Šonedēļ Saeima konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz paaugstināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 15%, un atteicās no nākamā gada ieviest minimālās obligātās sociālās iemaksas. Tādējādi pielikts punkts stāstam, kas radīja tautā satraukumu jaunā gada priekšvakarā. Vai arī daudzpunkti.
Jebkurā gadījumā bija nepieciešams ieviest vismaz kādu skaidrību šajā jautājumā, jo īpaši svētku priekšvakarā, lai nebojātu ļaudīm omu. Vai ar to būs pielikts punkts šajā jautājumā, vai tam būs turpinājums pēc nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām – to rādīs laiks. Pagaidām grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu tika pieņemti ar opozīcijas partiju atbalstu. Partijas Vienotība deputāti, kuru valdīšanas laikā tika apstiprināti strīdīgie grozījumi, no balsošanas atturējās.
Taču fakts, ka kārtējais mēģinājums, saglabāt mikrouzņēmumu nodokļu režīmu notika steigā, mudina domāt, ka ar to nekas nebeigsies.
Ir vērts arī pieminēt, ka grozījumus galīgajā lasījumā plānots pieņemt 20.decembrī, bet uzņēmēji pārejai uz normālu nodokļu režīmu vai mikrouzņēmumu slēgšanai varēja pieteikties līdz 15. decembrim. Varbūt tā ir neveiksmīga apstākļu sakritība, bet tieši šī datuma priekšvakarā Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsāka „informācijas sistēmu modernizāciju” (vismaz tā teikts oficiālajā paziņojumā) un Elektroniskās deklarēšanas sistēma, caur kuru iesniedz šādus paziņojumus, nedarbojās. Turklāt bija traucētas arī citas interneta lapas www.vid.gov.lv funkcijas. Pēc tam, protams, VID atvainojās par sagādātajām neērtībām un apgalvoja, ka visas deklarācijas un dokumentus, kuru termiņš ir 15.decembrī, nodokļu maksātāji varēs iesniegt tiklīdz VID informācijas sistēmas atsākts darbu. Sods par kavējumu nav paredzēts.
Ieņēmumu dienesta vadītāja Ilze Cīrule atzina, ka uzņēmums jūtas līdzvainīgs neziņā, kas valda attiecībā uz 2017.gadu, jo VID – tas ir tilts starp nodokļu maksātājiem un nodokļu politikas izstrādātājiem. Saskaņā ar viņas teikto, VID pirmais jūt cilvēku sāpi, turklāt neziņa par izmaiņām 2017.gadā liek justies slikti arī VID darbiniekiem.
Tas skan aizkustinoši, bet reālās problēmas tas nerisina. Toties pie varas esošo neveiklo lēkāšanu ap mikrouzņēmumiem un obligātajām sociālajām iemaksām, savu pirmsvēlēšanu problēmu risināšanai veiksmīgi izmanto Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcija, kas savāca vien desmit parakstus zem prasības par finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas un viņas priekšgājēja finanšu ministra postenī labklājības ministra Jāņa Reira demisiju.
Beidzot kādam ir jāuzņemas atbildība par esošo haosu nodokļu jomā, par pirmsvēlēšanu solījumu nepildīšanu, kā arī par Latvijas uzņēmēju konkurētspējas mazināšanu un jo īpaši par mazo uzņēmēju darbības destabilizāciju, uzskata LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.
„Savārījuši putru”
Lai arī LRA nostāja varbūt ir populistiska, savā būtībā tā ir patiesa. Valsts prezidents Raimonds Vējonis arī ir neapmierināts ar to, kā koalīcijas partijas strādā ar nodokļu jautājumiem. Pēc tikšanās ar premjerministru Māri Kučinski, prezidents paziņoja, ka politiķi „savārījuši kārtīgu putru”. Vējonis atzina, ka viņam nav pieņemams veids, kā pēdējā brīdī norisinās diskusijas par likumu izmaiņām, tā vietā, lai problēmas tiktu atrisinātas laicīgi. Valsts prezidentu neapmierina situācija, ka regulējumi nav taisnīgi ne darba devējiem, ne darba ņēmējiem.
Nodokļu politiku par negodīgu uzskata arī sabiedrība – to Finanšu ministrijas rīkotajā nodokļu maksātāju forumā atzina Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. Viņš prezentēja aptauju apkopojumu par sabiedrības attieksmi pret nodokļiem un to nomaksu. 42% aptaujāto uzskata, ka nodokļi Latvijā tiek tērēti nepareizi. Tāpat lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku tam, ka saņem lielāku algu tagad, par ko netiek maksāti nodokļi, nekā tam, ka nākotnē saņems pensiju un sociālo nodrošinājumu.
Uz vispārējā nervozā fona šonedēļ publiskotais Pasaules Bankas (PB) pētījums par nodokļu sistēmu, kā gaidīts izraisīja kritikas vētra un neapmierinātību starp parastiem mirstīgajiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Pasaules Bankas pētījums kalpos kā viens no galvenajiem dokumentiem diskusijās par turpmāko nodokļu stratēģiju, kuru paredzēts apstiprināt līdz nākamā gadā 1.aprīlim.
PB norāda, ka Latvijai ir iespējams audzēt nodokļu ieņēmumu apjomu līdz 32% no iekšzemes kopprodukta, paaugstinot nodokļu likmi, paplašinot nodokļu bāzi un veicinot nodokļu nomaksu. PB norāda, ka viens no veidiem, kā izvairīties no nodokļu nomaksas, ir mikrouzņēmumu režīms. No mikrouzņēmumu nodokļa ir jāatsakās, tā vietā ieviešot par nodokļu atvieglojumus jaunuzņēmumiem jeb startapiem.
PB eksperti uzskata, ka, nodokļu bāzes paplašināšana ļautu valstij vairāk iekasēt uzņēmumu ienākuma nodoklī, kā arī iesaka mainīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, atsakoties no samazinātās PVN likmes tādiem pakalpojumiem kā apkure un viesnīcu pakalpojumi.
Pēc ekspertu domām, būtu jāpārskata arī sistēma, kad nodarbinātajiem tiek piemērota vienota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, un jāievieš atšķirīgas IIN likmes, kad zemāka IIN likme tiek piemērota mazāku algu saņēmējiem, bet augstāka likme – lielāku algu saņēmējiem.
Pētījumā tāpat teikts, ka Latvijā iekasētā kapitāla nodokļu kopsumma ir zema, nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, tomēr ne tik, cik vidēji ES. Analizējot akcīzes nodokli, PB eksperti secinājuši, ka nav sevišķi daudz iespēju palielināt akcīzes nodokļa slogu, taču iesaka apsvērt akcīzes palielināšanu degvielai. PB arī iesaka pārtraukt akcīzes nodokļa paaugstināšanu stiprajam alkoholam, paaugstinot to tikai alum un vīnam. Tiek rekomendēts arī diferencēt akcīzes nodokli cigaretēm.
Līgums ar PB par Latvijas nodokļu politikas izvērtējumu tika parakstīts janvārī. Maksa par pētījumu 300 000 eiro.
Visas planētas priekšgalā
Taču ir joma, kurā mūsu politiķi apsteiguši PB ekspertus – atvieglotais nodokļu režīms jaunuzņēmumiem jeb startapiem Latvijā jau eksistē. Un tas ir pievilcīgs ne tikai vietējiem uzņēmumiem, bet arī uzņēmumiem no kaimiņvalstīm. Pēc tam, kad Saeima apstiprināja nodokļu atvieglojumus inovatīvai uzņēmējdarbībai Latvijā, Lietuvā nodokļi startapiem kļuva trīs reizes lielāki nekā Latvijā. Un Lietuvas jaunuzņēmumi jau sāk apspriest iespēju pārcelties uz kaimiņvalsti, raksta laikrakstā Lietuvos žinios.
Pēc advokātu biroja Cobalt padomnieces nodokļu jautājumos Elenas Vegelītes aprēķiniem, Latvijā bazētie startapi agrīnā stadijā maksās fiksētu nodokli 252 eiro apmērā mēnesī no algas, kas nepārsniedz 4050 eiro mēnesī. Ja jaunuzņēmums Latvijā maksās darbiniekam algu 1200 eiro, viņam būs jāmaksā 21% ienākuma nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Lietuvā, par tādas pašas summas nodokļos jāmaksā 54,98%.
Likums, kas stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī, paredz, ka visus nodokļu maksājumus un sociālās iemaksas jaunuzņēmumu darbiniekiem ar zinātnisko grādu vai stāžu lielāku par pieciem gadiem, kompensē valsts, turklāt paši darbinieki saņem sociālās garantijas. Likums paredz nodokļu plānu jaunuzņēmumu darbiniekiem neatkarīgi no koalīcijas. Plāns paredz nodokļu nomaksu 252 eiro apmērā mēnesī neatkarīgi no algas lieluma, saglabājot minimālās sociālās garantijas.
Iepriekš apmēram pusi no Latvijas jaunuzņēmumu izmaksām veidoja ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas maksājumi. Bet nodoklis par augsti kvalificētiem darbiniekiem bija aptuveni tikpat liels, cik viņiem izmaksātā alga.
Sagaidāms, ka šis jaunievedums, iespējams, dubultos riska kapitāla naudas pieplūdumu Latvijas startapu industrijā un padarīs valsti pievilcīgāku uzņēmējiem IT segmentā.
Starp citu, šonedēļ Latvijas Saeima ir atbalstījusi jaunuzņēmumus, otrajā lasījumā apstiprinot grozījumus likumā, kas paredz tūlītēju uzturēšanās atļaujas izdošanu uz laiku līdz trim gadiem ārzemniekiem, kuri plāno Latvijā radīt vai attīstīt inovatīvus produktus.
Ref:017.010.103.200501