Galvenais nedēļas notikums, protams, bija vienošanās starp Baltijas valstīm un Poliju, par pirmā Eiropas gāzes cauruļvada celtniecību no Polijas uz Lietuvu, kas samazinās atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Tiek plānots, ka cauruļvads tiks pabeigts 2019.gada decembrī.
Par darījuma noslēgšanu starp Baltijas valstīm un Poliju savā tīmekļa vietnē informēja Eiropas Komisija, piezīmējot, ka vienošanās «izbeigs ilgo Baltijas valstu gāzes izolāciju». Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas 558 miljonu eiro apmērā. 2014.gadā projekts saņēma finansējumu no Eiropas sadarbības mehānisma par kopējo summu 305 miljoni eiro. Latvija daļa projektā tiek vērtēta 14 miljonu eiro apmērā.
Cauruļvada garums būs 534 kilometri. No centrālās Polijas tas ies līdz Januniūnas ciemam Lietuvas dienvidaustrumos. Cauruļvada jauda būs 2,4 miljardi kubikmetru gāzes gadā un 1 miljards kubikmetru un 1 metru gāzes gadā reversās piegādēs. Tiek plānots stiprināt pārrobežu gāzes piegādes cauruļvadu tīklu Baltijas valstīs, vispirms jau starp Lietuvu un Latviju, un Igauniju un Latviju, teikts Eiropas Komisija paziņojumā. Kā sacījis Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers: «Šis ieguldījums nesīs dividendes – brīvu enerģijas apriti Eiropā.»
PašlaikLatvijaunIgaunijairenerģētikasatkarībā noKrievijas.Junkerspiebilda, kaBaltijas valstu enerģētiskāizolācija – to ilgā atkarība noviena piegādātāja – ir beigusies.
Lietuvā jau ir uzcelts sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, kurā nākotnē varēs uzglabāt līdz 4 miljardiem kubikmetru sašķidrinātās dabasgāzes, tā kā faktiski liegtas Gazprom monopola iespējas Baltijas tirgū. Bet, ja tiks uzbūvēts gāzes vads no Polijas, tad Lietuva, Latvija un Igaunija patiešām varēs diversificēt gāzes piegādātājus. Šim mērķim gāze uz Poliju varētu pienākt caur nesen atklāto sašķidrinātās dabasgāzes termināli Švinouščē ar apjomu 5 miljardi kubikmetru. Turklāt Polija vien par 50% ir atkarīga no Krievijas gāzes (9 miljardi kubikmetru), vēl 34% (aptuveni 6 miljardus kubikmetru) nodrošina pašu ieguves, atlikušo daļu Polija iepērk no Vācijas (13,2%) un citām Eiropas valstīm.
Saskaņā ar Gazprom datiem, 2014.gadā uzņēmums Lietuvai piegādāja 2,5 miljardus kubikmetru gāzes (100% no patērētās gāzes), Latvijai 1 miljardu kubikmetru, bet Igaunijai – 0,4 miljardus kubikmetru gāzes.
Pašlaik uzņēmums Latvijas Gāze piegādā Latvijas patērētājiem no Krievijas importētu gāzi. Vēlēšanās aiziet no enerģētiskās atkarības liek valdībai meklēt alternatīvu Krievijas gāzei. Uz to mudina arī sabiedrotie. 2015.gada 20.augustā vizītes laikā Rīgā ASV senatori, tiekoties ar Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni, kā vienu no reģionālās drošības aspektiem minēja nepieciešamību strādāt ar enerģijas avotu diversifikāciju. Bet pēc ekspertu aplēsēm visi iespējamie alternatīvie risinājumi neizbēgami izraisīs strauju cenu pieaugumu patērētājiem.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola iepriekš paziņoja, ka importējot uz Latviju gāzi no Klaipēdas termināļa, šī gāze būs dārgāka par to, ko piegādā uzņēmums Latvijas Gāze. Pēc viņas sacītā, no Klaipēdas importētās gāzes cenā ietilps drošības komponente, mainīgas izmaksas, maksa par sadali un citas izmaksas. Rezultātā, gāze no Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa Latvijas patērētājiem būs vismaz par 5-6% dārgāka par uzņēmuma Latvijas Gāze piegādāto. Tāpēc, teorētiski, var gadīties, ka par gāzes piegādēm no jaunā cauruļvada maksās patērētāji. Neatkarības cena viņiem šajā gadījumā būs 14 miljoni eiro.
«Pozitīvā nulle»
Kamēr politiķi risina globālus jautājumus, kas saistīti ar enerģētisko neatkarību, Latvijas uzņēmēji atraduši veidus, kā pielāgoties vētrainajai situācijai pasaulē. Pie šāda secinājuma nonākuši eksperti, kas novembra beigās piedalīsies konferencē Biznesa stratēģija 2016.
Saskaņā ar Firmas.lv valdes priekšsēdētāja Jura Rožkalna, teikto, apkopojot uzņēmumu finanšu datus, noskaidrojies, ka, salīdzinot ar 2013.gadu, biznesā vērojama «pozitīva nulle» apgrozījuma un rentabilitātes ziņā, tomēr kopumā rezultāti var tikt vērtēti kā pietiekami labi.
Tam, pēc ekspertu domām, ir vairāki iemesli: sankciju karš starp Eiropas Savienību un Krieviju, kaujas Ukrainā un Sīrijā, Islama valsts zvērības, bēgļu plūsmas, finanšu krīze Grieķijā, populisms Eiropas politikā un iespējamā Lielbritānijas izstāšanās no ES.
Bet, neskatoties uz visām kara šausmām un vispārējo nestabilitāti pasaulē, daļa no Latvijas uzņēmumiem ir veiksmīgi tikuši galā ar Krievijas embargo un iedzīvotāju pirktspējas krituma radītajām problēmām. Viņi ir pielāgojušies jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem un pārorientējuši eksportu uz citiem tirgiem – tā ar saviem vērojumiem dalījās Pohjola Bank Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.
Un kur šeit krīze?
Interesanti, ka stāvoklis nekustamā īpašuma tirgū, kas kalpo kā lakmusa papīrs, lai noteiktu stāvokli ekonomikā kopumā, liecina, ka, visādā ziņā stāvoklis Baltijas valstīs nav tik slikts, kā, iespējams, vēlas pasniegt politiķi.
Tādējādi, saskaņā ar uzņēmuma Colliers International vērtējumu, kopējais investīciju apjoms komerciālajos nekustamajos īpašumos Baltijas valstīs 2015.gada pirmajā pusē, pārsniedzis 574 miljonus eiro. Salīdzinājumam – analoģiskā laika posmā pērn šis rādītājs bija 422 miljoni eiro.
Pēc ieguldījumiem komerciālajos nekustamajos īpašumos līderpozīcijas ieņem Igaunija ar 235 miljoniem eiro. Tai seko Lietuva ar 226 miljoniem eiro un Latvija ar 114 miljoniem eiro. Latvijā un Lietuvā lielākā daļa investīciju 2015.gadā veiktas mazumtirdzniecības objektos (vairāk nekā pusi no kopējā darījumu apjoma), bet Igaunijā bija lielākā investoru aktivitāte vērojama biroju segmentā (38% no kopējā ieguldījumu apjoma).
2015.gada pirmajā pusē ir notikušas izmaiņas investoru sastāvā. Līdztekus fondu un aktīvu pārvaldītājiem galvenokārt no Baltijas valstīm, Skandināvijas un Krievijas, parādījušies jauni investori no Rietumeiropas un izveidojušās jaunas vietējo investoru grupas visās trijās Baltijas valstīs.
Ņemot vērā 2015.gada pirmā pusgada rezultātus un spēcīgu sniegumu trešajā ceturksnī, Colliers eksperti prognozē, ka kopējās investīcijas Baltijas valstīs 2015.gadā pārsniegs 2007.gada rekordaugsto līmeni, sasniedzot vairāk nekā 1 miljardu eiro.
Ref:017.010.103.9002