ES un Krievija savstarpējās ekonomiskās sankcijas negatīvi ietekmē ne tikai lauksaimniekus, bet arī transporta nozari. Kravu Latvijas ostās kļūst mazāk, un izrādās, ka palīdzīgu roku, mums var pasniegt pēdējais (vai pirmspēdējais, ja skaitam arī Ungārijas premjerministru Viktoru Orbanu) diktators Eiropā – Aleksandrs Lukašenko.
Eksperti norāda, ka kaitējums, ko rada ASV un ES sankcijas pret Krieviju un Krievijas atbildes pasākumi Latvijas ekonomikai un Baltijas valstīm kopumā, var būt ievērojami. To apliecina kravu apgrozījuma samazinājums Latvijas ostās, kā arī eksporta uz Krieviju samazinājums par 23,9% kopš gada sākuma.
Piemēram, Baltijas ostas 2015.gada pirmajos astoņos mēnešos pārkrāvušas kopumā 100,699 miljonus tonnu kravas – par 6,106 miljoniem tonnu (5,7%) mazāk nekā tajā pašā periodā 2014.gadā. Kravu apgrozījums Latvijas ostās samazinājies par 5,1%; Lietuvas ostās – pieaudzis par 6,7%; Igaunijas ostās – samazinājās par 18,6%.
Uz Baltijas kopējā fona situācija Latvijas ostās, iespējams, tik slikti nemaz neizskatās, taču tendence ir skaidra – kravu skaits samazinās. Un izrādās, ka mums palīdzēt var Baltkrievija, kuru šonedēļ ir apmeklējis satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Tiekoties ar savu Baltkrievijas kolēģi Anatoliju Sivaku, viņš paziņoja, ka ir apmierināts ar to, kā attīstās Baltkrievijas naftas produktu termināļa projekts Rīgas ostā, un cer, ka šāds terminālis stiprinās pārliecību par kravu plūsmas stabilitāti gan Latvijā, gan Baltkrievijā.
Matīss daudz un aizrautīgi stāstīja, ka Baltkrievija ir Latvijas stratēģiskais partneris tranzīta jomā, un novērtēja Baltkrievijas un Ķīnas prezidentu vienošanos par kopīgu sauszemes maršrutu Zīda ceļa ietvaros. Neaizmirstot atgādināt, ka Latvija aktīvi strādā pie kravu diversifikācijas, pievēršot īpašu uzmanību Ķīnas kravu piesaistīšanai. Tā, saskaņā ar Matīsa teikto, Latvijas loģistikas centru piedāvājums ļaus Ķīnas uzņēmējiem samazināt gala produktu izmaksas par 5 – 7%, ar nosacījumu, ka kravas tiks komplektētas Latvijā (satiksmes ministrs Baltkrievijas vizītes laikā tikās arī ar pārstāvjiem no Ķīnas).
Savu artavu deva arī valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš vizītes laikā ASV, kur viņš piedalījās ANO Ģenerālās asamblejas sesijā, tikās ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko. Ar «Eiropas pēdējo diktatoru» viņš pārrunāja valstu turpmāko ekonomisko sadarbību tranzīta jomā. Kā sacīja Vējonis, ES jākļūst elastīgākai attiecībās ar Baltkrieviju un jāpārvērtē atsevišķas pret to ieviestās sankcijas.
«Labā» deflācija
Tikmēr vietējie ekonomisti ar lielāku elastību sākuši izturēties pret deflāciju, kas septembrī atkal reģistrēta Latvijā. Saskaņā ar Centrālās Statistikas biroja šonedēļ publicētajiem datiem, vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada septembrī, salīdzinot ar 2014.gada septembri, samazinājies par 0,5%. Preču cenas samazinājušās par 1,7%, bet pakalpojumu cenas – par 2,5%. Iepriekš deflācija tika fiksēta šī gada februārī.
Tomēr tagad ekonomisti nevēlas situāciju dramatizēt, jo iemesls patēriņa cenu kritumam septembrī bijuši ārējie faktori – naftas cenu kritums augustā, kas atspoguļojās enerģijas un izejvielu izmaksās. Lētāka Latvijas degvielas uzpildes stacijās kļuvusi arī degviela, kas arī bijis viens no deflācijas galvenajiem stimuliem. Gada griezumā lētāka kļuvusi arī siltumenerģija, pārtika, apģērbs un apavi.
Kā sacījis Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Latvijā Gints Belēvičs, lai gan ekonomikas grāmatas māca, ka deflācija ir ļauna parādība, kas neveicina ekonomisko attīstību, šobrīd satraukumam nav pamata, jo deflāciju galvenokārt rada importēto resursu un izejvielu cenas. Tas kopumā ļauj vietējiem iedzīvotājiem vairāk līdzekļu novirzīt citiem tēriņiem, tādējādi potenciāli uzlabojot iekšzemes kopprodukta rādītājus gan ar mazāku nominālo importu, gan veicinot vietējo ražojumu patēriņu.
DNB analītiķis Pēteris Strautiņš norāda, ka šī parādība (deflācija) kas nereti tiek uztverta kā ekonomikas apokalipses vēstnesis, var notikt arī visnotaļ labvēlīgu iemeslu dēļ. Piemēram, tehnoloģiju attīstības dēļ. «Labas» deflācijas varbūtība mazās valstīs ir lielāka, norāda Strautiņš, un uz Latviju tas attiecas pilnā mērā.
Bez attaisnojuma
Vēl viens izcils elastīguma piemērs saistīts ar «dīzeļa skandālu», kas izcēlies Vācijas uzņēmumā Volkswagen. Saskaņā ar laikraksta The Wall Street Journal informāciju, koncerna inženierus Ulrihu Hakenbergu un Volfgangu Hatcu tur aizdomās par tīšu manipulāciju ar izmešu rādītājiem tāpēc, ka tie nespēja izveidot pietiekami ekoloģisku dīzeļdzinēju.
Manipulācijas būtība slēpjas tajā, ka automašīnu dīzeļdzinējos īpaši «iebūvēts» defekts, kas ļāva falsificēt izmešu pārbaudes rezultātus. Automašīnas borta dators ieprogrammēts tā, lai spētu izšķirt to vai mašīnai tiek veikta pārbaude stendā, vai arī tā brauc pa reālu ceļu. Pirmajā gadījumā, dators tulko dzinēju un izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmu «eko» režīmā, kas ļauj iziet pārbaudi. Otrajā gadījumā tas nenotiek un izplūdes gāžu daudzums ievērojami pārsniedz pieļaujamās normas, taču degvielas patēriņš ir samazināts. Ar šādi ieprogrammētu dzinēju aprīkotas automašīnas tika ražotas no 2009.-2015.gadam ar Volkswagen, Škoda, Audi un Seat zīmoliem.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas rīcībā esošo informāciju, Latvijā pavisam reģistrēti mazliet mazāk par 17,5 tūkstošiem «riska grupas» transportlīdzekļu. Tostarp 11 824 VW markas transportlīdzekļi, 2861 Škoda un 2760 Audi transportlīdzekļi — gan Latvijā iegādātas pilnīgi jaunas, gan jau lietotas no ārvalstīm ievestas automašīnas.
Volkswagen Aktiengesellschaft ģenerāldirektors Matiass Millers šonedēļ notikušajā uzņēmuma darbinieku sapulcē solīja veikt ātru un bezkaislīgu apstākļu noskaidrošanu. Viņš norādījis, ka radusies situācija ir pretrunā visam, kam kalpo koncerns un tā darbinieki, tāpēc notikušajam attaisnojuma nav.
Ref:017.010.103.8093