Īsi pirms Latvijas pievienošanās eirozonai starptautiskā aģentūra Standard &Poor’s paaugstinājusi mūsu valsts kredītreitinga nākotnes prognozi no stabilas uz pozitīvu.
Lēmumu mainīt prognozi S&P analītiķi skaidro ar lielu ekonomiskās izaugsmes potenciālu, fiskālo rādītāju uzlabošanos, kā arī ar valsts iestāšanos eirozonā, kas nodrošinās Latvijas bankām pieeju Eiropas Centrālās bankas likviditātei.
Pats kredītreitings saglabāts BBB+ līmenī (pietiekama spēja pildīt finansiālās saistības, bet ekonomiskā stāvokļa izmaiņas var pasliktināt aizņēmēja maksātspēju). To daļēji ietekmējušas pēdējā laika politiskās peripetijas valstī: aģentūra ziņojumā atzīmējusi Valda Dombrovska atkāpšanos. Tomēr S&P analītiķi norāda, ka Latvija turpinās gūt labumu no efektīvas politikas, kas vērsta uz strukturālām reformām un saistībām pret ES izpildi.
Pie ārējiem riskiem ziņojumā pieskaitīts tekošā konta deficīts, kas, saskaņā ar prognozi, būs 1,6% no IKP. Tas ir ievērojami mazāk par pirmskrīzes laika 26%, taču analītiķi sagaida, ka turpmākajos gados budžeta deficīts augs reizē ar importu un 2016.gadā sasniegs gandrīz 4%. Vēl viens potenciāls problēmu avots – nerezidentu depozītu pieaugums banku sistēmā.
Reitinga paaugstināšanas iespēju tuvāko 24 mēnešu laikā S&P vērtē augstāk par vienu no trim. Tiesa gan tam vajadzīgāka noturīgāka ekonomiskā izaugsme, stingri fiskālie rādītāji un ārējā parāda daļas samazināšanās attiecībā pret IKP. 2014.gadā S&P prognozē Latvijas ekonomikas pieaugumu par 4,2%. Ar analoģisku prognozi nesen klajā nāca auditorkompānija Ernst & Young, kura pirmo reizi iekļāva Latviju eirozonas apskatā. Sagaidāms, ka mūsu valstij būs visaugstākais rādītājs starp monetārās savienības dalībvalstīm.
No bankām prasīs daudz
Kāda būs Latvijas ekonomikas izaugsme pēc pievienošanās valūtas blokam, mēs uzzināsim tikai nākamajā gadā. Taču šonedēļ jau kļuvis zināms kā mainīsies banku soda naudas no 2014.gada 1.janvāra. Pašlaik maksimālais soda naudas apmērs ir 100 tūkstoši latu (142,3 tūkstoši eiro). No nākamā gada soda naudas robeža būs 10% no gada neto apgrozījuma (t.i. runa var būt par desmitiem miljoniem eiro). To paredz valdības šajā nedēļā apstiprinātie grozījumi Kredītiestāžu likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā.
Turklāt grozījumi paredz arī, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pieņemtie lēmumi kļūs pieejamāki plašākai sabiedrībai. Šobrīd informācijai par FKTK darbībām saistībā ar bankām un brokeru sabiedrībām ir ierobežotas pieejamības statuss. Runa ir par piemērotajām sankcijām vai uzraudzības pasākumiem.
No 2014.gada lielākā daļa informācijas par FKTK padomes lēmumiem, tostarp arī juridisko personu vārdi, tiks publicēti iestādes interneta lapā. Izņēmuma gadījumos, ja būs draudi finanšu stabilitātei vai uzsākts kriminālprocess, tiks publicēta tikai informācija par piemērotajām sankcijām nenorādot konkrētu tirgus dalībnieku.
Neviens darbs nav bez darītāja
Nedēļu pirms mūsu valsts darbaļaudis draudzīgi dosies atpūtā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskatīja apjomīgu Darba likuma grozījumu paketi. Pavisam kopā 39 priekšlikumus. Tostarp priekšlikumi par reformām virsstundu apmaksas kārtībā, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas nosacījumiem, valodu zināšanu prasībām darba meklētājiem un jauna pārbaudes laika termiņa ieviešanu pieņemot darbā.
Latvijas Darba devēju konfederācija(DDK) piedāvājusi samazināt piemaksu par virsstundām no 100% stundas likmes līdz 50%. Tam vajadzētu palielināt mūsu uzņēmējdarbības konkurētspēju Baltijas reģionā. Turklāt šobrīd reizēm par virsstundām netiek maksāts nemaz – pārāk dārgi. Samazinot likmi, situācija, protams, mainīsies.
DDK cenšas panākt, lai likumā tiktu veikti grozījumi, kas saistīti ar darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu. Šobrīd, ja priekšnieks sūta padoto uzņēmuma apmaksātās mācības, viņš nevar būt drošs, ka ieguldījumi atmaksāsies. Piemēram, cilvēks pēc mācību beigšanas var vienkārši aiziet strādāt uz citu uzņēmumu. Lai aizsargātu uzņēmēju no šādas situācijas attīstības, DDK rosina nostiprināt likumā tiesības parakstīt vienošanos, kur atrunāta kompensācija šādā gadījumā.
Komisijas darbinieki ņēmuši vērā visus priekšlikumus. Tagad tikai jāgaida grozījumu tālāka izskatīšana. Iespējams tajos vēl tiks veiktas izmaiņas.
«Visu labāko – bērniem»
Turpinot darba tēmu vērts atzīmēt, ka Labklājības ministrija šonedēļ atskaitījās valdībai, kā tā plāno izmantot Eiropas programmas Garantija jauniešiem ietvaros pieejamos līdzekļus. Nākamo četru gadu laikā šim mērķim tiks iedalīti 63 miljoni eiro. ES līmenī jauniešu bezdarba problēma atzīta par nopietnu izaicinājumu alianses sociālajai un ekonomiskajai attīstībai. Kā atbilde šim izaicinājumam pagājušā gada nogalē un šī gada sākumā tika plānotas visu Eiropu aptverošas iniciatīvas ar kopējo budžetu 6 miljardi eiro.
Latvijas iedzīvotāju bezdarba līmenis 15-24 gadu vecuma grupā ir viens no augstākajiem Eiropā – 29%. Īpašā riska kategorija šajā grupā ir tie, kas nav ieguvuši nekādu izglītību. Viņu vidū bezdarba līmenis ir četras reizes augstāks nekā starp augstskolu beigušajiem, un 2,7 reizes augstāks nekā tiem, kas ieguvuši profesionālo izglītību. Tomēr arī pārējiem darba meklējumi bieži vien ir saistīti ar zināmām grūtībām, jo prasītās pieredzes viņiem nav un praktiskās iemaņas ir vāji attīstītas.
Ar šīm grupām tad arī plāno darboties Labklājības un Izglītības un zinātnes ministrijas. Ilgtermiņa perspektīvā labi rezultāti tiek gaidīti no Izglītības ministrijas projekta, kurā plānots iedzīvināt duālu profesionālās apmācības sistēmu, kuras ietvaros uzsvars tiks likts uz praktisku zināšanu iegūšanu reālos uzņēmumos.
Uzņēmēji, kas iekārto darbā jaunieti viņa pirmajā darba vietā var kopumā rēķināties ar aptuveni 5,4 miljoniem eiro: pamatā līdzekļi tiks virzīti jauniešu darba algu subsidēšanai. Bez tam, plānota, lai arī neliela, bet tomēr, dotāciju palielināšana. Ja pašlaik valsts pirmajā pusgadā sedz 100 latus, bet otrajā pusgadā 50 latus (142 un 71 eiro), tad no 2014.gada tā ir gatava maksāt 112 un 70 latus attiecīgi (160 un 100 eiro).