Aizvadītā nedēļa bijusi iezīmīga ar kārtējo eiro kursa kritumu attiecībā pret dolāru. 11.martā sasniegts vēsturisks minimums. Šajā dienā biržā par vienu eiro deva aptuveni 1,05 dolārus. Tas ir zemākais eiro kurss kopš 2003.gada aprīļa. Banku analītiķi prognozē, ka eiro un ASV dolāra paritāte tiks sasniegta jau šī gada vasarā, bet 2017.gadā eiro vērtība būs aptuveni 0,85 dolāri.
Latvija ir eirozonas dalībvalsts un ievērojamas nacionālās valūtas svārstības nepaliks nemanāmas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tomēr arī dramatizēt situāciju nevajag, jo eiro un dolāra attiecības pārdzīvojušas arī daudz sliktākus laikus, ko lieliski ilustrē neliels ekskurss vēsturē.
1999.gada 1.janvārī, kad eiro tika ieviests bezskaidras naudas apgrozībā, tā kurss pret dolāru tika noteikts 1 eiro = 1,1736 dolāru. Tagad ir atzīts, ka ASV dolāra kurss tolaik kļūdaini tika noteikts par zemu, bet eiro – nepamatoti pārvērtēts. Patiešām, samērā drīz dolāra vērtība sāka nepārtraukti kāpt, bet eiro – kristies. 1999.gada novembra beigās tika sasniegta eiro un ASV dolāra paritāte, un 2000.gada oktobrī par 1 eiro deva vairs tikai 0,82 dolārus. Pat tad, ja pašreizējās ekspertu prognozes par 2017.gadu piepildīsies, tas tomēr nebūs zemākais punkts, kādā eiro nolaidies savā ne visai garajā pastāvēšanas vēsturē.
Vienotā Eiropas valūta attiecībā pret dolāru sāka nostiprināties sākot ar 2003.gadu, tiesa, ar mainīgām sekmēm. Kopš 2005.gada beigām sākās ilgstošākās un stabilākās izaugsmes periods. 2008.gada beigās par 1 eiro deva 1,60 ASV dolārus. Tomēr pēc tam pasaules ekonomiskās krīzes fonā dolāra vērtība strauji pieauga, un 2009.gadā par vienu eiro deva vidēji 1,25 dolārus. Kārtējais maksimums tika sasniegts 2014.gada martā – apmēram 1,39 dolāri. Pēc tam sākās ilgstoša lejupslīde un uz šo brīdi (12 mēnešu laikā) eiro vērtība attiecībā pret dolāru samazinājusies par teju 23%.
Tādu pasaulē zināmu banku kā Citi, Morgan Stanley, Deutsche Bank un Bank of America Merrill Lynch analītiķi konstatējuši, ka eiro kursa krišanas ātrums bijis lielāks, nekā tika prognozēts un pieļauj, ka, visticamāk, paritāte tiks sasniegta jau šogad, un prognozē, ka 2017.gadā par vienu eiro maksās 0,85 — 0,90 ASV dolārus.
Pašreizējā eiro kursa krišanas iemesls ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzsāktā kvantitatīvās stimulēšanas pasākumu programma. Regulators iegādāsies ES valstu obligācijas par 60 miljardiem eiro mēnesī. Programma ilgs līdz 2016.gada septembrim un tajā tiks tērēti 1,1 triljoni eiro. Tādā veidā ECB cer pārvarēt deflāciju un panākt ekonomisko izaugsmi.
Zaudētās desmitgades meklējumos
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem gada deflācija 2015.gada februārī bijusi 0,1% un, lai gan patēriņa cenas mēneša laikā (no šī gada janvāra līdz februārim) palielinājušās par 0,3% – tā ekonomikai vēl nav laba zīme. Mēneša inflāciju speciālisti skaidro ar to, ka ievērojami paaugstināta maksa par braucienu sabiedriskajā transportā Rīgā, un, ja tas nebūtu noticis, preču un pakalpojumu cenas mēneša griezumā būtu uzrādījušas kritumu.
Tikmēr par risku, ka eirozonā varētu attīstīties Japānas scenārijs (ieilgušās deflācijas periods) sākuši runāt arī vietējie eksperti. Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons publicējis rakstu Japānas zudošo desmitgadi meklējot, kurā analizē ilgstošās krīzes iemeslus un sekas uzlecošās saules zemē.
Pēc Dāvidsona domām, neskatoties uz situācijas satraucošo līdzību ar situāciju Japānā 1990.gadā, kad vispirms sabruka akciju tirgus, pēc tam – nekustamā īpašuma tirgus un situāciju eirozonā 2009.gadā, būtiski atšķīrās reakcija uz krīzi. Piemēram, valūtas bloka valstis operatīvi reanimēja banku sistēmu, lai tā atjaunotu kreditēšanu. Tāpat vairākas reizes tika samazināta bāzes procentu likme, bet 9.martā tika uzsākta kvantitatīvās stimulēšanas programma, kas tika minēta jau iepriekš. Arī Japāna īstenoja līdzīgus pasākumus, taču ar ievērojamu novēlošanos, kam bija izšķirošā loma hroniskas krīzes attīstībā.
Taču vēl aizvien saglabājas kopējs risks Eirozonai un Japānai – nepietiekama un lēna strukturālo reformu īstenošana. Tieši šis faktors arī noteiks, kāda būs atbilde uz jautājumu: Vai eirozonai nāksies piedzīvot zaudēto desmitgadi?
Strīdus ceļš
15.martā noslēdzās sabiedriskā apspriešana neatkarīgās Latvijas jauno laiku vēsturē vērienīgākajam infrastruktūras objektam – dzelzceļa maģistrālei Rail Baltica. Diskusijas par sliežu ceļa optimālo maršrutu noritēja visās pašvaldībās, caur kuru teritorijām jaunais maršruts ies. Kopumā, kā atzīmēja uzņēmuma RB Latvija (uzņēmums veica tehnisko analīzi) telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis, iedzīvotāji aktīvi iesaistījās sabiedriskajā apspriešanā, tomēr par galveno strīdīgo jautājumu kļuva kompensācijas tiem zemes īpašniekiem, kuru īpašumus tiešā veidā skars projekta realizācija.
Premjerministre Laimdota Straujuma paziņojusi, ka atteikties no Rail Baltica projekta Latvija nevar, tomēr kompensāciju apmēram jābūt adekvātam un jautājums tiks risināts individuāli ar katru īpašnieku.
Uz jautājumu, ko nozīmē «adekvāta kompensācija» gadījumā, ja maģistrāles būvniecības dēļ māja tiks nojaukta un tās iedzīvotājiem nāksies meklēt jaunu mājokli, Satiksmes ministrijai pagaidām konkrētas atbildes nav, piemetinot, ka jautājums tiks risināts pa posmiem – atbilstoši projekta realizācijas grafikam.
Atgādināsim, ka Latvijā jau bijis analoģisks precedents. Nojaukšanai tika nolemta māja, kuras vietā šobrīd slejas Gaismas pils – Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka. Tolaik iedzīvotāji pat tiesājās ar valsti, tika pieņemts pat īpašs likums un kompensācija bija visnotaļ «adekvāta» – līdz 10 tūkstošiem eiro (7 000 latiem) par kvadrātmetru.
Kā avīzei Diena skaidroja ES transporta komisāre Violeta Bulka, Rail Baltica ir svarīgs uzdevums – dzelzceļš savienos Baltijas transporta tīklu ar pārējo Eiropu. Komisāre norādīja, ka pašlaik Latvija ir samērā izolēta. Eksistē savienojumi ar Krieviju, bet tādu nav ar Eiropas valstīm, kas ir svarīgs nosacījums lai vispār varētu runāt par vienotu Eiropas tirgu.
Informācija
2017.-2019. gadā plānots veikt īpašumu atsavināšanu un projektēšanu.
2020.gadā tiks uzsākta dzelzceļa līnijas Tallina – Rīga- Kauņa būvniecība. Darbus plānots pabeigt 2025.gadā. līdz 2030.gadam tiks uzbūvēts savienojums ar Varšavu.
Rail Baltica Latvijas posma garums ir 190 kilometri. Saskaņā ar šī brīža plānu dzelzceļa līnija skars Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas un Bauskas novada pašvaldību teritorijas. Plānots arī atzars uz Rīgu, kas skars arī Mārupes pašvaldības teritoriju.
Ref:017.010.103.7022