Neskatoties uz ieilgušo politisko konfliktu un nestabilo ārējo ekonomisko situāciju, Latvijas preču eksports oktobrī uzrādījis straujāko izaugsmi kopš 2011.gada. Turklāt pirmo reizi mēneša laikā eksportēto preču vērtība pārsniegusi miljardu eiro, informē Finanšu ministrija.
Ārējās tirdzniecības apgrozījums mēneša laikā audzis par 6,7%, uzrādot kāpumu preču eksportā par 15,3% un samazinājumu importā par 0,2%. Kopējā eksportēto preču vērtība oktobrī bija 1,053 miljardi eiro, bet importa – 1,135 miljardi eiro.
Skatoties pa nozarēm, lielākais pieaugums novērots elektroierīču un elektroiekārtu eksportā – par 29,9%, ko pamatā nodrošinājis telefona aparātu eksports (vienlaicīgs importa palielinājums šajā pozīcijā liecina par reeksporta pieaugumu). Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu segmentā eksports audzis par 41,8%, bet, pateicoties salīdzinoši labai graudaugu ražai, graudu eksports pieaudzis par 28,6%. Stabilus eksporta izaugsmes tempus uzrādījuši arī koka un koka izstrādājumu eksporta segmenti.
Novērotāji atzīmē, ka oktobrī Latvijas eksports pieaudzis gan uz ES, gan uz NVS valstīm.
Apbrīnojams ir fakts, ka neskatoties uz Krievijas noteiktajām sankcijām un rubļa vērtības kritumu, kopējais eksports uz Krieviju gada laikā audzis par 7,8%. Rezultātu galvenokārt ietekmējis stiprā alkohola eksporta pieaugums. Kopumā Krievija vēl joprojām ir otrs lielākais Latvijas tirdzniecības partneris – eksporta īpatsvars – 11,9%, piekāpjoties vien Lietuvai.
Krievijas sankcijām pakļauto preču eksports turpina samazināties. Šī gada oktobrī, salīdzinājumā ar tādu pašu laika posmu pērn, zivju produktu eksporta apjomi samazinājušies par 40%, bet piena un piena produktu eksporta apjomi – par vairāk nekā ceturto daļu.
Tranzīts ir viena no Latvijas eksporta pamatjomām un tajā Krievija vēl aizvien ir galvenais partneris.
Auditoru baisie pareģojumi
Ja tiks pārtraukts Krievijas kravu tranzīts caur Latviju, mūsu valsts dzelzceļa nozare pazaudēs 43,7 miljonus tonnu kravu, teikts auditorkompānijas EY pētījumā, kas tapis pēc uzņēmuma Latvijas dzelzceļš pasūtījuma. Salīdzinājumam: šogad plānotais kravu apgrozījums ir 45 miljoni tonnu.
Ar pētījuma rezultātiem 9.decembrī tika iepazīstināti Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas locekļi. Ja īstenosies augstāk minētais scenārijs, uzņēmumu neiegūtais apgrozījums būtu 1,3 miljardi eiro, iekšzemes kopprodukta samazinājums būtu par 1,7%, bet nodarbinātības par 1,1%, savukārt nodokļu ieņēmumi samazinātos par 2,4%.
Šāda scenārija gadījumā Latvijas uzņēmumu neiegūtais apgrozījums būtu 1,3 miljardi eiro, iekšzemes kopprodukts samazinātos par 1,7%, bet nodarbinātība par 1,1%, bet nodokļu ieņēmumi samazinātos par 2,4%.
Aprēķināti zaudējumi arī tādā gadījumā, ja Krievija pārtrauktu naftas un naftas produktu tranzītu – šādā gadījumā Latvija zaudētu 18,8 miljonus tonnu kravu, bet uzņēmumu apgrozījumus samazinātos par 803,8 miljoniem eiro. Ietekme uz IKP būtu 1,1%, nodarbinātību samazinātos par 1%, bet nodokļu ieņēmumi par 1,5%.
Uzņēmuma Latvijas dzelzceļš vadītājs Uģis Magonis atzina, ka perspektīva izskatās drūma un kritizēja ārlietu ministra Edgara Rinkēviča «nepārdomāto politiku», tostarp pret Krievijas pilsoņu pēkšņo iekļaušanu «melnajā sarakstā» un Latvijas piekrišanu ES un ASV lēmumiem attiecībā pret Krievijas naftas rūpniecību.
Saskaņā ar Magoņa sacīto, Latvijas dzelzceļš plāno noslēgt šo gadu ar 45 miljonu tonnu kravu apgrozījumu un gatavojas pārtraukt visas sponsorēšanas programmas – gan kultūrā, gan sportā.
Nelielu mierinājumu transporta nozares pārstāvjiem, iespējams, nesīs ziņas no kaimiņu valsts Baltkrievijas.
Baltkrievus vilina uz Rīgu ar atlaidēm
Ar Baltkrieviju parakstīts memorands par Baltkrievijas naftas produktu eksporta palielināšanu caur Latvijas ostām, informēja Latvijas Satiksmes ministrija.
Saskaņā ar Minskā parakstīto dokumentu, Baltkrievija palielinās pārvadāto naftas produktu apjomu, izmantojot Latvijas dzelzceļa un Rīgas brīvostas infrastruktūru. Baltkrievijas uzņēmēji piedalīsies arī naftas produktu pārkraušanas termināļa attīstībā Rīgas brīvostā, informē ministrija.
Lai veicinātu ilgtermiņa partnerattiecību attīstību ar kaimiņiem, uzņēmums Latvijas dzelzceļš sola saglabāt un, iespējams, samazināt transportēšanas izmaksas naftas produktiem nākamajos trīs līdz piecos gados, kā arī sola palielināt dzelzceļa stacijas Mangaļi caurlaides spēju.
Kā skaidroja bijušais ārlietu un satiksmes ministrs Aivis Ronis, kurš vadīja sarunas Minskā, runa ir par vairākiem miljoniem tonnu gadā iespējams desmit gadu garumā. Saskaņā ar viņa teikto, nākotnē plānots arī citu Baltkrievijas preču eksporta apjoma pieaugums.
Samazināsies produktu cenas
Cenas samazinājušās pateicoties naftas cenu kritumam un šajā gadsimtā lielākajiem graudu uzkrājumiem uzskata Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe.
«Ja pasaulē nekas nemainīsies – politiskā, ģeopolitiskā situācija, klimatiskie apstākļi un nenāks slimības, tad šobrīd ir saprotams, ka cenām nebūtu jāpalielinās – tām ir jāsaglabājas tādā pašā līmenī, kādas ir pašlaik, un nākošā gada sākumā pat jāturpina samazināties. Jo galvenajiem ražošanas resursiem – degvielai, graudiem, ir diezgan būtisks cenu samazinājums. Tas nozīmē, ka gaļu un olas varam saražot lētāk. Ja arī visas cenas, par kādām zemnieki pārdod graudus, pienu un gaļu, ir kļuvušas zemākas, arī gala produkta cenai veikalu plauktos būtu jāsamazinās vēl vairāk,» preses konferencē paziņoja Gulbe.
Viņa norādīja arī, ka piena cenu kritums radies tāpēc, ka audzis piedāvājums un tas noticis vēl pirms Krievija ieviesa embargo lauksaimniecības precēm. Pēdējais faktors situāciju tikai pasliktinājis. Turklāt iekšējā tirgū vērojams piena produktu pieprasījuma kritums. I.Gulbe minēja, ka piena iepirkuma cenas turpinās kristies arī nākamgad. Tas pats attiecas uz gaļu.
Nekas neliecina, ka graudu cenas pasaules tirgos varētu palielināties, uzskata Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja. Starp tirgu noteicošajiem var minēt to, ka pieaug ražīgums un samazinās pieprasījums: graudu krājumi sasnieguši augstāko līmeni pēdējo 15 gadu laikā. Rezultātā, Latvijā, vidējā graudu iepirkuma cena desmit mēnešos samazinājusies par 18%, un atsevišķām kultūrām – par trešdaļu.
Kopumā valstī vērojams pārtikas produktu pieprasījuma kritums, tāpēc, ka aizvien samazinās iedzīvotāju skaits.
No zemnieku viedokļa, pārtikas produktu cenu izmaiņu prognozes tiek vērtētas negatīvi, un nozarei sācies samērā smags periods, sacīja Gulbe.
Ref:017.010.103.6210