Šonedēļ Parīzē notika Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Ministru padomes sanāksme, kurā Latvija piedalījās tikai otro gadu. Mūsu valsti pārstāvēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš paziņoja, ka nākamajā gadā Latvija vēlas pievienoties organizācijai.
Šādu cerību ministrs izteica sarunā ar organizācijas ģenerālsekretāru Anhelu Guriju. Rinkēvičs pieļāva, ka Latvija šī gada beigās varētu noslēgt sarunu tehnisko procesu un par pilntiesīgu ESAO locekli kļūt 2016.gadā.
Gurija atzinīgi novērtēja Latvijas progresu pievienošanās ESAO procesā un vērsa uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt efektīvu Publiskās personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma principu ieviešanu praksē, ko Latvijas parlaments pieņēma jau 2014.gadā. Saskaņā ar viņa teikto, šo principu ieviešana ievērojami tuvinās Latvijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldes atbilstību OECD vadlīnijām.
Gurija vērsa uzmanību arī uz nepieciešamajiem uzlabojumiem caurskatāmības un nodokļu informācijas apmaiņā, ņemot vērā, ka starptautiskais standarts šajā jomā pēdējos gados ir strauji attīstījies.
ESAO Ministru padomes sanāksme notika 3. un 4.jūnijā Parīzē. Tajā tika spriests par ar investīcijām ilgtspējīgai izaugsmei un darbavietu radīšanai. Ministriem notika arī diskusija arī par tādiem jautājumiem, kā investīciju loma ražīguma veicināšanā, inovāciju un prasmju attīstīšanā, kā arī videi draudzīgu un atbildīgu investīciju nozīme globālo izaicinājumu kontekstā.
OECD Ministru padomes sanāksmes notiek reizi gadā, un šī ir otrā reize, kad tajā piedalās arī Latvija.
Divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ
Kamēr ministru līmenī tika risināti globāli jautājumi, mūsu valstī notika lokālas nozīmes globāls notikums: Krievija ieviesa pagaidu aizliegumu zivju produkcijas importam no Latvijas, bet Ķīna, tieši otrādi – atļāva šo preču ievešanu savā valstī.
Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) sertifikācijas un akreditācijas administrācija (CNCA) aizvadītajā nedēļā nosauca 11 Latvijas uzņēmumus, kas ieguvuši atļauju eksportēt uz ĶTR konservētu, kūpinātu un saldētu zivju produkciju.
Atļaujas ieguvušo uzņēmumu sarakstā ir AS Brīvais vilnis, SIA Gamma-A, Līcis-93, Karavela, Dorado, Piejūra, Sabiedrība IMS, Saiva ANNO 1949, Unda, kā arī Saldus gaļas kombināts. Šie ražotāji ieguvuši iespēju pārdot savu produkciju Ķīnas veikalos. Pozitīvs rezultāts tika iegūts sadarbojoties Latvijas vēstniecībai Ķīnā, Latvijas Pārtikas un veterinārajam dienestam un Ārlietu ministrijai. Iespēja uzsākt zivju produkcijas eksportu ir rezultāts nesenajai zemkopības ministra Jāņa Dūklava un uzņēmēju delegācijas vizītei Ķīnā.
Tikmēr mūsu Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šonedēļ saņēma oficiālu ziņojumu no Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta (Rosselkhoznadzor) pagaidu aizliegumu par zivju produkcijas eksportu no Latvijas uz Krievijas Federāciju. Embargo attiecas arī uz Igaunijas uzņēmumiem. Tam par iemeslu kalpo sistemātiski pārkāpumi, ko fiksējuši Rosselkhoznadzor inspektori.
Kopumā nesenajā pārbaudes laikā tika pārbaudīta piecas zivju pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, un četri – Igauniju. Tas ir galvenokārt ražotāji šprotes.
Pavisam nesenās inspekcijas gaitā tika pārbaudīti pieci zivju pārstrādes uzņēmumi Latvijā un četri Igaunijā. Lielākoties tie bija šprotu ražotāji.
2014.gada augustā Krievija Latvijai un Igaunijai jau noteica embargo zivju eksportam. Zivju konservu importam tolaik aizliegums netika noteikts.
Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits iepriekš paziņoja, ka, ja tiks noteikts zivju produktu piegādes aizliegums uz Krieviju, dažiem uzņēmumiem nāksies pārtraukt darbību un daudzi cilvēki piekrastes reģionos zaudēs darbu.
Viņš uzsvēra, ka Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi eksportē aptuveni 50% no saražotās produkcijas par kopējo summu 100 miljoni eiro gadā. Šprotes Latvijā ražo apmēram 20 uzņēmumi, un daļai no tiem eksporta Daļa uz Krieviju ir liela. Atsevišķiem uzņēmumiem Krievijas noteiktā embargo dēļ nāksies uz laiku pārtraukt darbu un samazināt darbinieku skaitu, kamēr atradīs jaunus noieta tirgus, bet vēl daži uzņēmumi savu darbību atjaunot vairs nespēs.
Labā ziņa ir tā, ka mēs zinām, kuri uzņēmumi ražošanu nepārtrauks, jo tiem atļauts strādāt Ķīnā.
Kas notiks ar mūsu tranzītanozari?
Arī Latvijas ostās norisinās globāla visu procesu pārkārtošana. Sankciju režīms un politiskā situācija paātrina Krievijas kravu pārorientāciju no Latvijas ostām uz ostām Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabalos. Tradicionālo Krievijas kravu – naftas un ogļu apjoms Latvijas ostās pakāpeniski samazinās.
Un ne jau tikai sankciju kara dēļ samazinās kravu apjoms, bet arī tādēļ, ka Krievija attīsta savas ostas. Krievijas kravu īpašniekiem kļūst izdevīgāk izmantot savu ostu pakalpojumus, jo tie ir kļuvuši lētāki nekā Latvijas ostu pakalpojumi.
Mūsu ostām nākas meklēt citas kravas, kas aizstās naftu un akmeņogles. Pieeja naftas produktiem Latvijai saglabāsies pateicoties kravu plūsmai no Baltkrievijas. Tomēr arī šis virziens neatrisinās tranzīta infrastruktūras kopējo problēmu. Latvijas ostām ir nepieciešamas kravas ar augstu pievienoto vērtību – konteineru kravas, transportlīdzekļi, nestandarta gabarītu kravas, saliktās kravas. Pēc satiksmes ministra Anrija Matīsa domām, lai piesaistītu kravas ar augstu pievienoto vērtību, valstij kādā no ostām ir jāuzceļ multimodāls terminālis (t.i terminālis, kur sastopas dzelzceļš, autoceļš un osta).
Kā tika ziņots iepriekš, laika posmā no janvāra līdz aprīlim kravu apgrozījums Latvijas ostās, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, samazinājies par 3,9% līdz 26,3 miljoniem tonnu.
Tomēr arī šeit ir kāda laba ziņa. Šonedēļ Taškentā norisinājās starptautiska konference Transporta koridors Uzbekistāna – Latvija – Eiropas Savienības valstis. Kāds mums ar to sakars? Lūk, kāds.
Tā iemesla dēļ, ka Uzbekistāna atrodas nomaļus no transporta komunikācijām un tai nav tiešas pieejas jostām, eksporta preces tiek vestas tranzītā caur citām valstīm, kas savukārt negatīvi ietekmē to gala cenu, un attiecīgi – konkurētspēju. Lai noturētu Uzbekistānas ekonomikas izaugsmi plānoto 8% līmenī, pēc ekspertu aplēsēm līdz 2030.gadam 4,4 reizes jāpalielina kravu pārvadājumu apjoms, un investīciju daļai šajā nozarē attiecībā pret IKP jāpalielinās no 3,35% līdz 4,5 sasniedzot 46,7 miljardus dolāru. Tāpēc Uzbekistānai piecas reizes jāpalielina produkcijas piegādi ES caur Latviju.
Ref:103.000.103.7345