Gandrīz vai vērts nospļauties trīs reizes pār kreiso plecu, pirms rakstīt, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) atrasts jauns ģenerāldirektors. Lai nu kā, šonedēļ augstajam postenim tika izvirzīta Ilze Cīrule, kurai ir liela pieredze apdrošināšanas jomā.
Tāpēc nepārsteidz, ka pēc skandāliem ar iepriekšējām VID vadītājām Ināru Pētersoni un Ingu Koļegovu, gandrīz pirmais žurnālistu jautājums Cīrulei pēc tam, kad viņas kandidatūru VID vadītāja amatam oficiāli nominēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, bija – Vai viņai ir skeleti skapī? Cīrule atbildēja, ka „no rīta vēl nebija.” Viņa apliecināja, ka godīgi maksā nodokļus un interešu konfliktu savā darbā nesaskata.
Attiecībā uz uzņēmējdarbības organizāciju šaubām par Cīruli kā VID vadītāju, viņa sacīja, ka saprot šo reakciju, jo viņa šīm organizācijām nav zināma. Viņasprāt, vienīgais veids, kā iegūt uzticību – regulāri tikties un pierādīt, ka viņa ir gatava uzklausīt to idejas un tās īstenot.
Attiecībā uz iespējamās VID ģenerāldirektores programmu jaunajā amatā, pilnīgas skaidrības pagaidām nav. No tā, ko Cīrule jau ir teikusi, vērts atzīmēt, ka viņa iestājas par analītiskās kompetences stiprināšanu iestādē, tāpat viņa plāno pārvērst VID par lietotājam draudzīgu iestādi. Viņa rosina ierobežot skaidrās naudas apriti, jo, pēc viņas domām, tas palīdzēs efektīvāk apkarot ēnu ekonomiku un aplokšņu algas.
Premjerministrs Māris Kučinskis stāstīja žurnālistiem, ka mēdz būt divu veidu pieeja darbam – revolucionārā vai pilnveidojošā. Pēc premjerministra domām VID nav nepieciešama revolūcija, bet gan sistēmas pilnveide, kas varētu tikt īstenota, apstiprinot Cīruli VID ģenerāldirektores amatā.
Jautājumu par Cīrules iecelšanu valdība lems otrdien, 8.novembrī.
Cīrule bijusi valdes locekle, bet vēlāk viceprezidente apdrošināšanas sabiedrībā Balta, strādājusi apdrošināšanas uzņēmumos Parekss un Gjensidige Baltic.
Nepatīkams pārsteigums
Šonedēļ tika publicēts 2016.gada trešā ceturkšņa IKP ātrais novērtējums. Un tas nepatīkami pārsteidza – ekonomiskā izaugsme gada griezumā bijusi tikai 0,8%. Tāds IKP izaugsmes tempu palēninājums bija negaidīts pat Finanšu ministrijai, kas savā komentārā izteica cerību, ka detalizēts novērtējums uzrādīs nedaudz augstāku IKP.
Trešajā ceturksnī, tāpat kā pirmajā pusgadā, visvājākā nozare Latvijas ekonomikā bijusi būvniecība, kurā gada kritums ir sasniedzis 24%. Būvniecības nozares izaugsmi bremzē ES struktūrfondu apguve, kas ievērojami samazinājusies, mainoties finanšu apguves periodam. Lai arī šogad tika prognozēts ES fondu apgūšanas samazinājums, gada sākumā nebija iespējams paredzēt, ka tas būs tik zemā līmenī un tādēļ ietekmēs būvniecības izaugsmi. Pašreizējais tempu kritums būvniecībā ir salīdzināms ar nozares izlaides apjoma kritumu krīzes periodā, atzīst Finanšu ministrija. Savukārt būvniecības negatīvā dinamika ietekmē arī operācijas ar nekustamo īpašumu un finanšu un apdrošināšanas darbības sektorus. Finanšu ministrija sagaida, ka 2017.gadā, pateicoties valdības pieņemtajiem lēmumiem, ES fondu apgūšana paātrināsies.
Iepriekš Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs paziņoja, ka ekonomikas izaugsmes tempi palēninās un valstij jābūt gatavai jaunai krīzei. Viņš norādīja, ka savu izaugsmi palēnina ne tikai Latvijas ekonomika, bet arī ES ekonomika kopumā.
Kā gan bez karotītes?
Kvalitātes zīmju Zaļā karotīte un Bordo karotīte iegūšana sadārdzina produktu, rada zaudējumus ražotājam, kropļo tirgus konkurenci un izdara milzu pakalpojumu ārvalstu vairumtirgotājiem. Šādi ir risku analīzes uzņēmuma FWD Associates veiktā pētījuma secinājumi.
Veicot pētījumu, kopumā tika aptaujāti 50 uzņēmumi ( 40 Latvijas ražotāji, desmit ārvalstu ražotāji), 20 pašvaldību pārstāvji un 15 skolas un bērnu nami.
Vairums aptaujāto ražotāju atzīst, ka sākotnējā ideja sekmēt vietējo produktu noietu, piemērojot zaļā iepirkuma prasības, bija pozitīvi vērtējama. Taču vienlaikus uzņēmēji, kas jau ieguvuši vienu no karotītēm atzīst, ka realitātē šīs emblēmas radījušas pavisam nelielu vai pat nekādu ekonomisko ieguvumu. Tirdzniecības tīkli nepievērš uzmanību karotīšu esamībai, jo šis faktors neietekmē produktu pārdošanu. Patērētāju izvēli lielākoties nosaka cena un ražotāja mārketinga aktivitātes, teikts pētījumā.
Tāpat šīs emblēmas nenozīmē automātiski paaugstinātu produkta kvalitāti, kā arī to, ka produktiem, kam tās nav piešķirtas, ir zemāka kvalitāte.
Komentējot pētījuma rezultātus, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure sacīja, ka tie rada aizdomas par aptaujas veicēju un pasūtītāju patiesajiem mērķiem. Viņasprāt, aptauja veikta ar mērķi samazināt kvalitātes kritērijus Zaļajai karotītei un Bordo karotītei, jo acīmredzot ir uzņēmumi, kas tos nespēj vai nevēlas izpildīt. Viņi mēģina samazināt kvalitātes kritērijus un mainīt iepirkumu noteikumus sev par labu, tādējādi radot draudus vietējiem pārtikas ražotājiem.
Zaļā karotīte tiek piešķirta produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā no vietējām izejvielām un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām, bet Bordo karotīti piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, bet ražošanai nepieciešamās izejvielas var būt importētas.
Patlaban Zaļā karotīte ir piešķirta 105 uzņēmumu 374 produktiem, bet Bordo karotīte – 36 uzņēmumu 209 produktiem.
Vērts atzīmēt, ka līdzīgi atbalsta mehānismi darbojas daudzās citās Eiropas valstīs, jo tā faktiski ir vienīgā iespēja, kā sniegt atbalstu iepirkumos vietējiem pārtikas ražotājiem.
Palēninātas darbības grozījumi
Ekonomikas ministrija šonedēļ Saeimā iesniedza priekšlikumu grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz diferencēt galalietotāju elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra no 2018.gada, nevis 2017.gada, kā plānots iepriekš. Priekšlikumu ministrija iesniedza likumprojekta izskatīšanai otrajā un galīgajā lasījumā.
Ekonomikas ministrija ierosina uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai līdz 2017.gada 1.oktobrim publicēt metodoloģiju OIK aprēķināšanai. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas viedokli, likuma grozījumiem jāstājas spēkā 2017.gada 1.septembrī.
Jau iepriekš par jauno maksājumu ieviešanas atlikšanu vienojās koalīcijas partneri.
Elektroenerģijas OIK maksājumu reformas atlikšana uz gadu ir pozitīvs lēmums, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Reforma balstās uz līdzīgiem principiem, uz kādiem veidoti AS Sadales tīkls tarifi, kas izraisīja uzņēmēju pretenzijas un identificēja daudzas neatrisinātas problēmas, viņš skaidroja.
Bet Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone uzskata, ka vilcināšanās ir pielīdzināma nāvei. Viņasprāt, OIK jau pati par sevi ir milzīga problēma, un, atliekot tās maksājumu reformas par gadu, koalīcija parāda nevēlēšanos īstenot reformas. Tas samazinās uzņēmumiem iespējas investēt un nodrošināt algu pieaugumu. Šāds koalīcijas lēmums kopumā ir bēdīgs solis, uzskata Meņģelsone.
Saskaņā ar viņas teikto, patlaban OIK slogs lielajiem ražotājiem ir nesamērīgi liels – tie, kuri attīsta rūpniecību un vairāk ražo, arī lielāko daļu šo izmaksu sedz, sacīja LDDK ģenerāldirektore.
Ar likuma izmaiņām plānots sadalīt OIK maksātājus četrās grupās atkarībā no pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra, kur daļu komponentes apmēru noteiks patēriņa apmērs (mainīgā daļa), savukārt atlikušo daļu – fiksēts jaudas maksājums. Paredzēts, ka vidējais OIK maksājuma apmērs saruks 110 kilovoltu (kV) pieslēgumiem, 6-20 kV pieslēgumiem, kā arī 0,4 kV (pieslēgums mājsaimniecībām līdz 64 ampēriem), savukārt kāps pārējiem 0,4 kV pieslēgumiem.
Kā skaidroja Ekonomikas ministrijā, tajā grupā, kuras maksājumi pieaugs ir mazāk jutīgie patērētāji, piemēram, veikali, biroji, kā arī patērētāji ar neefektīviem pieslēgumiem un tarifu pieaugums kalpos kā stimuls efektivitātes paaugstināšanai.