Šonedēļ parlaments beidzot pielika punktu pusotru gadu ilgajam darbam pie Imigrācijas likuma grozījumiem. Normatīvais akts ir tagad papildināts ar vairākiem pantiem, kas nosaka kārtību kādā piešķiramas uzturēšanās atļaujas (TUA) apmaiņā pret ieguldījumiem.
Grozījumi stājas spēkā jau šī gada 1.jūlijā, un no tā brīža cilvēkiem, kuriem jau ir TUA Latvijā, vai tiem, kas tikai gatavojas uz to pretendēt, sāksies jauna dzīve.
Pirmkārt, deputāti apstiprināja normu, kas paredz maksājumu 5 tūkstošu apmērā par atkārtotu TUA pagarināšanu, kas ir derīga piecus gadus. Dažām investoru grupām 5 tūkstoši eiro būs jāmaksā jau pirmajā TUA pagarināšanas reizē. Tomēr lielākajai daļai TUA turētāju pirmais maksājums būs jāveic desmit gadus pēc dienas, kad TUA saņemta pirmo reizi.
Pieņemtā likuma norma nosaka, ka TUA turētājiem, kuri to būs ieguvuši par nekustamā īpašuma iegādi līdz 2014.gadā veiktajām likuma izmaiņām, pirmo reizi pagarinot šo atļauju, minētā iemaksa nebūs jāmaksā. Taču maksājums būs jāveic, TUA pagarinot otrreiz. Arī par ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā iegūtās atļaujas pagarināšanu pirmajā reizē nebūs jāmaksā 5 tūkstoši eiro.
Pieņemtie grozījumi nemaina jau iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atbalstīto regulējumu, saskaņā ar kuru, pagarinot TUA, kas saņemta par nekustamā īpašuma iegādi pēc 2014.gada likuma grozījumiem, jau pirmajā reizē vajadzēs maksāt 5 tūkstošus eiro.
Saskaņā ar jauno likuma versiju par TUA iegūtie līdzekļi jāieskaita Ekonomikas attīstības programmas kontā. Šo līdzekļu izmantošanas mērķus noteiks gadskārtējā valsts budžeta likumā.
Otrkārt, apstiprinātie grozījumi piešķir Ministru kabinetam tiesības novērtēt TUA ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai trešo valstu valstspiederīgajiem uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Vērtēšanas kritēriji ir trešo valstu valstspiederīgo daudzums Latvijā vai viņu koncentrācija noteiktā tās teritorijā. Ierobežojumus varēs noteikt attiecībā uz TUA izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par valsts vērtspapīru iegādi vai pakārtotām saistībām ar Latvijas bankām.
Treškārt, likums tagad paredz, ka ārvalsts pilsonis varēs saņemt TUA, pamatojoties uz ne vairāk kā divu nekustamo īpašumu iegādi (izņemot neapbūvētu zemi) ārpus Rīgas, Jūrmalas, Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novada, ja īpašumu kopējā vērtība nav mazāka par 250 tūkstošiem eiro. Ar šo ir mainīta pašreizējā likuma redakcija, kas pašlaik ļauj ārpus šīm teritorijām iegādāties tikai vienu īpašumu vismaz 250 000 eiro vērtībā.
Spēkā paliek pašlaik likumā noteiktais, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks varēs pieprasīt, ja Latvijā būs iegādājies vienu nekustamo īpašumu, kura vērtība nav mazāka par 250 tūkstošiem eiro.
Izmainīta arī kārtība, kādā turpmāk varēs saņemt TUA par ieguldījumiem kapitālsabiedrībās, un ieviesta vēl virkne citu grozījumu. Tostarp arī tas, ka TUA, kas izsniegta ārvalstniekam, var tikt anulēta, ja viņa nodokļu parāds pārsniegs 150 eiro.
Kā BNN jau iepriekš ziņoja, pieprasījums pēc TUA, pēc grozījumiem Imigrācijas likumā, ir ievērojami samazinājies. Ārvalstu pilsoņi, kuri ir iesnieguši pieteikumu, TUA saņemšanai, 2015.gadā iegādājās 273 nekustamā īpašuma objektus. Salīdzinājumā ar 2014.gadu (2 250 objekti), rezultāts izrādījies 8,2 reizes mazāks, salīdzinot ar 2013.gadu (1 556 objekti) – 5,7 reizes mazāks, salīdzinot ar 2012.gadu (1 013 objekti) – 3,7 reizes mazāks , salīdzinot ar 2011.gadu (669 objekti) – 2,5 reizes mazāks. Attiecīgi samazinājies arī investīciju apjoms: ja 2014.gadā nerezidenti nekustamā īpašuma iegādei Latvijā tērējuši 397,3 miljonus eiro, tad 2015.gadā – 73,6 miljonus eiro.
Bet kā mēdz sacīt – katram mākonim zelta maliņa. Sācis atdzīvoties vietējo pircēju tirgus, kas TUA izdošanas ziedu laikos atradās dziļā stagnācijā. Pēc nekustamo īpašumu kompānijas Balsts datiem, šī gada maijā, salīdzinot ar 2015.gada maiju, darījumu skaits ar sērijveida dzīvokļiem palielinājies par 23%, turklāt nav novērots nekustamo īpašumu cenu kritums. Tiesa gan nav novērojams arī vērā ņemams pieaugums. Vidēji cenas palielinājušās viena procenta robežās.
Izaugsme nulles līmenī
Un neko vairāk gaidīt nevaram, jo, kā apgalvo nekustamā īpašuma nozares speciālisti, nekustamo īpašumu vērtība arī sliktos laikos palielinās kaut vai uz inflācijas rēķina.
Saskaņā ar šonedēļ publicētajām Ekonomikas ministrijas prognozēm, šogad vidējais patēriņa cenu pieaugums varētu būt tuvu nullei.
Ministrijas eksperti uzskata, ka 2016.gadā inflāciju turpinās ietekmēt naftas un pārtikas cenu dinamika pasaules tirgos. Pēc ievērojamā naftas cenu krituma 2015.gadā un šī gada sākumā, kopš februāra vērojams cenu kāpums, ko izraisījuši dažādi īstermiņa faktori. Tomēr netiek prognozēts, ka nākotnē kāpums varētu ievērojami pieaugt.
Ekonomikas ministrijā norāda, ka cenu pieaugums maijā bijis straujāks nekā parasti šajā mēnesī. Pēckrīzes periodā maijā raksturīga bija vai nu cenu samazināšanās, vai arī ļoti neliels pieaugums, taču šogad, jau otro gadu pēc kārtas, cenu kāpums maijā ir straujākais kopš 2008.gada.
Maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenas Latvijā palielinājušās par 0,6%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju, samazinājušās par 0,8%.
Vidējais patēriņa cenu līmenis gada griezumā samazinājies par 0,2%.
Vainīgos meklējot
Šonedēļ tika publicēti arī Būvuzņēmēju partnerības, biedrības Business against shadow economy (BASE) un SSE Riga veiktā pētījuma rezultāti par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē. Izrādījās, ka aptaujātie būvkompāniju pārstāvji iepriekš veiktos pasākumus ēnu ekonomikas daļas samazināšanai būvniecībā vērtē ļoti zemu. Kā teju vienīgo pozitīvo piemēru nozares pārstāvji minējuši PVN reversās maksāšanas kārtības ieviešanu, kam, pēc uzņēmēju domām, ir pozitīva ietekme uz ēnu ekonomikas daļas samazināšanu.
Pētījuma prezentācijā pētījuma autors SSE Riga asociētais profesors un BASE valdes loceklis Arnis Sauka norādīja, ka pētījumā identificēti vairāki priekšlikumi ēnu ekonomikas samazināšanai – minimālā atalgojuma līmeņu noteikšana, atteikšanās no zemākās cenas publisko iepirkumu likumā, tipveida līgumu izstrāde, būvkomersantu klasifikatora efektīva sasaites ar publiskajiem iepirkumiem un citi priekšlikumi.
Pētījumā tika padziļināti intervēti 30 lielāko Latvijas būvniecības uzņēmumu vadītāji, veiktas reprezentatīvas 254 būvniecības uzņēmumu vadītāju un vadošo speciālistu aptaujas, kā arī aptaujāti Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvji un citi speciālisti.
Pētījumā secināts – aplokšņu algu līmenis būvniecībā ir 36,3%, kas ir ievērojami augstāks par aplokšņu algu līmeni valstī kopumā – 17,9%.
Tikmēr Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone, kas amatā strādā pēdējo mēnesi, intervijā žurnālam Ir sacīja, ka neredz iespēju, pateicoties cīņai ar ēnu ekonomiku, papildināt valsts budžetu ne ar 500 miljoniem, ne ar 750 miljoniem eiro. Ja valsts divus gadus mēģina izstrādāt plānu un vienoties par nosacījumiem, cik gan daudz laika būs nepieciešams šī plāna īstenošanai, vaicāja Pētersone. Viņa uzskata, ka nākamā gada budžeta izstrāde būs ļoti grūts posms, un pēc tam atkal tiks meklēti vainīgie, kas nav spējuši savākt nepieciešamos līdzekļus.
Ref:017.010.103.10080