Šonedēļ Eiropas Centrālā banka (ECB) negaidīti samazināja visas trīs procentu likmes – kredītiem, noguldījumiem un marginālajiem kredītiem. Bāzes procentu likme ir samazināta līdz rekordzemam līmenim. Aizņēmēji ar parādsaistībām eiro un mainīgo procentu likmi, var rēķināties ar samazinātu ikmēneša kredītmaksājumu. Bet, ja aplūkojam no Eirozonas, kurā tagad ietilpst arī Latvija, nākotnes perspektīvu skatupunkta, tad neko labu šis process nesola.
Notikušo komentējot, Mizuho Bank analītiķis Nils Džouns (Nil Jones) norāda, ka tirgū valda šoks un sajūsma. ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi) pārspējis visas, jau tā lielās, cerības. Eiro paliek lētāks, un, visticamākais, šī tendence saglabāsies.
ECB bāzes procentu likmi galvenajām refinansēšanas pozīcijām samazinājusi no 0,05% uz 0, kas ir rekordzems līmenis. Procentu likme depozītiem samazināta no mīnus 0,3% līdz mīnus 0,4%. Savukārt diennakts procentu likme samazināta par 0,5 procentpunktiem un turpmāk veidos 0,25%.
ECB arī paziņoja, ka sākot ar aprīli, tā dēvētās kvantitatīvās stimulēšanas (QE) programmas ietvaros, tā palielinās obligāciju pirkšanas apjomu no līdzšinējiem 60 miljardiem eiro mēnesī līdz 80 miljardiem eiro mēnesī. Turpmāk šajā programmā ietilps gan valdības vērtspapīri, gan korporatīvās investīciju līmeņa eiro obligācijas.
Bloomberg aptaujātie eksperti prognozē depozītu likmes samazināšanos līdz 0,4%, tomēr pārējo likmju samazināšanās nav gaidāma. Tāpat eksperti prognozējuši QE pieaugumu par 15 miljardiem eiro mēnesī, sasniedzot 75 miljardus.
Faktiski šie ECB marta sanāksmē pieņemtie lēmumi liecina par to, ka monetārie stimuli ir gandrīz izsmelti. Likmes ir samazinātas līdz nullei vai pat zemāk, taču tās nevar samazināt bezgalīgi.
Centrālās bankas var radīt globālajā ekonomikā visus nosacījumus, lai veicinātu izaugsmi, taču tās nevar radīt pašu izaugsmi, uzskata Deivids Lafertijs (David Lafferty), galvenais Natixis Global Asset Management tirgus stratēģis-analītiķis. Pēc viņa domām, ilgtermiņā negatīvas procentu likmes var novest pie pretēja rezultāta, kā tas notika Japānā, pēc tam, kad centrālā banka janvārī samazināja procentu likmes. Ieguvumi no negatīvu procentu likmju politikas nav nemaz tik lieli, taču blaknes ir samērā neprognozējamas, viņš uzskata.
Starptautisko norēķinu banka (SNB) nesen brīdināja par «tuvojošos vētru» pasaules ekonomikā, ko daļēji izraisījusi valdību rīcība visā pasaulē, izstrādājot dažādus naudas – kredītu politikas variantus. SNB ekonomisti paziņojuši, ka negatīvās procentu likmes varētu kļūt par realitāti daudzām valstīm, jo centrālās bankas meklē iespējas, kā atbalstīt izaugsmi un tikt galā ar naftas cenu kritumu, kas ietekmē ekonomiku.
Bloomberg uzskata, ka tagad pirmajā plānā jāliek nodokļu – budžeta politika, jo kredītu – naudas stimuli ir gandrīz izsmelti. Tāpēc valdībām ir jāizstrādā adekvāta nodokļu – budžeta atbilde.
Budžets un nodokļi
Vai tā ir nejaušība vai Latvijas varas iestāžu tālredzība, bet tieši šonedēļ notika pirmā finanšu ministres un sociālo partneru – Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) – pirmā sanāksme par nodokļu politikas jaunajiem principiem. Dana Reizniece-Ozola sanāksmē sacīja, ka nepieciešams samazināt ēnu ekonomikas priekšrocības, pārskatīt budžeta izdevumu pozīcijas, taču vissvarīgākais ir veicināt uzņēmējdarbību.
Februāra beigās valdība apstiprināja grafiku 2017.gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta sagatavošanai, saskaņā ar kuru budžeta dokumentu pakete jāiesniedz Saeimā 14.oktobrī. Šogad Ministru kabinets sāka darbu pie valsts budžeta projekta 2017.gadam savlaicīgi – jau marta sākumā. Un mēs jau zinām, ka pamata izdevumi valsts budžeta nākamgad sasniegs 6 miljardus eiro, kas ir par 38,3 miljoniem eiro mazāk par likumā Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016.,2017.un 2018.gadam apstiprinātajiem izdevumiem.
Latvijas politiķi ar šādu atbildību un organizētību valsts budžeta sagatavošanā un nodokļu plānošanā iepriekš nebija izcēlušies.
Uz nepieciešamību uzraudzīt valsts budžeta izdevumus, un būt gataviem korekcijām, ja turpināsies ieņēmumu plāna nepiepildīšana, norāda savā jaunākajā ekonomikas apskatā.
SEB banka Latvijas perspektīvas nākamajiem diviem gadiem kopumā vērtē kā labas, taču paskaidro, ka attīstību ierobežos ģeopolitiskā spriedze.
Sievietes biznesā
Šonedēļ progresīvā cilvēces daļa svinēja Starptautisko sieviešu dienu 8.martā. Svētku priekšvakarā tiešās pārdošanas līderis – uzņēmums Amway publicēja jaunākās globālās uzņēmējdarbības aptaujas rezultātus. Viens no tās mērķiem bija noteikt iemeslus, kuru dēļ Latvijas sievietes nolemj uzsākt savu biznesu. Izrādījās, ka tieši neatkarība ir vissvarīgākā motivācija uzņēmējdarbības uzsākšanai – tā uzskata gandrīz puse (47%) aptaujāto sieviešu Latvijā.
Aptuveni 43% sieviešu interesē bizness kā papildus ienākumu avots, bet viena trešā daļa uzskata, ka svarīga ir iespēja apvienot karjeru ar ģimeni un atpūtu. Gandrīz tikpat daudz (37%) uzsver, ka viņas var izmantot savu potenciālu un īstenot savas idejas.
«Latvijā sievietes ir vienas no uzņēmīgākajām Eiropā. Viņas raugās uz biznesu daudz pozitīvāk nekā vīrieši. Lai arī Latvijai ir salīdzinoši augsti sieviešu uzņēmējdarbības rādītāji, pastāv iespēja tos uzlabot. Ja uzrunātu tās sievietes, kuras baidās no neizdošanās, un mainītu viņu domāšanu, ilgtermiņā tas būtu nozīmīgs devums valsts ekonomikas izaugsmei,» saka profesors Anders Pālzovs, Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) rektors. «Iespējams, veiksmīgas uzņēmējas varētu būt tās, kuras rāda priekšzīmi citām, iedvesmo un skaidro, kā izvairīties no riskiem.»
Ref:017.010.103.9393