Ekonomikas dienasgrāmata. Latvijā – viena no pasaulē labākajām nodokļu sistēmām

Nākamā gada budžeta pieņemšanas kontekstā Latvijas nodokļu sistēmu netika sunījuši vien sliņķi. Bet, izrādās, ka mūsu valstī ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū. Šis secinājums ietverts šonedēļ publicētajā organizācijas jaunākajā Starptautiskajā nodokļu konkurētspējas indeksā.

Tikmēr valdība šonedēļ apstiprināja 2017.gada budžetu, kuru lamāja visi, izņemot sliņķus.  Kā uzreiz pēc galvenā finanšu dokumenta pieņemšanas sacīja premjerministrs Māris Kučinskis, nākamā gada budžetā palielināts finansējums jomām, kuras valdība izvirzījusi kā prioritāras – izglītība, veselība, iekšējā un ārējā drošība.

Dienā, kad tika apstiprināts budžets, notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde, kurā sociālie partneri gan uzteica Ministru kabinetu par komunikācijas uzlabošanu, gan kritizēja atsevišķas budžeta daļas. Piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka, sastādot budžetu, atrisināta virkne svarīgu jautājumu, taču neatrisinātie var radīt problēmas nākotnē. Kā dažus no šādiem aktuāliem jautājumiem, viņš minēja solidaritātes nodokli, mazā biznesa regulēšanu un darba slodzi.

Bažas par nodokļu politiku un uzņēmējdarbības vidi paudis arī Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Budžeta pieņemšanas priekšvakarā skepsi par to pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Pēc viņas domām, tas ir veidots pārāk piesardzīgi un nav vērsts uz tautsaimniecības attīstību. Viņa arī norādīja, ka 2017.gada budžeta izstrādes kontekstā netika runāts par lielām strukturālām izmaiņām nodokļu politikā, tomēr arī ar pieņemtajām nelielajām izmaiņām varētu būt pietiekami, lai negatīvi ietekmētu ekonomisko attīstību. „Tādas mazās izmaiņas kā auto nozares nodokļi un dabas resursu nodoklis var radīt sniega bumbas efektu, apgrūtinot uzņēmējdarbības vidi,” sacīja Meņģelsone.

Saskaņā ar valdības apstiprināto dokumentu, ieņēmumi valsts konsolidētajā budžetā nākamgad veidos 8,066 miljardus eiro, izdevumi – 8,367 miljardus eiro. Nodokļu ieņēmumi tiek plānoti 6,344 miljardu eiro apmērā, nenodokļu – 513,9 miljonu eiro apmērā, ārvalstu finanšu palīdzība 1 113,8 miljonu eiro apmērā un pārējie ieņēmumi 94,2 miljonu eiro apmērā.

Ne jau vieta grezno valsti, bet valsts – vietu

Neskatoties uz to, ka uzņēmējdarbības organizācijas nepagurušas kritizē nodokļu politiku gan budžeta pieņemšanas kontekstā, gan citos gadījumos, izrādās, ka Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū. Nodokļu sistēmas konkurētspējā Latvija piekāpjas tikai Igaunijai un Jaunzēlandei, teikts šonedēļ publicētajā jaunākajā Starptautiskajā nodokļu konkurētspējas indeksā.

Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ierindojusies aiz Igaunijas, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 25.augstākā 35 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, 7.vietā ierindojas personīgo nodokļu rādītājā, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 2.vietu aiz Nīderlandes.

Ceturto vietu ieņem Šveice, tai seko Zviedrija, Nīderlande, Luksemburga, Austrālija, Slovākija un Turcija.

Pētījumā norādīts, ka Latvijā, kas nesen pievienojās OECD, ir salīdzinoši zems uzņēmumu nodoklis 15% apmērā, ātra izdevumu atgūšana un zems personīgā ienākuma nodoklis.

Pieminēšanas vērts ir tas, ka pēdējo vietu nodokļu konkurētspējas indeksā ieņem Francija.

Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss parāda, cik labi valsts nodokļu sistēma veicina ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un investīcijas. Indeksā izskatīti vairāk nekā 40 nodokļu politikas rādītāji piecās kategorijās: uzņēmumu ienākuma nodokļi, personīgie nodokļi, patēriņa nodokļi, īpašuma nodokļi un izturēšanās pret peļņu ārvalstīs.

Tomēr uzņēmējdarbības organizācijas arī te nepalika malā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji pēc indeksa publikācijas steidzās paziņot, ka Latvijas nodokļu sistēma nemaz neizskatās tik labi, kā varētu šķist. Latvijā galvenās problēmas rada augstie darbaspēka nodokļi, kas abās kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā – ir zemāki nekā pie mums, tādējādi šajā jomā Latvija ir visnekonkurētspējīgākā, norāda LTRK. Latvijai jānosaka 0% likme reinvestētajai peļņai, tāpat kā Igaunijā, jo Latvijai jākonkurē ar pārējām Baltijas valstīm. Tāpēc svarīgi ir nevis lepoties par indeksā ieņemto vietu, bet domāt par tiem uzņēmējiem, kas pārved savu biznesu uz citām valstīm, un tiem, kuri vēlas to attīstīt šeit uz vietas, uzskata LTRK.

Dzīvokļa jautājums

Tomēr, ja spriežam pēc šonedēļ publicētajiem Eurostat datiem par nekustamā īpašuma cenu izmaiņām 27 ES dalībvalstīs, Latvijas ekonomikai klājas diezgan labi. Mūsu valstī nekustamā īpašuma cenas gada laikā pieaugušas par 10,3% (tāds pats rezultāts ir vēl tikai Ungārijā). Austrijā, nekustamā īpašuma cenas palielinājušās par 9%, Lielbritānijā – par 8,8%, Zviedrijā – 8,7%. Kopumā mājokļi sadārdzinājušies 25 ES valstīs. Lietuvā cenas pieauga par 3,4%, Igaunijā – par 1,8%.

Par to, ka Latvijas nekustamā īpašuma tirgū stagnācijas nav, liecina arī ievērojams hipotekārās kreditēšanas pieaugums. Pirmajā pusgadā Latvijas bankas mājsaimniecībām izsniegušas jaunus hipotekāros kredītus 217,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 71% vairāk nekā tajā pašā periodā pagājušajā gadā, jau iepriekš informējusi Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).

Saskaņā ar LKA prezidenta Mārtiņa Bičevska teikto, tam ir vairāki iemesli, galvenais no tiem – valsts atbalsta programma ģimenēm ar bērniem, kas jaunām ģimenēm atrisina pirmās iemaksas problēmu. Tāpat kreditēšanu stimulē ekonomikas attīstība, kas veicina ieņēmumu pieaugumu, un cilvēku vēlmi uzlabot savus dzīves apstākļus.

Vēlme uzlabot dzīves apstākļus cilvēkiem bijusi vienmēr, tomēr, kā mēs zinām, raugoties pavisam nesenā vēsturē, bankas šo vēlmi var neatbalstīt. Fakts, ka kredītiestādes ir sākušas labprātāk izsniegt aizdevumus mājokļa iegādei, liecina par to, ka tās optimistiskāk vērtē iedzīvotāju labklājības līmeni un uzskata, ka cilvēki aizņemtos līdzekļus varēs atdot, vai, sliktākajā gadījumā, banka varēs realizēt mājokli, nesagādājot sev zaudējumus.

Ref:010.017.102.24545