Šajā nedēļā Latvijā uzturas Ķīnas delegācija, kas izvērtē savu kravu tranzīta iespējas uz Eiropu. Caur Latviju.
Galvenā tēma, kas interesēja Ķīnas delegāciju, bija iespēja pārvadāt Ķīnas kravas pa dzelzceļu. Viesi tika iepazīstināti ar vietējās loģistikas nozares iespējām, bet Latvijas uzņēmumi LDz Cargo Loģistika un Sungate un dalījās pieredzē par to, kā notiek kravu pārvadājumi uz Kazahstānu un citām Centrālāzijas valstīm: preces uz šo reģionu piegādā konteineru vilciens Baltika Transit jau samērā ilgu laiku, bet joprojām nespēj piesaistīt pietiekami daudz kravu transportēšanai pretējā virzienā.
Delegāti no Ķīnas apstiprināja savu ieinteresētību izmantot Latvijas dzelzceļa jaudas un uzsvēra, ka ieradušies tieši tāpēc, lai iepazītos ar Latvijas kolēģu paveikto un iespējām transporta un tranzīta jomā.
Ķīnas kravu pārvadātājus ES interesē arī iespēja izmantot mūsu noliktavas un loģistikas centrus, tāpat arī investīciju nosacījumi vispirms jau brīvostās un Speciālajās ekonomiskajās zonās. Potenciālie partneri tika iepazīstināti ar Ventspils ostas pieredzi īstenojot industriālos projektus un priekšlikumiem jauniem investoriem.
Vizītes laikā tika runāts arī par preču komplektāciju un apstrādi, lai eksportētāji no Ķīnas varētu gūt finansiālu labumu, uz mazāku muitas nodevu rēķina, kā arī varētu piešķirt savām precēm ES izcelsmes statusu. Pārtikas ražotāji no Ķīnas ziemeļrietumu daļas savukārt iepazīstināja ar potenciālu dažādu augļu, dārzeņu un citu produktu eksportā. Šī sadarbība bez šaubām novedīs pie jaunu uzņēmumu un darba vietu izveides, uzskata Satiksmes ministrijā.
Eksporta pieredze
Latvijas publiskā sektora eksperti atbalstīs Pasaules Banku projektu īstenošanā mazāk attīstītās valstīs. Attiecīgo memorandu parakstīja Latvijas Finanšu ministrs Andris Vilks un Pasaules Bankas prezidents Džims Jangs Kims Vašingtonā 19.maijā.
«Saprašanās memorands ļaus smelties zināšanas no Latvijas pieredzes ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. Zināt, kā valsts ir panākusi ekonomisko izaugsmi, ir ļoti svarīgs priekšnosacījums citu valstu labklājības veicināšanā,» uzskata Pasaules Bankas prezidents Džims Kims.
Latvijas puse gatava piedalīties tehniskās palīdzības sniegšanā tādās jomās kā fiskālā disciplīna, nodokļu likumdošanas izmaiņas, finanšu sektora regulēšana, banku sektora krīzes pārvarēšana, audits, publiskās investīcijas, sociālā palīdzība, kā arī sistēmas ieviešana grantu un aizdevumu saņemšanai no ES fondiem.
Finanšu ministrs norādīja, ka plānotā iniciatīva sekmēs Latvijas kā starptautisku attīstību atbalstošas valsts atpazīstamību, kā arī sniegs iespējas iegūt pieredzi valsts pārvaldes darbiniekiem, realizējot savu profesionālo potenciālu projektos mazāk attīstītās valstīs. Acīmredzot, dzimtenē, kur ir daudz neatrisinātu problēmu, viņam pakļauto profesionālais potenciāls jau ir uzplaucis līdz maksimumam un ir gatavs doties starptautiskajā arēnā.
Latvija ir Pasaules Bankas locekle kopš 1992.gada augusta, valstij pieder 0,09% iestādes kapitāldaļu. Līdz šim Latvija tikai saņēmusi no organizācijas tehnisko un finansiālo palīdzību.
Interneta veikals Eiropas stilā
Līdz ar straujo e-komercijas nozares attīstību Latvijas likumdevēji modernizē arī tiesisko regulējumu: Valdība pieņēmusi noteikumus, kas reglamentē procedūru saskaņā ar ES standartiem – tie pilnībā atbilst 2011.gadā pieņemtajai Eiropas direktīvai par patērētāju tiesībām.
Jaunieveduma galvenais mērķis – pastiprināt patērētāju interešu aizsardzību, izvirzot jaunas prasības, slēdzot distances līgumus.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā klientam jāsniedz informāciju par līguma saturu – tas var būt pastāvīgs datu nesējs (elektroniska vēstule, USB, CD un tamlīdzīgi ciparu nesēji), kas ļauj saglabāt, kopēt, pavairot un nodot tālāk bez izmaiņām pircējam personīgi adresētos datus. Reizē ar pašu līgumu klientam jāsaņem nosacījumi un kārtība kādā preci atgriezt, atteikties no pakalpojuma, kā arī attiecīgās veidlapas un šo noteikumu izņēmuma gadījumu uzskaitījums.
Otrs svarīgs punkts skar to informācijas veidu un apjomu, kas klientam jāsaņem vēl pirms līguma slēgšanas. Vispirms, tā ir pirkuma kopējā summa: gala cena ar nodokļiem un nodevām (vai veids, kādā cena nosakāma, ja tas nav izdarāms uzreiz, un brīdinājums, piemēram, par iespējamām nodokļu likmes izmaiņām).
Tālāk dokumentā atrunāta preces atgriešanas kārtība – termiņš un kārtība kādā pircējs ir tiesīgs atgriezt preci, kā arī klientam aizpildāmā veidlapa. Tiesības atgriezt preci stājas spēkā no brīža, kad pircējs (vai viņa izvēlētā persona, bet ne pārvadātājs) saņem preci. Atrunāti arī dažādi daļējas atmaksas gadījumi, par daļēju izpildītu līgumu vai daļēji veiktu pakalpojumu. Cena tiks aprēķināta proporcionāli gala cenai vai, ja tā ir pārmērīga, tad no tirgus vērtības. Projekta autori uzsver, ka šis noteikums attiecas arī uz pakalpojumiem, piemēram, ūdens, gāzes vai elektrības apgādi.
Šonedēļ ekspresspasta pakalpojumu sniedzējs uzņēmums DPD LATVIJA publicējas aptaujas Ko vēlas interneta veikalu klienti Latvijā? rezultātus. Noskaidrots, ka Latvijas interneta veikalos pircēji visvairāk iegādājas elektropreces (24% aptaujāto), bet ārvalstu interneta veikalos – apģērbu, smaržas un kosmētika (25% aptaujāto). Kā svarīgāko faktoru pārdevēja izvēlē pircēji min garantijas saistības, iespēju ērti un bez maksas atgriezt preci interneta veikalā, kā arī iespēju norēķināties par preci piegādes brīdī. Aptaujā piedalījās 6 101 respondents.
Ref:017.000.103.6286