Šonedēļ Ārlietu ministrijā (ĀM) notika ekspertu diskusija par ES un ASV Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP).
Diskusija tika organizēta, lai dotu iespēju Latvijas auditorijai klātienē uzdot jautājumus TTIP ekspertiem no Eiropas Komisijas. Lai arī šķiet, ka šis temats ir bezgalīgi tālu no mums, Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība, kuras daļa ir arī Latvija, kopā veido 60% no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP), 33% no pasaules preču tirdzniecības un 42% no pasaules pakalpojumu tirdzniecības. Starp abām pusēm pastāv vairāki tirdzniecības konflikti, taču tās abas ir atkarīgas no otras puses tirgus, un strīdi skar tikai 2% no kopējā tirdzniecības apjoma. Brīvās tirdzniecības zona būs potenciāli lielākais reģionālais brīvās tirdzniecības nolīgums vēsturē, un veidos 46% no pasaules IKP.
ASV un ES ir lielākie tirdzniecības partneri lielākajai daļai citu pasaules valstu un veido vienu trešdaļu no pasaules tirdzniecības plūsmas. Ņemot vērā jau tā zemās tarifu barjeras (zem 3%), lai nolīgums būtu veiksmīgs, sarunu mērķis ir likvidēt netarifu barjeras.
Par to runāja arī Eiropas Komisijas Tirdzniecības direktorāta Veselības un pārtikas nekaitīguma direktorāta pārstāvis Braians Kilgallens. Viņš atgādināja, ka pārtikas rūpniecībā vairākām produktu grupām ir augsti muitas tarifi, kuru samazināšana dos ātru pozitīvu ietekmi uz eksportu, piemēram, konditorejas izstrādājumu, siera un gaļas produktu eksportu – tieši šo produktu ražošana ir Latvijas stiprā puse. Viņš norādīja, ka sanitārajā un fitosanitārajā jomā joprojām pastāv daudz netarifu barjeru, kuru atcelšana vai samazināšana, nemazinot kvalitātes prasības, vienkāršotu ES pārtikas ražotāju eksportu uz ASV.
Eksperti diskusijas gaitā uzsvēra mazo un vidējo tirgotāju iespējas tirdzniecībā ar ASV, kā arī ģeopolitiskos ieguvumus.
Ārlietu ministrijas Ārējās tirdzniecības un ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas departamenta direktors Mārtiņš Kreitus pastāstīja par TTIP nozīmību Latvijai, uzsverot, ka TTIP nolīgumā ekonomiskie un ģeopolitiskie apsvērumi ir vienlīdz būtiski. TTIP nolīgumā tiks iekļauti mūsdienīgākie noteikumi mazo un vidējo komersantu atbalstam starptautiskajā tirdzniecībā. Tas ir īpaši nozīmīgi Latvijai, jo mūsu valstī 90% no visiem eksportētājiem uz ASV ir mazie un vidējie komersanti.
ES un ASV Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerība (angliski Transatlantic Trade and Investment Partnership) — tas ir plānots brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un AS. Nolīguma atbalstītāji uzskata, ka tas veicinās daudzpusīgu ekonomikas izaugsmi, bet pretinieki apgalvo, ka tas novedīs pie korporāciju varas palielināšanās un sarežģīs valdības pārstāvjiem tirgus regulēšanu sabiedrības labā. Tika plānots, ka vienošanās tiks panākta līdz 2014.gada beigām, taču tas tika atlikts līdz 2015.gadam. Pēdējā sarunu kārta norisinājās šī gada aprīlī. ASV ir uzlikušas sev un Eiropas Savienībai par mērķi panākt vienošanos par TTIP līdz Baraka Obamas prezidentūras termiņa beigām 2017.gada janvārī.
Zem Ķīnas zīmes
Globalizācijas procesi Latvijai līkumu nemet. Par to liecina arī Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Andreja Pildegoviča paziņojums, ka šis gads ārpolitikā un ekonomikā noritēs Ķīnas zīmē. Ar šādu prognozi viņš nāca klajā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē. Viņš atgādināja par rudenī gaidāmo sanāksmi «16 + 1» formātā un par Latvijas un Ķīnas valdību pārstāvju divpusējām sanāksmēm nodēvējot tās par «augstāko punktu Latvijas-Ķīnas attiecībās».
Tirdzniecības apjoms starp abām valstīm pakāpeniski palielinās, ekonomiskās sadarbības potenciāls ir redzams galvenokārt transporta un loģistikas jomā, lai gan liels potenciāls ir arī pārtikas, kosmētikas, tirdzniecības, tūrisma jomās, norādīja Pildegovičs.
Satiksmes ministrijas tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups informēja, ka potenciālajiem Ķīnas sadarbības partneriem Latvija var piedāvāt divus projektu tipus: valstij nozīmīgos investīciju projektus un privātās iniciatīvas projektus.
Kā piemēru šādiem projektiem transporta jomā Maldups minēja pasažieru piesaisti nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic, jaunu lidmašīnu iegādi un tiešo reisu sākšanu uz Ķīnu, kā arī intermodālo loģistikas centru Salaspilī.
Un, itin kā vēlēdamies apstiprināt ĀM pārstāvja prognozes, piena pārstrādes koncerna Food Union viceprezidents Normunds Staņēvičs paziņoja, ka uzņēmums pašlaik Ķīnā būvē divas rūpnīcas un plāno uzsākt piena produktu ražošana Ķīnā 2018.gadā. Tās ir vairāku simtu miljonu investīcijas, norādīja viņš.
Food Union plāno Ķīnā ražot biezpiena sieriņus, jogurtus, augstā temperatūrā pasterizētus jeb UHT piena produktus, desertus, bērnu pārtiku. Otrs uzņēmuma darbības virziens Ķīnā ir premium nišas produktu ražošana Latvijā un to eksports uz Ķīnu. Pagājušajā gadā Food Union uzsāka saldējuma eksportu uz Ķīnu un šogad plānots to palielināt.
Piena upes
Tā kā situācija Eiropā piensaimniecības nozares vasarā var kļūt kritiska, lēmums sākt ražošanu Ķīnā izskatās ļoti savlaicīgs.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs šonedēļ izteikumos kautrīgs nebija. Viņš teica, ka vasara piena nozarei ir periods, kad piena daudzums palielinās, bet cenu pieaugums pagaidām prognozēts netiek. Tāpat nav iespējams pateikt, kad situācija nozarē uzlabosies, un nav signālu par to, ka Krievija tuvākajā laikā varētu atcelt embargo.
Viens no risinājumiem – meklēt eksporta tirgus piena produkcijai. Zemkopības ministrija un piensaimnieki šos meklējumus jau ir uzsākuši. Var būt arī citi ceļi. Piemēram, saimniecību pārprofilēšana, turklāt risinājums būs katram lauksaimniekam savs.
Šajā nedēļā valdība atbalstīja atbalsta gandrīz 6,2 miljonu apmērā piešķiršanu piensaimniekiem, lai mazinātu finansiālo zaudējumu un bankrota draudus. Saskaņā ar statistikas datiem, Latvijā ir aptuveni 21,8 tūkstoši piensaimniecību ar 162 tūkstošiem slaucamo govju.
Saskaņā ar prognozēm, piena iepirkuma cena vasarā var samazināties līdz 12 centiem par vienu kilogramu, kas ir zemākais līmenis kopš 2009.gada krīzes. Saskaņā ar lauksaimnieku aprēķiniem, no 2014.gada augusta līdz 2016.gada augustam piena nozares neatgūstamie zaudējumi veido 96 miljonus eiro.
Ref:017.010.103.10056