiks piešķirts 35% apmērā. Savukārt maziem un vidējiem uzņēmumiem atbalsts netiek mainīts, un arī turpmāk tie varēs saņemt atbalstu 40% apmērā no attiecināmajām izmaksām investīciju projekta realizēšanai.
Saskaņā ar programmas nosacījumiem, maksimālais mezanīna aizdevuma apjoms ilgtermiņa investīcijām ir pieci miljoni eiro, apgrozāmajiem līdzekļiem – līdz 200 tūkstošiem eiro. Kopējais programmas budžets – 29,8 miljoni eiro.
Ievērojot jaunā reģionālā atbalsta regulējumu, mezanīna aizdevumi investīcijām turpmāk netiek piešķirti enerģijas ražošanas, sadales un infrastruktūras nozarē. No otras puses, papildus kredītam, kā finansiālu atbalstu, var saņemt kompensāciju, lai segtu pieteikuma izskatīšanas izmaksas kredītiestādē vai tās meitas uzņēmumā, kā arī ķīlas reģistrēšanas izdevumus
Mezanīna aizdevums ir liels aizdevums, kā likums – nenodrošināts (t.i. bez īpašuma ķīlas) vai ar sarežģītu nodrošinājuma struktūru. Aizdevuma atdošanas laiks parasti pārsniedz piecus gadus. Parasti aizdevumam tiek pievienots sertifikāts (kupons), kas dod tiesības iegādāties noteiktu skaitu akciju vai obligāciju par noteiktu cenu noteiktā laikā, vai līdzīgu mehānismu, kas dod kreditoram iespēju piedalīties projekta nākotnes panākumos.
Šāda veida finanšu instruments ir interesants uzņēmējiem ar to, ka var saņemt aizdevumu arī gadījumā, kad ir paaugstināts kredītrisks un mazāks nodrošinājums, nekā to parastā situācijā pieprasītu kredītiestāde.
Ref:017.010.102.4069