Šonedēļ radusies vismaz kaut kāda skaidrība attiecībā uz bēgļu skaitu, ko Eiropas Savienības valstīm nāksies pārdalīt un izmitināt savās teritorijās. Vēl gan nav skaidrs, kā tas notiks praksē, taču ir kļuvuši zināmi konkrēti skaitļi.
Latvijai divu gadu laikā nāksies uzņemt 531 nevis 776 bēgļus, kā tika prognozēts iepriekš. To pēc Tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmes paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, norādot, ka Latvijai uzņemamo migrantu skaita samazināšanās saistīta ar negaidītu Norvēģijas, Dānijas, Īrijas un Šveices iesaistīšanos problēmas risināšanā. Visām ES valstīm kopā būs jāuzņem 120 tūkstoši bēgļu no kuriem aptuveni 66 tūkstoši jau ir ieradušies Eiropas teritorijā, galvenokārt Grieķijā, Itālijā, Horvātijā un Ungārijā. Pārējie ieradīsies no citām valstīm.
Savukārt tūlīt pēc Tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmes notikušajā Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmē tika nolemts uz ES ārējām robežām izveidot īpašus bēgļu uzņemšanas punktus. Nav pilnībā atbildēts jautājums, vai uz robežām tiks celti žogi. Politiķi pagaidām nesniedz skaidru atbildi, bet Latvijas uzņēmums Žogu fabrika 23.septembrī nosūtījusi uz Ungāriju pirmo partiju saražoto dzeloņdrāšu, kas, negaidot nekādus oficiālus lēmumus, jau ceļ žogus astoņos līdz desmit pierobežas rajonos, kas ir visvairāk pakļauti migrācijas spiedienam.
Radies jautājums arī par žoga būvniecību uz Latvijas un Igaunijas robežām ar Krieviju, tomēr par savu naudu šis projekts nav paveicams, tāpēc žogs tiks būvēts vien tad, ja līdzekļus tā būvniecībai piešķirs ES.
Bēgļi kā iespēja
Te atklājas pilnīgi jauns aspekts migrācijas jautājumā – proti, bēgļu problēmas risinājums var būt iespējams, ja ne peļņas dēļ, tad papildu līdzekļu saņemšanai no Eiropas. Nauda būs nepieciešama pilnīgi visam: sākot no bēgļu uzņemšanas punktu izveidošanas un beidzot ar to integrāciju, kā arī pasākumiem, lai stiprinātu ES ārējās robežas, papildu cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem, kas būs vajadzīgi, visdažādāko problēmu risināšanai.
Pagaidām zināms, ka ES ir gatava migrācijas krīzes noregulēšanai piešķirt papildu 1,7 miljardus eiro, no kuriem Latvija līdz 2020. gadam varētu saņemt aptuveni 46 miljonus eiro. Tas viss papildus tiem Eiropas fondu līdzekļiem, kas tiks iedalīti jaunajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam.
Starp citu, īpaši apsviedīgie sākuši pelnīt, izmantojot bēgļu jautājumu, jau tagad. Anti-vīrusu programmatūras eScan veidotāji paziņojuši, ka, kamēr kara bēgļi no Sīrijas cenšas nokļūt Eiropā, krāpnieki mēģina apmānīt lasītājus, kas seko ziņām un reportāžām par šo karsto tematu. Vēl vairāk ir mēģinājumu iedzīvoties ievērojamu ziedojumu vākšanā, uzdodoties par kara bēgļiem.
Drošības eksperti norāda, ka kara bēgļu tēma kalpojusi krāpnieciskām darbībām arī iepriekš, tikai galvenokārt e-pastu veidā. Piemēram, interneta lietotāji saņēma viltus vēstules ar lūgumu palīdzēt meitenei, kura cieš no nabadzības un kara šausmām Sīrijā. Tagad krāpnieki mēģina izmantot šokējošus attēlus un virsrakstus, lai piesaistītu lietotājus savām kaitnieciskajām vietnēm.
Īsāk sakot, ir iespējams, ka migrācijas krīze kādam palīdzēs pārvarēt finanšu krīzi.
Kā top «sakasnītis»
Spriežot pēc valdības izmisīgajiem mēģinājumiem rast inovatīvus veidus, kā papildināt budžetu, kārtējā finanšu krīze var arī nebūt aiz kalniem. Valsts ieņēmumu dienests šonedēļ paziņoja, ka pirmajos astoņos šī gada mēnešos neiekasēto nodokļu apjoms pārsniedz 50 miljonus eiro. Kamēr būs spēkā ES un Krievijas savstarpējās sankcijas, cerēt uz nodokļu iekasēšanu saskaņā ar plānu, iespējams, nav jēgas.
Meklējot papildus līdzekļus, valdība šonedēļ atbalstīja solidaritātes nodokļa ieviešanu un diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu, atcēla atvieglojumus par apgādājamiem, un būtiskas izmaiņas Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz palielināt nodokļu slogu uzņēmējiem, kuri izmanto vienkāršoto nodokļu režīmu. Neiepriecinošas izmaiņas arī tiem, kuru alga pārsniedz četrus tūkstošus eiro mēnesī. Lai gan saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm Latvijā tādu ir aptuveni 4 700 no visiem 800 tūkstošiem strādājošo, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) šonedēļ paziņoja, ka tā apstrīdēs solidaritātes nodokļa ieviešanu Satversmes tiesā, ja valdība neņems vērā uzņēmēju viedokli.
Taču ministri apgalvo, ka nodokļu iniciatīvas, kuru mērķis ir panākt sociālo vienlīdzību starp visām darba ņēmēju kategorijām pēc būtības ir taisnīgas un ieviestas īstajā laikā, kā arī tās papildinās Valsts kasi.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm, diferencēta neapliekamā minimuma ieviešana no 2016. gada 1. janvāra budžetā papildu dos 5,86 miljonus eiro. Savukārt efekts no neapliekamā minimumu paaugstināšanas par desmit eiro 2016.gadā un turpmākajos gados būs 17 miljoni eiro.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu atcelšana par apgādībā esošu personu – pieaugušām darbspējīgām personām – budžetā 2016.gadā un turpmākajos gados papildus dos 25 miljonus eiro. IIN likmes saglabāšanai 23% līmenī, par ko arī ministri vienojās šajā nedēļā, 2016.gadā būs pozitīva fiskālā ietekme 60,63 miljonu eiro apmērā. Solidaritātes nodokļa ieviešana nākamajā gadā budžetā dos papildus 40,9 miljonus eiro.
Par vienlīdzību
Noslēgumā mazliet par sociālās vienlīdzības tēmu Latvijā, kuras aktualizēšana tik ļoti priecē mūsu politiķus. Sešu mēnešu laikā kopš laika, kad Latvijā stājās spēkā jaunā kārtība, saskaņā ar kuru hipotekārā kredīta saņēmējs var izvēlēties aizdevuma līgumu ar tā saukto nolikto atslēgu principu, piecās bankās šādu kredītu izvēlējušies tikai aptuveni 50 klienti, kas salīdzinot ar kopējo kredītu saņēmēju skaitu ir niecīgs procents. To apliecina banku pārstāvju viedoklis, ko publicējusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANIDA.
Kā norāda banku pārstāvji, galvenie šķēršļi, kas ierobežo ģimenes saņemt hipotekāros kredītus, ir līdzekļu trūkums pirmajai iemaksai, kā arī valstī eksistējošā ēnu ekonomika, kas neļauj pierādīt savus ienākumus. Tādēļ speciālisti iesaka domāt par to, kā šos šķēršļus mazināt.
Ref:017.010.102.8017