Latvijā ir atnākusi vasara, sākusies atvaļinājumu sezona, kurā tradicionāli valsts politiskā un ekonomiskā dzīve samazina apgriezienus, taču tas pavisam noteikti nav sakāms par aizvadīto nedēļu, kad dzīve mutuļoja kā nekad.
Pirmkārt, mēs palikām bez Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas. Pēc ilgas un, nogurdinošas vai nu cīņas, vai pretestības, vai nogaidīšanas, VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone šonedēļ tomēr nolēma atkāpties no amata. Un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, lai arī ne uzreiz, viņas atlūgumu pieņēma. Vēl pagājušajā nedēļā pēc abu amatpersonu tikšanās, Pētersone paziņoja, ka pagaidām viņa negrasās atkāpties no VID ģenerāldirektores posteņa.
Savu lēmumu VID vadītāja pamatoja ar to, ka viņa neredz iespējas uzlabot situāciju valsts pārvaldē. Saskaņā ar viņas teikto, VID ir daudz paveikts, lai organizācija kļūtu mūsdienīgāka un atvērtāka iestāde, bet ir jāattīstās visai valsts pārvaldei, taču tā pēc VID ģenerāldirektores domām, ir sadalīta, nav komandas ar kopīgu mērķi. Valsts pārvaldē ir daudz bezjēdzīgu lietu, turklāt daudzas no tām izmanīt nevar.
Jāatzīmē, ka joprojām nav pilnībā izprasta Pētersones loma pašā dienestā, ja reiz viņa, kā vadītāja, nepamanīja (vai negribēja pamanīt) ne negodīgus darbiniekus, ne aizdomīgas shēmas, kas tika īstenotas arī ar VID darbinieku palīdzību, bet tajā pašā laikā pamanīja nepilnības visā valsts pārvaldē kopumā. Bet, ja VID uzskatam par sistēmas daļu, vai, pareizāk sakot, par neesošās sistēmas daļu, tad Pētersones iespējas ieviest kārtību dienestā bija ļoti ierobežotas.
Pētersone turpinās pildīt savus pienākumus līdz 27.jūnijam. Un līdz jūnija beigām tiks izsludināts konkurss un VID ģenerāldirektora amatu.
Iepriekš intervijā Latvijas avīzei Pētersone sacīja, ka, iespējams, atstās darbu VID, dodot iespēju kādam citam pastūrēt šo «tik vieglo kuģi».
«Kratīt» ieņēmumu dienestu sāka jau šī gada ziemā, kad Latvijas Televīzijas raidījums Aizliegtais paņēmiens paziņoja, ka VID Finanšu policijas darbinieka Roberta Dirnēna un viņa brāļa Kaspara Aleksandrova radiniekiem pieder ievērojami nekustamie īpašumi un dārgas automašīnas. Un pastāv aizdomas, ka līdzekļi to iegādei iegūti caur naudas atmazgāšanas shēmām.
Ilgā ceļa sākumā
Otrkārt, šonedēļ Francijas galvaspilsētā Parīzē, Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Anhels Gurija parakstīja līgumu par Latvijas pievienošanos OECD.
Pēc līguma ratifikācijas Saeimā Latvija oficiāli kļūs par organizācijas 35.dalībvalsti. Plānots, ka parlaments lēmumu par ratifikāciju varētu pieņemt 16.jūnijā.
Bet tās Latvijai vēl nav 2013.gadā uzsāktā ilgā ceļa beigas, un pievienošanās organizācijai liecina, par ieguldīto lielo un mērķtiecīgo darbu, tostarp finanšu sektora uzraudzības un starptautiskās reputācijas stiprināšanu. Tomēr arī pēc iestāšanās OECD ir svarīgi turpināt uzsāktās reformas, atgādināja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tiekoties ar galvu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Pēteri Putniņu.
Kā BNN jau informēja, OECD ekspertiem, sagatavojot Latvijas nozaru atskaites, bažas radīja tas, ka 14 no 20 Latvijā reģistrētajām bankām apkalpo ārvalstniekus, kuru noguldījumu apjoms sasniedz vairāk nekā pusi no 30 miljardiem eiro, kas noguldīti Latvijas banku sistēmā.
Un, itin kā reaģējot uz kritiku un atgādinājumiem, bankas un citas struktūras, kas sniedz finanšu pakalpojumus, no 1.jūnija, pirms slēgt darījumus ar jauniem klientiem, noskaidros vai klients ir Latvijā politiski nozīmīga persona, šādas personas ģimenes loceklis vai ir cieši saistīts ar to.
Gadījumā, ja potenciālais klients ir politiski nozīmīga persona, ir šādas personas ģimenes loceklis vai ir cieši saistīts ar viņu, bankas veiks padziļinātu klienta izpēti, lai izpildītu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības, kuru mērķis ir mazināt koruptīvos darījumos iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējas.
Februāra sākumā Saeima veica grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviešot pienākumu bankām padziļināti izpētīt politiski nozīmīgu personu finanses. No 1.marta par tādām tiek uzskatītas arī Latvijas augstākās amatpersonas, viņu ģimenes locekļi un ar viņām cieši saistītas personas. Līdz 1.martam par politiski nozīmīgām personām tika uzskatītas personas, kas ieņem svarīgus valsts amatus citās valstīs, viņu ģimenes locekļus un personas, kas cieši saistītas ar tiem.
Tāpat aizvadītajā nedēļā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, saskaņā ar kuriem, maksimālā soda nauda par pārkāpumiem, kas saistīti ar finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai, kredītiestādēm turpmāk būs 10% no kopējā gada apgrozījuma, nevis 10% no iepriekšējā finanšu gada neto ienākuma, kā tas bija līdz šim. Ja soda nauda 10% apmērā veidos summu, kas mazāka par 5 miljoniem eiro, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) būs tiesības uzlikt soda naudu līdz 5 miljoniem eiro.
Soda naudas paaugstināšana saistīta ar ceturto Eiropas Savienību AML (anti-money laundering, naudas atmazgāšanas novēršanas) direktīvu, kas jāievieš arī Latvijā.
Labāko – bērniem
Treškārt, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šonedēļ apstiprināja maksas ieviešanu 5 tūkstošu eiro apmērā, par termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) atkārtotu pagarināšanu.
Grozījumi paredz, ka TUA saņēmēji, kas to ieguvuši par nekustamā īpašuma iegādi līdz 2014.gada likuma grozījumiem, pagarinot TUA pirmo reizi, šī iemaksa nebūs jāveic, taču pagarinot TUA otrreiz, maksājums būs jāveic. Ja TUA saņemta par nekustamā īpašuma iegādi pēc 2014.gadā veiktajiem likuma grozījumiem, 5 tūkstoši būs jāmaksā jau pirmajā TUA pagarināšanas reizē.
TUA par noguldījumiem bankā tiek izsniegta uz pieciem gadiem. Tādējādi maksājums par tās atkārtotu pagarināšanu būs jāveic 10 gadus pēc pirmreizējās TUA saņemšanas.
Iepriekš ekonomikas ministrs Arvils Ašerādens paziņoja, ka pašlaik valsts atbalsta programma pirmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem tiek finansēta no līdzekļiem, kas iegūti no TUA programmas. Taču viņš norādīja, ka izsniegto TUA skaits krasi samazinās, bet pieprasījums pēc atbalsta mājokļa iegādei pieaug: jau izsniegtas 2 226 valsts garantijas 2 226 ģimenēm ar 3 251 bērnu.
Programmas tālākajai nodrošināšanai, tā var daļēji kļūt par komercprogrammu, izmantojot Altum finansējumu, skaidroja ministrs. Tas nozīmē, ka ģimenēm, kas vēlēsies saņemt garantijas, būs jāmaksā papildu procenti.
Piemēram, ģimenei ar trīs bērniem saņemot garantiju 200 tūkstošiem eiro mājokļa iegādei, procentu likmei tiks pieskaitīti vēl 1,7%. Likme būs atkarīga no bērnu skaita ģimenē.
Iespējams, ka pēc maksas ieviešanas par TUA pagarināšanu Latvijas ģimenes ar bērniem varēs rēķināties ar iepriekšējiem kreditēšanas nosacījumiem un mierīgi audzināt bērnus.
Ref:017.010.103.10079