Kopumā šī gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu 2013.gadā, Latvijas kopējais eksporta apjoms audzis par 2,5%. Vislielākais pieaugums jau tradicionāli ir koksnes un tās izstrādājumu eksportā, kā arī ķīmiskās rūpniecības preču grupās.
Atskaites periodā eksporta plūsma uz ES valstīm pieaugusi par 4,3%, bet uz NVS valstīm – tieši otrādi – samazinājusies par 3,3%. Uz pārējām valstīm eksporta apjomi ir sarukuši par 0,4 %.
Šī gada pirmo septiņu mēnešu laikā importa apjoms bijis par 1% mazāks nekā pērn. Šeit lielākais pieaugums vērojams mašīnbūves produktu grupā, bet vislielākais kritums – transportlīdzekļu grupā.
Šajā atskaitē nav ņemta vērā Krievijas ieviestā embargo pārtikas produktu importam radītā ietekme, un visticamākais, ka tuvākajos mēnešos šo produktu grupu eksporta rādītāji pasliktināsies, saka Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna. Pat ja apjoma ziņā kritums nebūs vērojams, cenu samazinājuma dēļ kopējā eksporta vērtība mazināsies. Bankas pārstāve prognozē, ka preču un pakalpojumu eksporta apjoms nākamgad turpinās, lai arī ļoti lēni, bet augt. To, kas tiks pazaudēts Krievijā, to atgūs citos tirgos, uzskata Staršuna.
Deputāti nevēlas palikt bez investīcijām no Krievijas
Koalīcijas partneri Saeima mēģināja apturēt uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, kā iemeslu minot to, ka katrs Krievijas pilsonis ir potenciāls drauds Latvijas valsts drošībai. Tomēr parlaments ceturtdien 11.septembrī iniciatīvu noraidīja.
Idejas autori bija nacionālās apvienības VL-TB/LNNK pārstāvji.
«Ņemot vērā Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, kas apdraud mieru Latvijā un visā Eiropā, kā arī statistiku, kas liecina, ka lielāko daļu no termiņuzturēšanās atļaujām izsniedz tieši Krievijas pilsoņiem, VL-TB/LNK uzskata par nepieļaujamu vilcināšanos ar uzturēšanās atļauju aizliegumu. Šodien tas ir nacionālās drošības jautājums,» – sacīts VL-TB/LNNK paziņojumā.
Nacionālās apvienības priekšlikums pirms balsošanas tika saskaņots ar koalīcijas partneriem. Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis jau paziņojis, ka koalīcija, visticamāk, atbalstīs grozījumu nosūtīšanu izskatīšanai komisijā.
Tomēr iniciatīva Saeimā neguva nepieciešamo balsu skaitu.
Par grozījumiem nobalsoja tikai 20 deputāti: visa nacionālā apvienība, Māris Kučinskis, Jānis Vucāns no Zaļo un Zemnieku savienības un septiņi neatkarīgie deputāti.
Pret balsojuši 34 deputāti: Saskaņas Centra frakcija, Irina Cvetkova un astoņi Reformu partijas locekļi, viņu vidū arī Valdis Zatlers.
Atturējās 25 deputāti: gandrīz visi Vienotības locekļi un daļa Reformu partijas locekļu un daļa neatkarīgo deputātu. Balsošanā nepiedalījās pieci deputāti.
Kategoriski pret grozījumiem mehānismā «uzturēšanu atļauju piešķiršana apmaiņā pret investīcijām» tradicionāli iestājas opozīcijas deputāti no Saskaņas Centra.
«Šī programma pilnībā ir pierādījusi savu efektivitāti. Kopējais investīciju apjoms Latvijas ekonomikā veido 600 miljoni eiro. Tie ir gan līdzekļi, kurus Latvija ieguvusi, pateicoties darījumiem nekustamā īpašuma tirgū, gan arī tiešas investīcijas biznesā,» norādījis Aleksandrs Sakovskis – Saeimas deputāts no Saskaņas Centra.
Investīcijas būs, ja būs pieprasījums
Eiropas Investīciju bankas vadība vizītes laikā Latvijā pārliecinājusi finanšu ministru Andri Vilku tajā, ka gatavi attīstīt un uzturēt aizvien vairāk projektu, ja vien saņems attiecīgus pieprasījumus.
Eiropas Investīciju bankas prezidents Verners Hoijers, tiekoties ar finanšu ministru norādījis, ka, lai gan bankas investīciju Latvijā kopējais apjoms, jau tā ir ievērojams, tā ir gatava atbalstīt vēl lielākus un Latvijai nozīmīgus projektus. Tomēr bieži vien problēma ir tajā, ka nepietiek pieprasījuma pēc potenciālām investīcijām. Tāpēc banka gaida vairāk projektu, kas vēl vairāk veicinās inovāciju attīstību un Latvijas ekonomikas izaugsmi.
Saistībā ar investīciju pretendentu trūkumu finanšu ministrs Vilks norādījis, ka lielā mērā tas varētu būt saistīts ar Latvijas uzņēmēju piesardzību pēc nesenās pievienošanās eirozonai un notikumiem Ukrainā. Tajā pašā laikā, uz Krievijas sankciju fona atklājies tas, cik elastīgi tomēr ir mūsu uzņēmēji, kas pārorientējušies uz jauniem tirgiem un nostiprinājušies jau iekarotajos, uzskata ministrs.
Eiropas Investīciju banka— Eiropas Savienības finansēta institūcija, kuras darbība ir galvenokārt vērsta uz atpalikušo Eiropas reģionu attīstības finansēšanu ilgtermiņa kredītu veidā (piemēram, tādu objektu izveidei un rekonstrukcijai, kas rada interesi ES valstīs). Bankas kapitālu veido dalībvalstu iemaksas un tas ir gandrīz 232,4 miljardi eiro.
Mājokļu tirgū iespējamas pārmaiņas
Noslēdzies vairāku gadu periods, kurā hipotekārā kredīta pieejamība vidusmēra ģimenei galvaspilsētā ar katru dienu palielinājusies, bet tajā pašā laikā, saīsinājies periods, kas nepieciešams pirmās iemaksas uzkrāšanai, liecina Swedbank novērojumi.
Mājokļu pieejamības indekss (MPI), ko aprēķina baņķieri, uzrādījis pieaugumu gandrīz kopš 2008.gada. Šī gada otrajā ceturksnī šajā gadā, pieaugums apstājās – indekss uzrādīja kritumu no 158 uz 157 punktiem.
Indeksa vērtība 157 nozīmē, ka vidējās mājsaimniecības ienākumi bija par 57% augstāki, nekā tas ir nepieciešams, lai atļautos mājokļa kredītu 55 kvadrātmetru liela dzīvokļa iegādei un nenovirzītu tā apkalpošanai vairāk par 30% no ģimenes kopējiem ienākumiem.
Nenozīmīgo kritumu veicinājis procentu likmju kāpums par 10 bāzes punktiem (0,1 procentpunkts), kas skaidrojams ar nelielām trīs mēnešu EURIBOR svārstībām, skaidro bankas speciālisti.
Mājokļu un kredīta pieejamību augusi galvenokārt pateicoties iedzīvotāju algas pieaugumam, kas noticis uz nekustamā īpašuma vērtības krituma vai ne tik straujās augšanas fona.
Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, vidējā alga pieaugusi par 7,9%, bet nekustamo īpašumu cenas kāpums bijis tikai 6,8% apmērā.
Salīdzinājumam, Tallinā un Viļņā MPI ir attiecīgi 148 un 118 punkti. Abās kaimiņvalstu galvaspilsētās vērojams MPI samazinājums tāpēc, ka straujāk aug nekustamo īpašumu cenas.
Lai sakrātu hipotekārā kredīta pirmajai iemaksai nepieciešamo summu, Rīgā nepieciešami apmēram divi gadi, un šim mērķim nepieciešams atlikt trešdaļu ienākumu. Šī gada otrajā ceturksnī šīs rādītājs samazinājies par divām nedēļām – līdz 24,8 mēnešiem, bet Tallinā un Viļņā – tieši otrādi – pieaudzis par apmēram 3 mēnešiem un sasniedzis attiecīgi 28,3 un 37,4 mēnešus.
Rīgā «standarta» kredīta apkalpošanai otrajā ceturksnī bija nepieciešams atvēlēt 179 eiro, Tallinā – 280 eiro, Viļņā – 251 eiro.
Standarta kredīts aprēķinot MPI nozīmē sekojošo: tiek iegādāts 55 kvadrātmetru dzīvoklis, aizdevuma termiņš – 30 gadi, tiek maksāta tirgus vidējā procentu likme, mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalga, hipotekārā kredīta pirmā iemaksa ir 15%.
Ref:017.010.103.6048