Latvijai, kā mazai valstij ar nelielu un novecojošu iedzīvotāju skaitu, nāksies atrisināt jautājumu – kā ar mazākiem resursiem sasniegt labākus rezultātus? Saistībā ar to šonedēļ Nodarbinātības padome uzsāka diskusiju ciklu par darba tirgus reformu.
Sākotnējie dati, ar kuriem ekonomikas, izglītības un labklājības ministri uzsāka sarežģīto cīņu ar demogrāfiskajām tendencēm, kopumā nav iepriecinoši. Valsts iedzīvotāju skaits ne tikai strauji sarūk un noveco (un šī tendence turpināsies), bet piedevām valsts lielākās iedzīvotāju daļas izglītība (dažiem tās nav nemaz) neatbilst ekonomikas pieprasījumam.
Vērojama speciālistu pārprodukcija humanitārajās un sociālajās zinātnēs, taču acīmredzami nepietiek augsti kvalificētu speciālistu dabas zinātnēs, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās (IKT), tāpat trūkst inženiertehnisko darbinieku ar profesionālo izglītību, sacīts Ekonomikas ministrijas ziņojumā. Ievērojams skaits jauniešu nonāk darba tirgū bez profesijas, liela daļa ir mazkvalificētu darba ņēmēju.
Tāpēc jautājums par pieaugušo izglītību globālo pārmaiņu un darba struktūras kontekstā, kas pieprasa jaunas zināšanas un prasmes, tika apspriests Nodarbinātības padomes sanāksmē. Latvijai ir svarīgi izveidot elastīgu pieaugušo izglītības sistēmu, kura var ātri pielāgoties tirgus prasībām, vienojās ministri.
Izvirzīts mērķis samazināt esošo mazkvalificēto darbinieku skaitu no 31% 2016.gadā līdz 20% 2020.gadā. To plānots panākt, galvenokārt samazinot vidējās izglītības absolventu skaitu, kas neturpina mācības un nonāk darba tirgū bez konkrētas profesijas.
Sēdes noslēgumā atbildīgo institūciju vadītāji vienojās par trim pamatprincipiem, uz kā balstīties nākotnē. Pirmais – pieaugušo izglītības piedāvājums tiks veidots ciešā sadarbībā ar darba devējiem un nozaru ekspertiem, nodrošinot pēc iespējas precīzāku izglītības piedāvājuma atbilstību darba tirgus vajadzībām. Otrais – tiks izstrādāta ilgtspējīga pieaugušo izglītības sistēmas tālākā stratēģija, īpaši veicinot uzņēmumu iesaistīšanos savu darbinieku apmācībā un pieaugušo pašu interesi par savu prasmju pilnveidošanu. Trešais – tiks izstrādāti priekšlikumi, kā stimulēt plašāku un aktīvāku profesionālās un augstākās izglītības iestāžu iesaisti pieaugušo apmācībā.
Krievija aizgriež krānu
Vēl viens izaicinājums, ar ko ekonomikai būs jātiek galā tuvākajā nākotnē, saistīts ar Krievijas plānu 2018.gadā pārtraukt naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām. Kaimiņvalsts turpina strādāt pie naftas produktu eksporta pārorientāciju no Baltijas valstu ostām uz savējām – Ustjlugu, Primorsku un Novorosijsku, šonedēļ paziņoja Krievijas uzņēmuma Transņeftj vadītājs Nikolajs Tokarevs. Ja pagājušajā gadā caur Baltijas valstu ostām pārkrauti aptuveni 9 miljoni tonnu Krievijas naftas, tad šogad – 5 miljoni tonnu. Līdz 2018.gadam Krievija plāno samazināt kravu plūsmu līdz nullei.
Latvijas Dzelzceļš jau gatavojas tam, ka pēc dažiem gadiem Krievijas naftas produkti caur Baltijas ostām eksportēti vairs netiks, sacīja uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš. Viņš gan nepaskaidroja sīkāk, kādi tieši pasākumi ietilpst gatavošanās procesā. Iespējams, tie būs vilcieni no Ķīnas uz Latviju. Pirmais nokomplektētais izmēģinājuma kravas vilciens dosies ceļā līdz šī gada beigām – tā šonedēļ apsolīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.
Saskaņā ar viņa teikto Latvijas ģeogrāfiskais izvietojums, veidojot Eiropas Savienības ārējo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, padara mūsu valsti par dabisku tiltu, kas savieno austrumus un rietumus, kā arī ziemeļus un dienvidus. Tāpēc Latvija ar tās labi attīstīto transporta infrastruktūru, trīs neaizsalstošām ostām, moderniem loģistikas un distribūcijas centriem ir interesanta daudziem – Āzijai, Krievijai un NVS, Rietumeiropai, Ziemeļeiropai, kā arī Melnās jūras reģionam.
Pēc ministra domām, īpaši būtiska ir sadarbības sekmēšana ar Ķīnu. Lai panāktu labāko rezultātu un veicinātu pasaules ekonomikas attīstību, ir jāsadarbojas, nevis jākonkurē, tāpēc kopīgi jāstrādā pie transporta koridoru attīstības starp Ķīnu un Eiropu.
Jau ir izstrādāts vienots tarifs dzelzceļa kravu pārvadājumiem no Ķīnas robežas līdz Latvijas ostām. Augulis norāda, ka tas ir viens no viņa vizītes Ķīnā rezultātiem. Tāpat tiek aktīvi strādāts ar Ķīnas un Baltkrievijas partneriem, lai izveidotu maksimāli efektīvu sadarbības modeli attiecībā uz Baltkrievijas un Ķīnas kopīgo projektu Lielais akmens, norādīja ministrs.
«Miera osta»
Bet izrādās, ka arī mūsu valstī ir sava «miera osta», kuru neietekmē tendences darba tirgū un neskar ģeopolitiskās dzirksteles. Šī miera osta ir – Valsts ieņēmumu dienests (VID). Šonedēļ Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz pilotprojekta īstenošanu, paaugstinot atalgojumu VID «atslēgas cilvēkiem», lai pēc tam uz šī projekta bāzes izskatītu iespēju palielināt algas visā valsts pārvaldē.
Saskaņā ar likumprojektu, VID ģenerāldirektora alga būs 4 030 eiro mēnesī, neskaitot piemaksas par labu darbu, kas var sasniegt 60% apmēru no mēnešalgas. Patlaban VID vadītāja alga ir no 2 000 līdz 3 000 eiro mēnesī.
Kā paziņoja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, līdzekļi VID vadītāja algas paaugstināšanai tiks ņemti no pašreizējā budžeta. VID vadītāja kompetencē būs līdzekļu sadalījums – vai nu palielinot atalgojumu tiem, kas strādā lielākā riska zonā, vai arī sadalot līdzekļus visiem, kas, pēc ministres domām, nav labākais variants.
Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš iepriekš skaidroja, ka VID kā pilotprojekts izvēlēts tādēļ, ka no tā veiksmīgas darbības atkarīgas visas sabiedrības intereses un budžeta ieņēmumi. Pilotprojekta rezultātus plānots izvērtēt 2017.gadā.
To, cik labi dienests strādā, var spriest pēc kopējā nodokļu parāda. Septembra sākumā kopējais nodokļu parāds bija 1,421 miljards eiro, kas ir par 0,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad kopējais nodokļu parāds bija 1,425 miljardi eiro. Faktiski var uzskatīt, ka dienesta, kas atbild par nodokļu iekasēšanu, darba efektivitāte ir pielīdzināma nullei. Un tas, vai efektivitāte uzlabosies pēc algu paaugstināšanas, taps skaidrs vien 2017.gadā.
Ref:017.010.103.200600