Šajā nedēļā daudz tika slavētas mūsu valsts sekmes krīzes pārvarēšanā un ekonomikas atjaunošanā. Šobrīd mūsu valsts ekonomika ir visstraujāk augošā visā ES. Taču reizē ar atzinības vārdiem tika ieteikts nekļūt iedomīgiem un neļauties eiforijai – vislabāk ieiet aukstā dušā.
Visi uz dušu!
Nedēļa iesākās ar pārsteidzošiem jaunumiem: šā gada pirmajā ceturksnī IKP piedzīvojis nebijušu pieaugumu – 6,8%. Un tas notiek brīdī, kad vairākas ES kaimiņvalstis ziņo par recesijas sākumu, brīdī, kad Eiropas Komisija 2012.gadā prognozē nulles izaugsmi ES kopumā, un negatīvu izaugsmi eirozonā. Pēc šāda paziņojuma politiķiem neapšaubāmi bija iemesls tūdaļ pat sākt runāt par to, ka Latvijā situācija attīstās pēc daudz labvēlīgāka scenārija, kā tika prognozēts iepriekš.
Labi, ka dienā, kad tika paziņots par IKP pieaugumu, valstī bija ieradusies Starptautisko aizdevēju pēcprogrammas uzraudzības misija – bija kāds, kam dedzīgos piebremzēt. Eiropas Komisijas pārstāvis Gabriele Džudiče atgādināja: “Cilvēkiem mainās apziņa. Viņi ātri aizmirst neseno pagātni un kļūst bezrūpīgi. Ja paskatās šodienas statistiku, ekonomika ir atgriezusies 2006.gada līmenī. Pirmkārt, tas nozīmē, ka krīzes dēļ zaudēti seši gadi. Otrkārt, mums jāatceras, ka situācija pirms sešiem gadiem īpaši neatšķiras no situācijas šodien. Valsts atkal nostājusies uz kājām un var patstāvīgi aizņemties finanšu tirgos. Bet tai vēl jāparāda, ka tā patstāvīgi var virzīties uz nosprausto mērķi – eiro ieviešanu. Ir svarīgi saglabāt modrību.” Viņš arī ieteica „ieiet aukstā dušā”, lai izvairītos no kārtējās ekonomikas pārkaršanas.
Piesardzīgi vērtējumā bija arī vietējie eksperti. Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs norādīja, ka šis un nākamais gads ir pēdējie no ES struktūrfondu finansējuma gadiem. Tāpēc ekonomiku būtiski silda Eiropas nauda. Taču jau 2014.gadā naudas plūsma var apsīkt. Tāpēc, uzskata Kasjanovs, lai IKP pieaugums būtu stabils, ir jāveido pamats nākotnei un aktīvi jāīsteno projekti, izmantojot ES fondus gan ceļu rekonstrukcijā, gan apstrādes rūpniecībā un enerģētikā, kā arī tranzīta nozares attīstībā.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka liela loma tajā, ka ekonomika turpina attīstīties, ir inercei. Kārtējam impulsam Latvijai nepieciešams paaugstināt darba ražīgumu un atrisināt nodarbinātības jautājumu. Punktu šai tēmai pielika SVF misijas vadītājs Marks Grifits, norādot, ka fonds palielinājis savas prognozes Latvijas tautsaimniecības izaugsmei šogad no 2% līdz 3,5%.
Godīgā ceļā uz eiro
Starp citu, par Džudičes kunga pieminēto pāreju uz eiro. Jāpiemin kāds nozīmīgs notikums, kas liecina, ka valdība jautājumu uztver atbildīgi. Kļuvis zināms, ka Latvijas varas iestādes apsver iespēju noslēgt īpašu nolīgumu ar uzņēmējiem, lai tie pēc eiro ieviešanas nepamatoti nepaaugstinātu cenas. Igaunija, neskatoties uz, to, ka tai bija līdzīga satura līgums ar lielāko daļu tirgotāju, pārejas gadā uz eiro piedzīvoja vislielāko inflāciju ES – 5,1%. Lai novērstu šāda scenārija atkārtošanos Latvijā, varētu tikt uzsākta kampaņa, lai nodrošinātu “godīgu pāreju uz eiro” 2014. gadā, paziņojusi Eiro ieviešanas projekta vadītāja Dace Kalsone. Saskaņā ar viņas teikto, pašlaik tiek pētīta nesen eirozonai pievienojušos valstu – Igaunijas un Slovākijas pieredze. Ja aplūkojam to valstu pieredzi, kuras eirozonai pievienojušās ap 2000.gadu, piemēram, Vācijas un Somijas pieredzi, tad tajās cenas pēc vienotās ES valūtas ieviešanas pieauga par 20-30%. Tā kā Latvijai ir par ko padomāt.
Pagājušās nedēļas beigās premjerministrs Valdis Dombrovskis atzina: ja mēs, kā plānots,2014.gadā neiestāsimies eirozonā, katastrofas nebūs „Šobrīd mēs tur neesam un tajā pat laikā mums ir visstraujāk augošā ekonomika visā ES. Dzīvot var arī bez eiro.”
Lai nāk nodokļu paradīze
Varbūt mums arī vajag padzīvot bez eiro, kamēr noskaidrojas situācija eirozonā un kamēr valsts nenostājas pati uz savām kājām? Jo vairāk tāpēc, ka ekonomikas atjaunošanās jau ieguvusi atspulgu nodokļu politikā. Šonedēļ valdība apstiprināja likumprojektu par PVN samazināšanu sākot ar 1.jūliju no 22% uz 21%. Tiek pieļauts, ka šāds solis (ja tiks panākta vienošanās ar tirgotājiem par proporcionālu cenu samazināšanos) ļaus ierobežot gada vidējo inflāciju par pusprocenta punktu, kā arī paaugstinās Latvijas konkurētspēju reģionā ( vispirms jau pakalpojumu sfērā).
Tika nolemts arī no 2013.gada samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no pašreizējiem 25% līdz 24% , 2014.gadā – līdz 22%, 2015.gadā – līdz 20%. Neapliekamais minimums no nākošā gada jūlija palielināsies no 45 līdz 60 latiem. Nākamajos divos gados tas pieaugs vēl par 20 latiem. Izmaiņas ir paredzētas, lai līdzsvarotu darbaspēka izmaksas Latvijā ar izmaksām Lietuvā un Igaunijā. Kā norādījusi Finanšu ministrija, veiktajiem pasākumiem vajadzētu pozitīvi ietekmēt mūsu valsts pievilcību investīcijām, uzlabot situāciju cīņā ar nabadzību, bezdarbu un ēnu ekonomiku.
Mašīnu zagļi dod priekšroku mazlitrāžas auto
Kā aizvien augstie nabadzības, bezdarba un ēnu ekonomikas rādītāji mūsu valstī sadzīvo ar straujo IKP pieaugumu – paliek mīkla. Gribētos ticēt, ka Latvija nemanipulē ar statistikas datiem ( kā to savulaik darīja Grieķija), lai “uzpucētos” pirms iestāšanās eirozonā. Un saistībā ar to var minēt faktu, kas situāciju tautsaimniecībā, šķiet, atspoguļo precīzāk kā IKP dati.
Apdrošināšanas sabiedrība BTA paziņojusi: mašīnu zagļu vidū popularitāti ieguvušas mazlitrāžas automašīnas. Tas saistīts ar degvielas cenas pieaugumu. Kompānijas apkopotā informācija liecina, ka šajā gadā vairāk kā puse gadījumu (57%), kad KASKO polišu īpašnieki vērsušies apdrošināšanas sabiedrībā, saistīti ar mazlitrāžas automašīnu zādzībām. Vispopulārākās ir automašīnas ar 1,6–2 litru benzīna dzinējiem un 2–2,2 litru dīzeļa dzinējiem. BTA sniegto informāciju apstiprina arī Valsts policijas dati: ja vēl pirms dažiem gadiem zagļu mērķis bija samērā dārgas automašīnas (piemēram, apvidus auto), tad šobrīd aizdzinēji darbojas galvenokārt vidējās klases segmentā.
Ref: 017.011.102.2147