Nākamais Ugunīgā Pērtiķa gads ekonomikā solās ienest daudz pārsteigumu un iespējams pat satricinājumus. Katrā ziņā, šādu secinājumu var izdarīt, balstoties uz ietekmīgu investoru, ekonomistu un starptautisko organizāciju prognozēm.
Jau pirmajā jaunā gada darba nedēļā neiepriecinošu vēsti pauda Amerikas un pasaules finanšu guru Džordžs Soross. Uzstājoties ekonomikas forumā Šrilankā, viņš salīdzināja pašreizējo situāciju pasaules fondu, valūtas un preču tirgos ar situāciju 2008.gadā, kad sākās pasaules finanšu krīze. Pēc Sorosa domām, šobrīd pasaules ekonomiku lielā mērā ietekmē Ķīnas mēģinājumi atrast jaunu izaugsmes modeli, pārorientējoties no ražošanas un investīcijām uz iekšējo patēriņu. Miljardieris uzskata, ka Ķīnai ir nopietna problēma ar pārbūvi, turklāt juaņas kurss krīt, kas savukārt negatīvi ietekmē pasaules finanšu tirgus. Par visu jaunattīstības valstu problēmu kļuvusi arī atgriešanās pie pozitīvām procentu likmēm, pieļauj Soross.
Vēl kāds amerikānis – bijušais viceprezidents un ASV Tirdzniecības palātas galvenais ekonomists Ronalda Reigana prezidentūras laikā un tagad Katona institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Ričards Rāns, paredz pasaulei šogad vēl vienu finanšu krīzi. Pēc viņa domām, pasaules ekonomikas izaugsme būs mazāka nekā minēts SVF jaunākajās prognozēs, jo attiecība starp valsts parādu pret IKP pasaulē ir rekordaugstā līmenī, kas izsauc ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos.
Piemēram, ASV šī attiecība ir 98% no IKP, eirozonā – 104% un 220% – Japānā. Jebkura nopietna pasaules ekonomikas destabilizācija var viegli atmest pasauli atpakaļ recesijā, uzskata eksperts.
Latvija: labi sēžam
Ja novērtējam kārtējās krīzes riskus attiecībā uz valsts parāda lielumu, tad iespējamajiem satricinājumiem Latviju vajadzētu apiet. Saskaņā ar Valsts kases šonedēļ publicēto informāciju, mums nav parāds, bet, salīdzinājumā ar citām valstīm, mazītiņš parādiņš. 2015.gada beigās Latvijas valsts parāda līmenis sasniedza 8,4 miljardus eiro jeb 34% no IKP. Līdz 2016.gada beigām tas varētu sasniegt 10,1 miljardus eiro jeb aptuveni 40% no IKP. Kā skaidro Valsts kase, valsts parāda pieaugums būs saistīts ar plānotajām aizņemšanās aktivitātēm ārējos tirgos, kuras savukārt ir saistītas galvenokārt ar to, ka 2017.gada februārī ir jādzēš apjomīgas ASV dolāros izlaisto obligāciju saistības. Februārī dzēšanas termiņš ir vienam miljardam dolāru. Nauda būs vajadzīga ne tikai iepriekšējos gados saņemto aizdevumu atmaksāšanai, bet arī budžeta deficīta segšanai.
Neskatoties uz to, Latvijas valsts parāds joprojām ir pieticīgs. Pateicoties zemam valsts budžeta deficīta rādītājam un nelielam valsts parādam, starptautiskā reitingu aģentūra Fitch uztur Latvijas samērā augsto reitingu A- valstu grupas līmenī. Aģentūrā arī pozitīvi vērtē Latvijas tautsaimniecības attīstību, kas, saskaņā ar prognozēm, tuvākajos gados pieaugs vidēji par 3%.
Eirozona: mazliet ir, vajag vēl mazliet
Saskaņā ar šonedēļ publicētajām Pasaules Bankas prognozēm eirozonas ekonomika nākamgad pieaugs no 1,5% līdz 1,7%. Ar visu savu pieticību, tas būs augstākais pieauguma temps kopš 2010.gada. Spēki, kas vairākus gadus ierobežoja reģiona atjaunošanos (piemēram, stingrāki fiskālie pasākumi), pakāpeniski samazinās. Pieejamie kredīti stimulē tēriņus, fiskālā konsolidācija ir gandrīz pabeigta (ja mēs runājam par reģionu kopumā), un monetārā politika ir draudzīgāka.
Vienlaikus zemās izejvielu cenas palielina pirktspēju, kas savukārt veicina mājsaimniecību patēriņa pieaugumu. Lai atjaunošanās process uzņemtu apgriezienus, uzņēmumiem ir jādara tas pats, jo ieguldījumu izmaksas joprojām ir 15% zemāk, nekā pirms krīzes. Uzticība ekonomikā korporatīvajā sektorā pieaugs, un, ja kļūs pieejamāki kredīti un kapitāla tirgus finansējums, tas novedīs pie tā, ka investīciju apjoms tuvākajos gados apsteigs IKP pieaugumu.
Krievija: recesijā turpinās
Kas attiecas uz mūsu tuvāko austrumu kaimiņu, tad, pēc Pasaules Bankas analītiķu domām, zemās naftas cenas un starptautiskas sankcijas šogad neļaus Krievijai paļauties uz pozitīvām prognozēm un pieaugošām investīcijām. Bankas eksperti 2016.gadā prognozē Krievijas ekonomikas kritumu par 0,7%. Iziet no recesijas valsts varētu tikai 2017. un 2018.gadā. 2017.gadā Krievijas IKP pieaugs par 1,3%, norāda eksperti. 2018.gadā Krievijas ekonomikas atveseļošanās turpināsies, un tā pieaugs par 1,5%.
Tomēr, Pasaules Banka ne visai pozitīvi vērtē pasaules ekonomikas perspektīvas kopumā. Eksperti koriģējuši pasaules IKP prognozi uz sliktāko pusi, samazinot to līdz 0,4%, tādējādi pasaules IKP 2016.gadā vajadzētu pieaugt par 2,9%. Globālā ekonomika, jo īpaši jaunās ekonomikas var trāpīt ļoti lielā grambā uz ceļa, uzskata Pasaules Bankas galvenais ekonomists Kaušiks Basu.
Ref:017.010.103.9270