Pavisam drīz būs Zinību diena. Bērna sagatavošana skolai – tas ir process, kurā ietilpst laika un finanšu plānošana, uzdevumu izvirzīšana, piegādātāju meklēšana, cenu salīdzināšana, pirkumu veikšana. Pirmā septembra priekšvakarā sabiedriskās un komercorganizācijas aprēķinājušas, cik tad izmaksā bērna sagatavošana skolai.
Biedrība Vecāki par izglītību aprēķinājuši, ka viena bērna sagatavošana skolai izmaksā aptuveni 40 eiro. Šajā summā ietilpst kancelejas preces – klades, rakstāmlietas, krāsas un citas mācībām nepieciešamas lietas. Tomēr izmaksas ir atkarīgas no katras konkrētās mācību iestādes. Piemēram, skolās ar īpašu novirzienu, summa, kas nepieciešama, lai sagatavotu bērnu skolai, var būt lielāka. Un, ja vecākiem, papildus kancelejas precēm, ir nepieciešams ieguldīt līdzekļus skolas formas tērpu, apavu un skolas somas iegādei, izmaksas varētu pieaugt līdz vairākiem simtiem eiro.
Biedrība norāda, ka visdārgāk izmaksā pirmklasnieku sagatavošana skolai, jo vecāko klašu skolēniem daļa mācībām nepieciešamo piederumu palikuši no iepriekšējā mācību gada, tāpēc jaunus iegadāties nav nepieciešams.
Saskaņā ar Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķiniem, lai šogad sagatavotos skolai, ģimenei būs nepieciešami vismaz 90 eiro. Atkarībā no konkrētās skolas nepieciešamo lietu saraksta, rakstāmlietas izmaksās 35 eiro un vairāk. Otra lielākā izdevumu pozīcija – sporta tērpam un apaviem būs jātērē vismaz 45 eiro. Lētākais no nepieciešamajām lietām ir skolas soma – sākot no 10 eiro. Tomēr vecāku pieredze rāda, ka dārga mugursoma (aptuveni 60 eiro vērtībā) kalpo vairākus gadus, un galu galā tās iegāde ir izdevīgāka.
Maxima Latvija veiktajā aptaujā atklājās, ka gandrīz puse jeb 47% vecāku viena bērna sagatavošanai skolai plāno tērēt vairāk nekā 71 eiro, 14% – līdz 25 eiro, 24% respondentu plāno tērēt 26 – 55 eiro un vēl 15% izdevumus ieplānojuši 56-70 eiro apmērā.
Daudzi vecāki šim jautājumam pieiet radoši. Piemēram, gatavošanos sāk savlaicīgi, kas ļauj daļu nepieciešamo pirkumu veikt ar atlaidēm. Attiecīgi – lētāk. Mammas, kas finanšu plānošanai tradicionāli pieiet praktiskāk, izvēlas pirkt tikai pašas nepieciešamākās vai tiešām svarīgākās lietas, kas kalpos ne tikai vienu gadu – labu somu, kvalitatīvas kancelejas preces. Taču uz apģērbu daudzi taupa, veidojot garderobi no jau esošām lietām vai iepērkas interneta veikalos un lietoto apģērbu veikalos. Bērni taču aug tik ātri: dārgas zīmola džinsa bikses var kļūt par mazām jau pāris mēnešu laikā.
Neskatoties uz pūlēm, kas jāpieliek, lai sagatavotu bērnu skolai, lielākā daļa ģimeņu 1.septembri uzskata par svētkiem un plāno to īpaši atzīmēt. Vairāk nekā puse jeb 51% no Maxima Latvija aptaujātajiem respondentiem atzīmēs Zinību dienu mājās ar kopīgām svinīgām svētku pusdienām vai vakariņām. 29% svinēs ārpus mājas, 6% apmeklēs kādu kultūras pasākumu, bet 2% respondentu dosies kopīgā ekskursijā. Savukārt vēl 4% aptaujāto minējuši citus pasākumus. Piemēram, kopīgu spēļu vakaru, karnevālu organizēšanu, fotosesijas u.c. Vien 8% respondentu teikusī, ka negrasās īpaši atzīmēt šo dienu.
Tirgus – ne dzīvs, ne miris
Latvijas Nekustamo īpašumu asociācija šonedēļ publicēja apjomīgu pārskatu par nekustamā īpašuma tirgus stāvokli reģionos. Saskaņā ar organizācijas datiem, nozare kopumā ir stabila – cenas nepieaug, bet arī ievērojami nekrītas, tomēr ir vērojamas nelielas stagnācijas pazīmes.
Tādos segmentos kā, piemēram, privātmājas, dzīvokļi un komerctelpas, darījumiem ir tīri racionāli raksturs. Pircēji nepērk neko spontāni, rūpīgi analizē cenas, atrašanās vietu un kvalitāti. Tajā pašā laikā ir ievērojami pieaudzis darījumu skaits ar lauksaimniecības zemi. Šajā segmentā dažviet vērojams lielo platību deficīts, kas var palielināt cenu pat par 30%.
Kopumā toni nekustamā īpašuma tirgū šobrīd nosaka vietējie pircēji, kas rūpīgi skaita naudu, kuras jau tā nav daudz, tāpēc darbības joma, lai arī neattīstās, tomēr nemirst. Uz valsts kopējā fona izceļas Vidzeme, kur koncentrēta lielākā ekonomiskā aktivitāte, ir darbs un pašvaldības rada labvēlīgu vidi attīstībai. Šeit tirgus ir aktīvāks, taču tas galvenokārt ir koncentrēts trīs pilsētās – Valmierā, Cēsīs un Smiltenē.
Darījumi Latgalē pēdējā laikā tiek veikti galvenokārt ar lauksaimniecības zemi.
Interesanti notikumi risinās nekustamo īpašumu tirgū Kurzemē. Bankas praktiski ir atbrīvojušās no saviem portfeļiem, izpārdodot krīzes laikā uzkrātos objektus, un pakāpeniski aiziet no nekustamā īpašuma tirgus Kurzemes reģionā.
Tāpēc, piemēram, Liepājā atdzimst savulaik nepabeigtie un iekonservētie jaunie projekti, kas no bankām nonākuši jauno īpašnieku rokās, kuri tos pabeiguši un tagad piedāvā tirgū. Interese par šiem dzīvokļiem ir ļoti augsta, un piedevām tiem ir pievilcīgas cenas. Karostā liels pieprasījums ir pēc tā dēvētajiem lētajiem dzīvokļiem. Tos aktīvi iegādājas baltkrievi, kuriem ar to tiek vienkāršots vīzu režīms. Viņi izmanto šos dzīvokļus galvenokārt kā dzīvesvietu vasarā.
Kopumā nekustamā īpašuma tirgus ir kā valsts ekonomiskā stāvokļa spogulis: ja tajā nenotiks nekādas būtiskas izmaiņas, tad arī tirgus paliks tādā pašā stāvoklī.
Ar ticību rītdienai
Par faktu, ka Latvijas ekonomikā pagaidām nekas būtiski nav mainījies, liecina arī jaunākais Citadele Index pētījums. Indeksa vērtība, kas atspoguļo uzņēmēju noskaņu, šī gadā otrajā ceturksnī sasniedza 48,15 punktus.
Indeksa rādītājs, kas nepārsniedz 50 punktus, tradicionāli liecina par to, ka komersanti ir neapmierināti ar situāciju valstī. Pašreizējā indeksa vērtība liecina, ka pēc uzņēmēju domām, situācija pēdējo sešu mēnešu laikā ir pasliktinājusies. Pēdējos četros ceturkšņos (kopš 2014.gada septembra) rādītājs saglabājies apmēram tādā pašā līmenī – diapazonā no 48 līdz 49 punktiem, norādot par uzņēmēju drīzāk pesimistisko noskaņu, skaidro banka Citadele, kas veic indeksa aprēķinu.
Interesanti atzīmēt, ka šī brīža indeksa vērtība ir 46,08 punkti, bet nākotnes indeksa – 50,21 punkts, kas norāda uz uzņēmēju ļoti piesardzīgo optimismu, lūkojoties uz nākamajiem sešiem mēnešiem. Tomēr nākotnes indeksa vērtība gada pēdējā ceturksnī samazinājusies par 2,09 punktiem.
Ref:017.010.102.1722