Nupat publicēti vairāki reitingi, kas visnotaļ interesanti ataino situāciju Latvijā.
Mūsu valsts pirmo reizi iekļauta dzīves kvalitātes indeksā. Šis pētījums tiek veikts kopš 2012.gada, izmantojot lietotāju skaita ziņā vislielāko datu bāzi Numbeo. Latvija reitingā ierindojusies 39. vietā no 89 valstīm, kurās tika veikts dzīves kvalitātes izvērtējums.
Latvijai aprēķinātais indekss ir 99,04 un tā reitingā atrodas starp Itāliju (100,99) un Grieķiju (94,66). Iespējams, ka nekas spīdošs, taču arī iemesla kaunēties mums nav. Pat, ja ņem vērā faktu, ka tuvākie kaimiņi atrodas mums priekšā: Igaunija ierindojusies 21.vietā (144,59), bet Lietuva – 32. vietā (112,85).
Dzīves kvalitātes indekss tiek noteikts pēc vairākiem kritērijiem: dzīves dārdzības, nekustamā īpašuma cenām, noziedzības līmeņa, medicīnisko pakalpojumu kvalitātes un pieejamības, vides stāvokļa, transporta infrastruktūras attīstības un iespējām ceļot.
Pirmajā pieciniekā ir Šveice (indekss 222,94), Vācija (195,94), Zviedrija (193,86), ASV (192,49) un Somija (190,25).
Vēl kādu reitingu šonedēļ publicējusi Austrālijas analītiskā organizācija Institute for Economics and Peace, kas mēra valstu un reģionu mierīgumu. Globālajā miera indeksā (Global Peace Index) Latvija ierindojusies 40. vietā no 162 pētījumā iekļautajām valstīm. Igaunija un Lietuva ieņem attiecīgi 37. un 38.vietu. Noteikt mierīguma līmeni nav sarežģīti – jo rādītājs tuvāks vieniniekam, jo lielāks mierīgums, jo tuvāk 162 – jo nemierīgāka dzīve valstī. Par vismierīgāko valsti atzīta Islande, kam seko Dānija, Austrija, Jaunzēlande un Šveice. Visnemierīgāk tiek vērtēta dzīve Centrālāfrikas Republikā, Dienvidsudānā, Afganistānā un sarakstu noslēdzošajā Sīrijā.
Ar visiem valsts sasniegumiem miera saglabāšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā, aizvadītajā gadā aprēķinot pirktspēju, iekšzemes kopprodukta (IKP) daļa uz vienu Latvijas iedzīvotāju samazinājusies par 3%, sasniedzot 64% no vidējā rādītāja ES. Lietuvas rādītājs palicis nemainīgs – 74%, Igaunijas – pieaudzis par 1%, sasniedzot 73% no ES vidējā. Tā šonedēļ vēstīja statistikas aģentūra Eurostat.
Visbagātākā ES valsts aizvien ir Luksemburga, kas šajā pozīcijā atrodas jau kopš 1998.gada – 263% ( 2013.gadā – 264%) no ES vidējā rādītāja. Tai seko Īrija (132%) un Nīderlande (130%).
Pamatojoties uz šo reitingu rezultātiem, tā vien kārojas izdarīt visai interesantu secinājumu: lai gan latvieši joprojām ir viena no visnabadzīgākajām valstīm ES, tas netraucē viņiem saglabāt mieru un uzturēt pieņemamu dzīves līmeni.
Kāpēc jācieš visai nozarei?
Nācijas neatlaidību un izturību kārtējo reizi nodemonstrēja arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kas notikušajā ES valstu lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru sēdē, pauda neizpratni par to, kāpēc četru uzņēmumu pārkāpumu dēļ jācieš visai nozarei.
Tāpēc Latvija un Igaunija, kuru arī skāris Krievijas embargo, vērsās Eiropas Padomē ar sūdzību par nelikumīgajiem ierobežojumiem no Krievijas puses.
Saskaņā ar Dūklava sacīto, Rosseļhoznadzora inspektori pabija tikai četros uzņēmumos, taču eksporta aizliegums atteicas gandrīz uz visu nozari. Viņš paziņoja, ka neiebilstu, ja aizliegums attiektos tikai uz uzņēmumiem, kuros konstatēti pārkāpumi. Protams, līdz brīdim, kamēr pārkāpēji nepierādīs, ka viss ir sakārtots atbilstoši prasībām.
Pēc Eiropas Padomes pārstāvju domām, Krievijai nav iemesla piemērot eksporta aizliegumu visai zivrūpniecības nozarei. Šo ierobežojumu dēļ Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi vien zaudēs līdz 100 miljoniem eiro.
Tomēr kopumā embargo negatīvā ietekme uz Latvijas un Igaunijas ekonomiku var izrādīties krietni lielāka. Kā BNN jau informēja, Rosseļhoznadzora uzliktā aizlieguma importēt uz Krievijas Federāciju Baltijas šprotes dēļ, jau apturēts darbs vairākos zivju pārstrādes uzņēmumos. Kopš gada sākuma no zivju pārstrādes uzņēmumiem bezdarbniekos iestājies jau 1 071 cilvēks.
Ne tikai sapnis
Pēc Lietuvas aviokompānijas Air Lituanica bankrota populāra kļūst ideja izveidot vienotu Baltijas aviokompāniju. Lietuvai, kas spiesta brīvprātīgi atdot tirgu, un Igaunijai, kurai pēc diviem gadiem var arī nebūt līdzekļu, lai veiktu kārtējo finanšu injekciju nacionālajam aviopārvadātājam, trīs Baltijas valstu kopīga aviokompānija var izrādīties vienīgā iespēja, kā uzturēt klātbūtni aviācijas tirgū. Latvijas lidsabiedrībai airBaltic vienots uzņēmums varētu būt līdzeklis iespējai paplašināt darbību un iegūt monopolstāvokli Baltijas debesīs.
Plānojot pārdot nacionālās aviokompānijas airBaltic akcijas, Latvija vēlētos, lai tās iegādātos Lietuva un Igaunija, pavēstījis satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Saskaņā ar viņa sacīto, labākais risinājums Baltijas valstīm būtu viens kopīgs pārvadātājs, tāpēc Latvijas puse jau ir neoficiāli vērsusies pie kolēģiem no Igaunijas un Lietuvas, lai piedāvātu šīm valstīm daļu Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju. Pagaidām neviens no kaimiņiem Rīgas piedāvājumu nav pieņēmis.
Matīss arī pavētījis, ka Latvija meklē partnerus arī citās valstīs, taču uzskata, ka darbības paplašināšanai un pasažieru skaita palielināšanai Baltijas reģionā Latvijai, Igaunijai un Lietuvai jāstrādā kopā.
Vērts atzīmēt, ka meklējot partneri airBaltic daļas pārdošanai, Latvijas valdība plāno saglabāt sev 51% no uzņēmuma akcijām. Tomēr jau tas vien, ka šāda ideja ir radusies, var liecināt par to, ka Baltijas valstu sadarbība dažādās jomās nav tikai sapnis.
Ref:017.010.102.7324