Britu lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES) vēl ilgi atbalsosies visā pasaulē. Un, lai gan «atvadu vēstuli Briselei», kā to nodēvēja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, Lielbritānija nevarēs oficiāli nosūtīt līdz rudenim, kad tiks izveidota jaunā valdība, analītiķi, eksperti, ekonomisti aprēķina iespējamo kaitējumu, ko izraisa Lielbritānijas aiziešana no ES.
Starptautiskās reitingu aģentūras Fitch eksperti lēš, ka visvairāk no šīs aiziešanas var ciest Beļģijas, Nīderlandes, Īrijas, Kipras, Luksemburgas un Maltas ekonomikas. Preces no šīm sešām valstīm kopā veido aptuveni 8% no britu importa. Gadījumā, ja Londona ieviesīs muitas nodokļus, eksportētājiem no kontinentālās Eiropas finanšu zaudējumi būs neizbēgami. Turklāt Kipra, Malta, Nīderlande veic iekšzemes ārzonu funkcijas Lielbritānijai, kas ir visas Eiropas finanšu centrs, un caur šīm valstīm iziet liels skaits nodokļu optimizācijas darījumu.
Tas ir ļoti iespējams, ka cietīs arī Polija, Ungārija, Čehija, Lietuva un Latvija. Jo Lielbritānijā ir ļoti daudz viesstrādnieku no šīm valstīm, kuri tur strādā mazkvalificētos darbus. Bet svarīgākais ir tas, ka līdz pat pusei no saviem ienākumiem viņi pārskaita uz dzimteni. Mājsaimniecības šajās valstīs zaudēs ienākumus, turklāt diezgan ievērojamus ienākumus: saskaņā ar dažādām aplēsēm, gandrīz 10% no IKP pieauguma šajās valstīs nodrošina tautiešu naudas pārvedumi no ārvalstīm.
Saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas datiem, uz ārzemēm peļņā aizbraukušo vai ilgstošā prombūtnē no valsts esošo naudas pārvedumiem ir bijusi ievērojama loma Latvijas ekonomikas atbalstīšanā. Laikā no 2005. līdz 2015.gadam šādu darījumu apjoms sasniedza pat 7% no valsts iekšzemes kopprodukta. 2014.gadā tika sasniegts rekords – viesstrādnieki no Latvijas pārskaitīja ne tikai lielāko naudas summu (717,5 miljonus eiro) kopš robežu atvēršanas, bet arī ieņēma pirmo vietu Eiropā naudas pārvedumu ziņā attiecībā pret IKP (gandrīz 6%).
Pamatojoties uz Ārlietu ministrijas informāciju, kas saka, ka emigrējuši ir 370 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, var pieņemt, ka aptuvenais vidējais naudas pārvedumu apjoms no ārvalstīm uz Latviju, rēķinot uz vienu personu, ir apmēram 1 900 eiro gadā, vai vairāk nekā 150 eiro mēnesī (2015.gadā).
Ir grūti pateikt ar precizitāti līdz vienai personai, cik tieši no mūsu tautiešiem dzīvo Apvienotajā Karalistē, bet, pat ja tā ir ceturtā daļa no visiem tiem, kas aizbraukuši, tad viņu ģimenes vai radinieku, kas saņēma naudas pārvedumus, budžetā caurums būs jūtams. Ekonomikā tas atspoguļosies kā pirktspējas samazināšanās.
Jau tagad Lielbritānijā strādājošie Latvijas iedzīvotāji sūdzas par neiecietības vilni pret viņiem no vietējo iedzīvotāju puses. Lai gan augstākajā politiskajā līmenī izskan pārliecība, ka diskriminācijas pret imigrantiem nebūs, pašu britu izdarītā spiediena dēļ daudzi var izvēlēties doties mājas vai uz citu valsti.
Galu galā tomēr visvairāk cietīs pašas Lielbritānijas ekonomika. Neilgi pēc referenduma aģentūra Fitch samazināja valsts reitingu par divām pakāpēm – no AAA līdz AA. Jau iepriekš arī reitingu aģentūra S&P pasliktināja Lielbritānijas reitingu no AA+ līdz AA.
Īsi pirms referenduma par izstāšanos no ES britu Autoražotāju un pārdevēju apvienība (The Society of Motor Manufacturers and Traders) nāca klajā ar paziņojumu, kurā teikts, ka Brexit gadījumā darbu var zaudēt 800 tūkstoši cilvēku (tieši tik daudz cilvēku ir nodarbināti Lielbritānijas autorūpniecības nozarē), bet ekonomikā neieplūdīs aptuveni 15,5 miljardi mārciņu (tieši tik ienes šī nozare).
Pēc Eiropas Centrālās bankas prezidenta Mario Dragi prognozēm, britu lēmums eirozonai maksās 0,3–0,5% no IKP.
Var minēt daudz tamlīdzīgu aprēķinu un, laikam ejot to būs vēl vairāk, bet viena lieta ir skaidra – Brexit pamanīs ikviens, neatkarīgi no tā, kāds scenārijs – mīkstais vai cietais – īstenosies.
Krievija turpina «ievērot diētu»
ES politiskās perspektīvas un ekonomikas nākotni pēc Lielbritānijas izstāšanās šonedēļ apsprieda ES valstu līderi. Brexit un tā seku apspriešana aizņēma visu darba kārtību, lai arī tajā tika iekļauts jautājums par sankciju pret Krieviju pagarināšanu, kas šobrīd ir spēkā līdz 31.jūlijam. Lēmums pagarināt sankcijas pret Krieviju vēl par sešiem mēnešiem tika pieņemts tikai piektdien, 1.jūlijā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins gan neatlika neko un ar savu rīkojumu līdz 2017. gada 31. decembrim pagarināja pārtikas embargo attiecībā pret Eiropas valstīm, kas ieviesa sankcijas pret Krieviju. Tas nozīmē, ka ASV, ES, Kanāda, Austrālija, Norvēģija, Albānija, Melnkalne, Islande un Lihtenšteina joprojām nevar veikt liellopu gaļas, cūkgaļas, mājputnu gaļas, zivju, siera, piena, augļu, dārzeņu, kā arī dažu citu produktu kategoriju piegādes uz Krieviju.
Iepriekš Latvijas Zemkopības ministrija sagatavoja aprēķinus, saskaņā ar kuriem, embargo dēļ šī gada beigās nekompensētie piensaimniecību ienākumi sasniegs 132,7 miljonus eiro, un gadījumā, ja sankcijas tiks pagarinātas, 3,5 gadu laikā šis rādītājs sasniegs 233,5 miljonus eiro.
Cūkkopības nozarē nekompensētie ieņēmumi 2016.gada augustā sasniegs 23 miljonus eiro, un gadījumā, ja embargo pagarinās – 33,2 miljonus eiro.
Zivju pārstrādātājiem Krievijas embargo nozīmē eksporta samazinājumu par 24,9 miljoniem eiro, zivju konservu ražotājiem eksporta sarukums veido 53,7 miljonus eiro.
«Mēs aiziesim uz ziemeļiem…»
Tomēr, kā mēs zinām, Latvijas iedzīvotājus maz ar ko vairs varētu pārsteigt vai nobiedēt, jebkurā situācijā tie atradīs izeju. Un, kamēr daži meklē laimi tālās zemēs, citi iemanījušies katru vakaru atgriezties mājās no darba «ārvalstīs». Kā kļuva zināms šonedēļ, 40% latviešu pārceltos uz Igauniju lielāku algu un draudzīgāku nodokļu dēļ. To apliecina portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.
Jau iepriekš izskanēja informācija, ka aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju brauc strādāt uz Igauniju, kamēr paši igauņi ar tādu pašu mērķi brauc uz Somiju.
Darbu Igaunijā visbiežāk meklē cilvēki no Vidzemes, kura robežojas ar kaimiņvalsti. It īpaši paveicies Valkas iedzīvotājiem, kam Igaunijas pilsēta Valga rokas stiepiena attālumā. Valgā var iekārtoties darbā par tālbraucēju šoferi, darbā gaļas pārstrādes uzņēmumā, vai apģērbu ražošanā. Latvieši strādā arī Tallinā, Pērnavā, Tartu un citur. Uzņēmuma Ericsson Tallinas filiāle ne pirmo gadu pieņem darbā latviešus, un tās piemēram seko Pērnavas uzņēmums Scarfil, uzņēmums Finmec no Maardu Somu jūras līča krastā un citi. Enic filiāle Elvā netālu no Tartu pat organizē savu Latvijas darbinieku transportēšanu no Valgas.
Vispirms jau latviešus Igaunijā interesē alga: pērn vidējā alga Igaunijā bija 1 045 eiro, kamēr Latvijā – 829 eiro. Tomēr mūsu tautiešus piesaista arī darba kultūra un darba devēju attieksme.
Darba ņēmēju kustība starp Valku un Valgu atgādina svārstu: cilvēki katru dienu iet no Latvijas uz darbu Igaunijā, un vakarā atgriežas mājās. Dzīvesvietu latvieši nemaina. Tomēr šādas izmaiņas ir iespējamas, jo latviešu interese par nekustamajiem īpašumiem Valgā palielinās.
Tā kā nav izslēgts, ka Lielbritānijas vietā nāks…. Igaunija.
Ref:017.010.102.10082