Valsts ieņēmumu dienests, kas bija soli no jauna vadītāja iegūšanas, joprojām ir palicis bez «galvas». Vienīgās pretendentes – Ingas Koļegovas – iecelšanu pēdējā brīdī «norāva» partijas Vienotība pārstāvji. Un kā pēc tam izrādījās – ne bez pamata.
Otrdien Koļegova netika iecelta amatā partijas Vienotība iebildumu dēļ, kas atklāja pretrunas starp viņas skaidrojumu par saņemtajām dividendēm un informāciju, kas minēta valsts publiski pieejamajos reģistros.
Lai gan pašreizējais Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova savās amatpersonas ienākumu deklarācijās norādīja, ka pēdējos gados ir saņēmusi gandrīz vienu miljonu eiro dividendēs no peļņas viņai daļēji piederošā uzņēmuma SIA Pallogs, Uzņēmumu reģistrā iesniegtie dokumenti liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados lēmuši peļņu nedalīt, liecina datu bāzes Firmas.lv informācija.
Saskaņā ar SIA Pallogs akcionāru sapulču protokoliem, pēdējos četros gados viņi pieņēmuši lēmumu iepriekšējo gadu peļņu nedalīt. Protokolus parakstījuši sabiedrības 50% kapitāldaļu īpašnieks, valdes loceklis Elmārs Švirksts un Koļegovas pilnvarotā persona – viņas brālis un valdes priekšsēdētājs Māris Zudāns.
Uzņēmuma vadības ziņojumā par 2015.gadu norādīts, ka ir ierosināts sadalīt iepriekšējo gadu peļņu. Ziņojumu parakstījusi uzņēmuma valde – Zudāns, Švirksts un Aivars Erels.
Amatpersonas deklarācijā Koļegova norādījusi, ka 2015.gadā dividendēs no SIA Pallogs saņēmusi 320 tūkstošus eiro, 2014.gadā – 380 tūkstošus eiro, 2013.gadā – 240 tūkstošus latu (341,5 tūkstoši eiro).
Drīz vien tika saņemta ziņa, ka VID darbinieki lidostā, kārtējās pārbaudes laikā, aizturējuši Ingas Koļegovas jaunākā brāļa Imanta Zudāna mašīnu. Tomēr finanšu ministre paziņoja, ka tas ir mēģinājums izdarīt spiedienu uz Koļegovas ģimeni.
Partijas Vienotība vadītājs Andris Piebalgs sacīja, ka nepieciešams rīkot jaunu konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu. Pēc viņa domām, nekas slikts nenotiks, ja institūcijas vadītājs tiks iecelts tikai novembrī. Šobrīd valsts budžets pildās labi, un VID strādā.
Saskaņā ar Piebalga teikto, rīkojot jaunu konkursu, nepieciešams mainīt pretendentu atlases kritērijus un noteikt iestādes vadītājam lielāku algu.
Piektdien Koļegova nāca klajā ar ziņojumu, ka nolēmusi atsaukt savu kandidatūru VID ģenerāldirektora amatam. Tas nozīmē, ka tiks rīkots jauns konkurss, bet līdz jaunā vadītāja iecelšanai amatā, VID vadītāja pienākumus turpinās pildīt ģenerāldirektora vietniece Dace Pelēkā.
Piedzenamie un nepiedzenamie parādi
Un, lai arī Piebalgs uzskata, ka VID strādā labi, kopējais VID administrēto nodokļu parāds 2016.gada 1.augustā, sasniedza 1,425 miljardus eiro, no kuriem 888,89 miljoni eiro (62,36%) ir reāli nepiedzenamie nodokļi.
Parādu summa valsts pamatbudžetam sasniegusi 935,523 miljonus eiro, pašvaldību budžetiem – 322,15 miljonus eiro, sociālās apdrošināšanas iemaksu parādu summa – 167 77 miljoni eiro.
Kopš 2016.gada 1.janvāra, kad kopējā parāda summa bija 1,416 miljardi eiro, tā septiņu mēnešu laikā ir pieaugusi par 0,63%. Reāli nepiedzenamo parādu summa septiņu mēnešu laikā pieaugusi par 0,98%, 2016.gada 1.janvārī reāli nepiedzenamo parādu kopsumma bija 880,245 miljoni eiro.
Lielāko īpatsvaru kopējā nokavēto VID administrēto budžeta maksājumu parādu struktūrā veido aktuālais parāds – 1,041 miljards eiro (73,05%).
Otra lielākā parāda daļa ir apturētie parādi – 21,86% jeb 311,61 miljons eiro. Parādu termiņa pagarinājumi veido 5,09% jeb 72,544 miljonus eiro. Apturētie parādi – tie ir parādi, kuriem pārtraukta nokavējuma naudas aprēķināšana, un tos veido par maksātnespējīgiem atzīto uzņēmumu parādi.
Piedzenamie parādi ir 1,032 miljardi eiro jeb 72,37%, taču reāli piedzenamie parādi ir tikai 142,775 miljoni eiro jeb 10,02% no kopējā parāda apjoma.
Reāli nepiedzenamo parādu summa ir 888,89 miljoni eiro (62,36% no kopējā parāda). Lielāko daļu (872,25 miljonus eiro) veido tādu uzņēmumu parādi, kuriem nav ne mantas, ne naudas līdzekļu, pret ko varētu vērst piedziņu.
No kopējā parāda tikai 0,68% jeb 9,63 miljoni eiro ir saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepiedzenamie parādi, jo tie izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem.
Eksports pavājinās
Vēl kāds šīsnedēļas jaunums – Latvijas preču eksports šī gada pirmajā pusē, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2015.gadā, samazinājies par 2,8% līdz 4,833 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Visvairāk šī gada jūnijā Latvija eksportēja koku, tā izstrādājumus un kokokgles par kopējo summu 146,046 miljoni eiro (17,9% no eksporta kopapjoma), kas ir par 7,1% mazāk nekā šī gada maijā, bet par 2,2% vairāk nekā pagājušā gada jūnijā. Elektroierīču un elektroiekārtu eksports sasniedzis 93,038 miljonus eiro (11,4%), kas ir par 17,2% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 10,5% mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Šogad kopējais eksporta pieaugums varētu būt nelielos mīnusos, taču Latvijā ražoto preču eksports varētu palielināties par 2-3%, uzskata bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Vienlaikus viņš vērš uzmanību uz to, ka pastāv diezgan liela nenoteiktība par eksportu gada nogalē un tā ir saistīta ar graudiem, kuru eksports būs atkarīgs gan no šī gada ražas, gan pasaules kviešu cenām, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir kritušās.
Saskaņā ar Āboliņa teikto, pašlaik Latvijas eksporta rādītājus ietekmē naftas, pārtikas, kā arī citu resursu cenu kritums un zema aktivitāte pasaules tirdzniecībā. Lai gan jūnijā kopējais preču eksports faktiski saglabājies iepriekšējā gada līmenī, augot vien par 0,4%, pirmajos sešos šī gada mēnešos tas samazinājies par 2,9%. Vienlaikus ekonomists atzīmē, ka šis eksporta kritums pamatā saistīts ar zemāku reeksportu apjomu un lētākām naftas produktu cenām, savukārt Latvijā ražoto preču eksports gada pirmajos sešos mēnešos varētu būt audzis par 2-3%.
Dots starts Rail Baltica
Beidzot šajā nedēļa valdība apstiprināja Rail Baltica dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā, izņemot strīdīgo Salacgrīvas posmu, par kuru konsultēsies ar Eiropas Komisiju.
Ministru kabinets uzdevis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) kopā ar Satiksmes ministriju un Salacgrīvas novada domi konsultēties ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātu par iespēju īstenot Rail Baltica C5 posmu, kas šķērso Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā.
VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš informēja, ka konsultācijas varētu ilgt divus mēnešus un sākties šī gada septembrī.
Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji jūlijā, pēc diskusijas par Rail Baltica trases novietojumu Salacgrīvas novadā, nespēja rast kompromisu šajā jautājumā.
Satiksmes ministrijas pārstāvji paziņoja, ka uz valdību virzīs trases B2-2 variantu, kas nešķērso Natura 2000 teritoriju, jo alternatīvais C5 variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Turklāt var tikt zaudēti Rail Baltica trases izpētei atvēlētie četri miljoni eiro.
Salacgrīvas novada dome uzstāja uz trases C5 variantu, kas šķērso aizsargājamās dabas teritorijas. Domes pārstāvji ir pārliecināti, ka trases apkārtējai videi nodarītais kaitējums būs minimāls.
Turklāt, ja tiks īstenots trases variants, kas Salacgrīvas novadā nešķērso Natura 2000 teritoriju, tas skars 112 fizisku un juridisku personu īpašumus, bet īstenojot variantu C5, trase skars 87 fizisku un juridisku personu īpašumus.
Ref:103.000.103.200166