Pēc Sabiedrības par atklātību – Delna ierosmes, Latvijā atjaunojušās debates par nepieciešamību sakārtot un ar likumu regulēt lobiju darbību. Par piemēru šajā jomā var noderēt Eiropas valstu un ASV pieredze.
Saskaņā ar šonedēļ publicētā pētījuma Lobēšanas atklātība Latvijā rezultātiem, tikai 28% vienošanos starp politiķiem un noteiktu uzņēmumu un/vai nozaru interešu pārstāvjiem ir caurskatāmas. Atlikušās divas trešdaļas notiek slepeni un/vai korupcijas ceļā. Pētījuma autorei Agnesei Alksnei radies iespaids, ka pirms vēlēšanām politiķi ar nolūku nopelnīt uzsāk darbu pie atsevišķiem likumiem.
Anonīmās lobiju aptaujas gaitā tika noteikta aptuvenā cena likuma grozījumiem – 150 tūkstoši eiro. Šī summa vidēji jāsamaksā lai ietekmētu likumdošanas procesu.
To, cik šobrīd Latvijā ir lobiju – nezina neviens. Visbiežāk tie ir juristi, asociācijas, konfederācijas, dažādas apvienības, sabiedriskās organizācijas, kā arī sabiedrisko attiecību aģentūras. Pēc viņu datiem, tikai 20% pasūtījumu ir no lobijiem, tā kā pakalpojums nav no lētajiem. Arī lobiji par savu darbu saņem algu tieši tāpat kā visu citu profesiju pārstāvji, tomēr Latvijā pret lobēšanu vēl aizvien ir aizspriedumaina attieksme.
Šopavasar Delna plāno iesniegt savu pētījumu Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijai. Lobiju saraksta izveidošana Latvijā var kļūt par pirmo soli uz to, lai padarītu caurskatāmāku sarunu procesu ar politiķiem. Vispirms, tas skar lēmumus, kas saistīti ar infrastruktūru (atkritumu izvešana, enerģētika), budžeta ilgtermiņa investīcijām un sfērās ar stingru regulējumu (cigaretes, alkohols, azartspēles).
Ar līdzīgu iniciatīvu iepriekš klajā nāca Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas sagatavoja lobēšanas likumprojektu, kurā tika piedāvāts ieviest īpašu regulējumu lobijiem. Tomēr 2014.gada sākumā Ministru kabineta komiteja šo priekšlikumu noraidīja. Premjerministre Laimdota Straujuma toreiz norādīja, ka, savā ziņā tas ir lieks, jo visi organizāciju un privātpersonu pieteikumi tiek reģistrēti, tāpat arī iestāžu vadītāju tikšanās.
Vienlaikus Eiropā un ASV lobiju darbības regulējums (tostarp likumdošanas) ir pilnīgi normāla prakse. 2011.gadā Eiropas Parlaments kopā ar Eiropas Komisiju 2011.gada jūnijā izveidoja publisko lobiju reģistru. Un kopš tā laika visām lobiju grupām (tiesa gan pēc brīvprātības principa) jāiesniedz ES vadībai detalizēta informācija par savām interesēm, investīciju apmēru lobēšanā un saviem ienākumiem.
2014.gada martā reģistrā bija iekļauti 6 370 uzņēmumi, organizācijas un arodbiedrības. Tas ir daudz, tomēr 30% organizāciju reģistrā nav iekļautas. ASV kopš 90.-to gadu otrās puses reģistrācija lobiju reģistrā ir obligāta un Eiropas tiesībsargi aicina sekot Amerikas piemēram.
Cik maksā lobēšana ES iestādēs? Pēc nekomerciālās organizācijas Corporate Europe observatory (šī organizācija jau 20 gadus pēta korporāciju un to lobiju grupu ietekmi uz Eiropas politiku un iestādēm) dibinātāja Olivera Hedemana domām, vidēji 20 tūkstošus eiro mēnesī, lai arī pastāv spēcīgas ražošanas grupas, kas tērē krietni vairāk un pieredzējuši lobiji saņem līdz tūkstotim eiro stundā.
Pie mazajiem ķērušies klāt visā nopietnībā
Latvijā lobiju, protams, ir krietni mazāk, nekā mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, tāpēc pēdējos mēnešus Latvijas likumdevēji ir aizņemti ar mikrouzņēmumu darbības sakārtošanu. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem uz 2015.gada 1.februāri reģistrēti 57 106 mikrouzņēmumi.
Šajā nedēļā valdība konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu par mikrouzņēmuma nodokļa likmes saglabāšanu 9% līmenī, ja uzņēmuma gada apgrozījums nepārsniedz 100 tūkstošus eiro – tātad, pēc būtības, ir akceptēta atgriešanās pie Mikrouzņēmuma nodokļa likuma sākotnējā varianta, kāds tas boja 2010.gada 1.septembrī.
Kā BNN jau informēja, saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likuma redakciju, 2015.gada 1.janvārī likme 9% apmērā piemērojama tikai tiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 7 000 eiro gadā, bet uzņēmumiem ar gada apgrozījumu no 7 001 līdz 100 tūkstošiem eiro ir piemērojama 11% likme. Savukārt Saeima februāra sākumā pirmajā lasījumā apstiprinājusi likuma grozījumus, kas paredz 9% nodokļu likmes piemērošanu visiem uzņēmumiem pirmajos trīs darbības gados.
Vērts atzīmēt, ka svaigākajā Finanšu ministrijas priekšlikumā iekļauti vairāki papildinājumi. 9% nodokļu likmi rekomendēts saglabāt tikai 2015.gadā, kura laikā jāmeklē risinājums problēmām, kas saistītas ar šo nodokļu režīmu. Tās būtu: jāpalielina mikrouzņēmumu darbinieku iemaksas sociālajā budžetā vai jāievieš obligātā sociālā iemaksa 122 eiro mēnesī. Tāpat ir nobriedusi vajadzība izveidot nozaru sarakstu, kurās tiks aizliegts veidot mikrouzņēmumus, lai izvairītos no darbaspēka nodokļu optimizācijas shēmām.
Paļaujoties uz brīnumu un uz sevi
Turpinot tēmu par Latvijas iedzīvotāju sociālo aizsargātību, ir vērts pieminēt šonedēļ publiskotā SEB bankas un SSE Riga pētījuma Pensometrs rezultātus.
Kā informējis SEB bankas sociālekonomiskas eksperts Edmunds Rudzītis, Latvijas iedzīvotāji gatavībā pensijai saņēmusī viszemāko vērtējumu – 2,9 no 10 maksimālajiem punktiem. Igaunijas iedzīvotāju gatavība pensijai novērtēta ar 3,6 punktiem, Lietuvas – ar 3,5 punktiem.
Rudzītis sacījis, ka Latvijas iedzīvotāji zināmā mērā cer uz brīnumu vecumdienās, jo nedara neko, lai nodrošinātu savas vecumdienas. Piemēram, 82% neveic uzkrājumus.
Viens no iemesliem saistīts ar iepriekšējo paaudžu pieredzi. Tas rāda, ka sistēma var mainīties un, turklāt, cilvēki kopumā neuzticas valstij, paziņoja sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
Latvijā jau izveidojusies ilgtermiņa neuzticība valstij. Cilvēki dod priekšroku ieguldīt līdzekļus nekustamajos īpašumos vai savā attīstībā, lai būtu pieprasīti darba tirgū līdz mūža galam, stāsta antropologs.
Pēc viņa domām, ticību pensiju sistēmai varētu veicināt ilgstoša valsts finanšu sistēmas stabilitāte. Taču tas pagaidām vairāk iederētos fantastikas žanrā.
Ref:103.000.103.7101