Ekonomikas dienasgrāmata. Jo bagātāki ļaudis, jo lielāka drošība

Šonedēļ Latvijā aktualizējās ļoti interesants jautājums par saistību starp iedzīvotāju labklājības līmeni un valsts nacionālo drošību.

Vispirms ar skaļu paziņojumu, ka valsts slīkst nabadzībā, klajā nāca tiesībsargs Juris Jansons. Viņš atsaucās uz oficiālo Eiropas Komisijas (EK) ziņojumu, kur konstatēts, ka izdevumi sociālās aizsardzības pabalstiem Latvijā ir viszemākie Eiropas Savienībā (ES) un tiem ir samērā maza ietekme uz nabadzības mazināšanu.

Jansons sacīja, ka nabadzības riskam Latvijā pakļauti 606 tūkstoši iedzīvotāju jeb 31% iedzīvotāju. Latvijā ir viena no lielākajām atšķirībām starp valsts turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem, bet 70% jeb 322 tūkstoši Latvijas pensionāru saņem pensijas, kas nepārsniedz 300 eiro mēnesī. Tāpat nabadzībai pakļauti arī mazkvalificētie darba ņēmēji, kas strādā par minimālo algu, un visaugstākais nabadzības risks ir Latgalē.

EK izsaka cerību, ka situācija uzlabosies saistībā ar to, ka valdības darba plāns 2017.gadam paredz noteikt minimālo ienākumu līmeni, ar kuru paredzēts nodrošināt vispārēju sociālās drošības tīklu. Jansons to vērtē skeptiski, jo minimālā ienākumu līmeņa ieviešana valdības piedāvātajā 2017.gada valsts budžeta paketē nav minēta.  Saskaņā ar viņa teikto, gadu no gada uzklausot ļaudis un izskatot viņu iesniegumus, viņš nonācis pie skarba secinājuma, ka Latvijas lielākā problēma ir nabadzība.

Sociālās nevienlīdzības problēmai šonedēļ pieskāries arī prezidents Raimonds Vējonis. Tiekoties ar Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvjiem, viņš teica, ka sociālā nevienlīdzība ir valsts drošības jautājums. Tikšanās dalībnieki atzina, ka pieaugošais nabadzības risks un medicīnas pieejamība ir īpaši aktuāls jautājums senioriem un citām sociāli mazaizsargātām grupām.

Pēc prezidenta domām, ir ārkārtīgi svarīgi šos riskus mazināt, jo iedzīvotāju sociālā drošība un pārliecība par savu rītdienu stiprina uzticību valstij. Vējonis minēja veselības aprūpi kā vienu no svarīgākajām jomām, kur ir ļoti svarīgi pabeigt uzsāktās reformas.

Vēl šī gada septembrī domnīcas Certus rīkotajā ekonomikas forumā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola arī sacīja, ka ir nepieciešams atrast līdzsvaru starp nodokļiem, konkurētspēju un sabiedrības nevienlīdzības samazināšanu. Ja sabiedrībā veidojas trūcīgo iedzīvotāju slānis, kļūst viegli manipulēt ar cilvēku prātiem, un tas ir bīstami, atzina ministre.

Ļoti nopietns jautājums

Jautājums par attiecībām starp nabadzību un valsts drošības apdraudējumu (gan politisku, gan ekonomisku) ir ļoti nopietns.

Oktobra vidū tika publicēts pētījums, ko veicis Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs sadarbībā ar Sofijā bāzēto Demokrātijas pētījumu centru. Tajā teikts, ka Krievija uzsākusi kampaņu slepenas ekonomiskās un politiskās ietekmes iegūšanai piecās Austrumeiropas valstīs – Bulgārijā, Latvijā, Serbijā, Slovākijā un Ungārijā.

Maskava cenšas ieņemt dominējošu pozīciju enerģētikas tirgū un daudzos citos ekonomikas sektoros, kā arī grauj pretkorupcijas sistēmu.

«Zināmās valstīs Krievijas ietekme kļuvusi tik visaptveroša un endēmiska, ka tas apdraud nacionālo stabilitāti, kā arī valsts rietumniecisko orientāciju un eiroatlantisko stabilitāti,» pēc 16 mēnešus ilga darba secinājuši pētījuma The Kremlin Playbook: Understanding Russian Influence in Eastern and Central Europe (Kremļa stratēģijas rokasgrāmata: Izpratne par Krievijas ietekmi Austrumeiropā un Centrāleiropā) autori.

Savu mērķu sasniegšanai Krievija lieto dažādas metodes – kukuļošanu, propagandu, dezinformāciju, īpaši lielu darījumu veikšanu enerģētikas jomā (piemēram 12,2 miljardus eiro vērtu kodolreaktoru būvniecība Ungārijā), prokrieviski noskaņotu uzņēmēju atbalstīšana, lai viņš, nokļūstot kādā politiskā amatā, kalpotu Krievijas interesēm.

Bulgārijā (kas ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm) Krievijas ekonomiskā klātbūtne ir tik liela, ka laikā no 2005. līdz 2014.gadam, tā mērojama ar 22% no valsts IKP.  Tas rada lielu «Krievijas ietekmētas valsts sagrābšanas» risku, norāda pētījuma autori.

Protams, ka bagātā valstī ar turīgiem iedzīvotājiem īstenot tamlīdzīgu politiku ir krietni grūtāk, nekā nabadzīgās valstīs ar trūcīgiem iedzīvotājiem. Tā kā tas viss ir ļoti nopietni.

Prioritārā kārtībā

Nopietns šis jautājums ir arī nākamā gada budžeta apstiprināšanas kontekstā. Budžeta projektu Saeima šonedēļ nodeva izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Šo budžetu premjerministrs Māris Kučinskis nodēvējis par valdības prioritāšu budžetu. Budžetā paredzētais finansējums veselības aprūpes nozarei palielināsies par 64 miljoniem eiro, valsts aizsardzības finansējums – par 98 miljoniem eiro, tādējādi sasniedzot 1,7% no IKP, bet izglītības nozares finansējums pieaugs par 11 miljoniem eiro.

Finansējums sociālajai aizsardzībai, tostarp pensijām un sociālajiem pabalstiem, nākamgad būs par 197 miljoniem eiro lielāks nekā šogad, bet finansējums sabiedriskajai kārtībai un drošībai – par 80 miljoniem eiro lielāks. Demogrāfijas pasākumiem nākamā gada budžetā paredzēti papildu 19 miljoni eiro.

No nākamā gada paredzēts palielināt arī minimālo algu līdz 380 eiro pašreizējo 370 eiro vietā.

Savukārt, attiecībā uz budžeta ieņēmumiem, paredzēts, ka nākamgad tos veidos nodokļu ieņēmumi 6,344 miljardu eiro apmērā, nenodokļu ieņēmumi 513,9 miljonu eiro apmērā, ārvalstu finanšu palīdzība 1,114 miljardu eiro apmērā un pārējie ieņēmumi 94,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat paredzēts, ka daļu no šiem ieņēmumiem izdosies gūt, īstenojot ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumus. Prognozēts, ka tas budžetam ienesīs papildus 16 miljonus eiro.

2017.gada budžeta likumprojektus, kā arī 57 likumprojektu pavadošo paketi un vidēja termiņa budžeta ietvaru pirmajā lasījumā Saeimā plānots skatīt 31.oktobrī, bet galīgajā lasījumā – 23.novembrī.

«Priedes asara»

Tikmēr uzņēmums, kas reiz bija pazīstams visā PSRS, un kopā ar Melno balzamu, šprotēm, labu kafiju un tīrām ielām bija Latvijas atpazīstamības zīme, piedzīvo grūtus laikus. Parfimērijas uzņēmumam AS Dzintars ierosināts tiesiskās aizsardzības process, lai uzņēmums varētu turpināt saimniecisko darbību finansiālu grūtību apstākļos.

Ka pastāstīja uzņēmuma pārstāvji, 2008. un 2014.gada krīžu rezultātā samazinājās AS Dzintars tradicionālie tirgi, saruka pārdošanas apjomi un sāka trūkt apgrozāmo līdzekļu. Uzņēmumam sakrājušies parādi. Uz šo brīdi Dzintars ir norēķinājies gandrīz ar visiem izejvielu un pakalpojumu piegādātājiem, taču ir kavēti nodokļu maksājumi, kā rezultātā izveidojies 3,2 miljonu eiro liels nodokļu parāds. Pērn uzņēmums nomaksājis parādus 1,5 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmumam ir nepieciešams laiks atelpai, izrāvienam un apjomu palielināšanai. Ir jau paveikts liels darbs, parakstīti jauni vērienīgi līgumi ar Ķīnu, Irānu un citām valstīm. Pirmā krava uz Ķīnu tika nosūtīta šī gada septembrī. Ir izstrādāti inovatīvi produkti, kuru īstenošanai nepieciešami apgrozāmie līdzekļi un laiks, sacīja AS Dzintars valdes loceklis Dagnija Maike.

Viņa tāpat pastāstīja, ka AS Dzintars lielākais akcionārs un vadītājs Iļja Gerčikovs ieguldījis uzņēmuma savus personīgos līdzekļus 4,5 miljonu apmērā, un tas apstiprina uzņēmuma vadības centienus glābt uzņēmumu, lai tas turpinātu darbu.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa AS Dzintars 17.oktobrī ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Uzņēmums pērn strādāja ar 5,911 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7% mazāk nekā gadu iepriekš, bet zaudējumi palielinājušies par 76% – līdz 2,633 miljoniem eiro. AS Dzintars ražo parfimēriju un biokosmētiku. Uzņēmuma sortimentā ietilpst vairāk nekā 1 000 dažādu produktu.

Ref:017.010.103.200565