Otrdien 26.augustā Ministru Kabinets izskatīja un apstiprināja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz finanšu grūtībās nokļuvušajiem uzņēmumiem piedāvāt iespēju pagarināt nodokļu parāda nomaksu līdz pieciem gadiem.
Saskaņā ar finanšu ministra Andra Vilka sacīto, šādu iespēju varēs izmantot tie nodokļu maksātāji, kuru uz Krieviju eksportēto embargo pakļauto preču vērtība pārsniedz 10% no kopējās peļņas.
Jaunievedums attieksies uz visiem nodokļu maksātājiem, kuru darbība saistīta ar tādu preču ražošanu un eksportu, kam sankciju rezultātā ieviests importa aizliegums uz kaimiņu valsti. Šeit ietilpst lauksaimniecības produktu ražotāji un pārvadātāji, kā arī uzņēmumi, kas pārdod savus produktus citās ES valstīs, eksportam uz Krieviju. Kā pierādījums atvieglojumu saņemšanai var būt, piemēram, izbeigts līgums par attiecīgo preču vai pakalpojumu piegādi.
Pēc iniciatīvas autoru domām, jaunie noteikumi stimulēs nodokļu maksātājus norēķināties ar valsti ilgtermiņa perspektīvā un ļaus uzlabot uzņēmumu maksātspēju.
Galīgais lēmums par grozījumiem jāpieņem Saeimai.
Palīdzībai – faktorings
Saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujas datiem, ko pēc bankas Citadele pasūtījuma veikusi pētījumu kompānija SKDS, vairāk nekā puse uzņēmēju nezina kas ir faktorings.
Šo finanšu instrumentu galvenokārt izmanto vairumtirgotāji un ražošanas uzņēmumi, lai izvairītos no apgrozāmo līdzekļu iesaldēšanas vai uzlabotu naudas plūsmas rādītāju. Varētu domāt: šie ieguvumi varētu interesēt katru aktīvu uzņēmēju, bet faktorings Latvijā joprojām ir eksotika.
Aptaujā 32,5% respondentu atbildējuši, ka ir kaut ko dzirdējuši par faktoringu, bet nevarēja pateikt, kas tieši tas ir. Vēl trešā daļa jeb 33,2% respondentu atzina, ka neko par to nav dzirdējuši.
«Latvijas uzņēmumi faktoringa pakalpojumu izmanto vidēji 3-4 reizes mazāk nekā Igaunijas un Lietuvas uzņēmēji, kas parāda, ka arī Latvijas uzņēmēji varētu vairāk izmantot faktoringa piedāvātās iespējas,» skaidro Pēteris Plaudis Citadele līzings un faktorings valdes priekšsēdētājs.
Pētījuma rezultāti atklāj, ka faktoringa pakalpojumus visbiežāk izmanto tie uzņēmumi, kuru apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro, kā arī uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem. Tajā pašā laikā 50% eksportējošo uzņēmumu un 26% neeksportējošo uzņēmumu zina kas ir faktorings.
Citadele Index pētījums tika veikts 2014.gada pavasarī. Tā laikā tika aptaujāti 750 dažāda mēroga un dažādu nozaru Latvijas uzņēmumu vadītāji.
Faktorings – kreditēšana apmaiņā pret debitoru īstermiņa parādiem. Parasti tiek izmaksāti 60-90% no parādsaistību vērtības. Pēc parādsaistību apmaksas, faktoringa kompānija izmaksā atlikušo summu, ieturot procentus par izsniegto kredītu un komisijas maksu par sniegtajiem pakalpojumiem.
Norvik banka draud sūdzēt valsti tiesā
Privāts konflikts starp Latvijas komercbanku un uzņēmumu Winergy var izvērsties par starptautisku tiesvedību un vairāku miljonu lielām izmaksām no valsts budžeta. Neskaidro situāciju ar nesamaksāto aizdevumu jau pārņēmis savā kontrolē jaunais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.
Konflikta būtība ir sekojoša – Norvik Banka cenšas iegūt no uzņēmuma Winergy vairāk nekā 18 miljonus eiro, kas tika piešķirti kā aizdevums, lai būvētu vēja parku Kurzemē. Šobrīd baņķieri uzskata, ka Winergy plānos nebija elektroenerģijas ražošana, bet projekts tika plānots kredīta saņemšanai un tērēšanai. Afēra tika veikta ar pretlikumīgu shēmu palīdzību, kas noveda uzņēmumu līdz maksātnespējai.
Rīgas Centra rajona tiesas tiesnesis Ilmārs Dzenis 15.augustā pieņēmis kārtējo lēmumu par uzņēmuma Winergy tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanu. Pēc bankas domām, šis solis laupīs bankai iespēju atgūt aizdotos miljonus.
Mēģinot glābt situāciju, Norvik Bankas padomes priekšsēdētājs Grigorijs Guseļņikovs šonedēļ tikās ar tieslietu ministru, kā arī ar Valsts Kancelejas un Valsts policijas pārstāvjiem. Tikšanās gaitā baņķieris paziņojis, ka, ja bankai neizdosies atgūt līdzekļus, banka vērsīsies starptautiskajā tiesā ar prasību pret valsti, prasot kompensēt zaudējumus 30-40 miljonus eiro.
Ministrs draudus ņēmis nopietni un pieprasījis veikt tiesneša un Winergy maksātnespējas administratora darbību likumību. Šos tiesu sistēmas pārstāvjus banka tur aizdomās par līdzdalību pretlikumīgās darbībās.
«Tas ir tāds astoņkājis, kas jau ir iezadzies visās valstiskajās iestādēs. Šobrīd tas darbojas pret mūsu banku un pret manu ģimeni, kā šīs bankas investoriem»- Latvijas televīzijai paziņojis Norvik Bankas padomes priekšsēdētājs Grigorijs Guseļņikovs.
«Ir jāsaprot, ka Tieslietu ministrija nevar panākt viena vai otra sprieduma atcelšanu. Tieslietu ministrija var saukt pie atbildības tiesnesi, ja tiesnesis ir pārkāpis likuma normas,» aizbildinājies tieslietu ministrs Bērziņš.
Ražotājiem – lēta elektrība
Latvijas valdība pieņēmusi lēmumu samazināt maksu par elektrību rūpnieciskajiem patērētājiem. Tomēr idejas iemiesošanai vēl jāsaņem Eiropas Komisijas apstiprinājums.
Tādējādi, ja eirokomisāri pieņems labvēlīgu lēmumu, atlaide energoietilpīgajiem uzņēmumiem būs pieejama sākot no 2016.gada 1.janvāra, samazinot obligāto iepirkuma komponenti.
Valdība uzticējusi ekonomikas un finanšu ministrijām izstrādāt mehānismu pēc kura energoietilpīgie uzņēmumi mazāk piedalīsies atjaunojamo energoresursu ražošanas finansēšanā.
Izdevumi par elektroenerģiju ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē visu nozaru konkurētspēju gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Īpaši šis aspekts skar uzņēmumus, kas darbojas energoietilpīgās nozarēs, piemēram, metālapstrādē un ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā un būvmateriālu ražošanā. Šādos uzņēmumos izdevumi par elektroenerģiju var sasniegt pat 40% no ražošanas izmaksām, un ir daudz vairāk nekā līdzīgās rūpnīcās Krievijā, ASV vai Ķīnā, uzsver iniciatīvas autori no Ekonomikas ministrijas.
Ref:017.010.103.6012