Šonedēļ beidzot radās skaidrība par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) turpmāko likteni. Pašreizējā Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova tomēr piekritusi kļūt par nodokļu dienesta ģenerāldirektora amata kandidāti.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola arī gatava izvirzīt viņas kandidatūru apstiprināšanai valdībā, kaut arī galīgo lēmumu šajā jautājumā viņa pieņems pēc Koļegovas tikšanās ar pārstāvjiem no valdošās koalīcijas partijām un uzņēmēju organizācijām.
Pati finanšu ministre plāno tikties ar premjerministru Māri Kučinski, kurš 2.augustā uz vienu dienu atgriezīsies darbā no atvaļinājuma, un piedāvāt viņam Koļegovas kandidatūru.
«Man un Koļegovai sakrīt redzējums par VID nākotni. Koļegova ir sevi pierādījusi kā spēcīga vadītāja, par kuru nav šaubu arī sabiedrībā. VID ir jābūt uzņēmējiem draudzīgai iestādei, un Koļegova to izprot. Ceru, ka šonedēļ Koļegovas kandidatūra saņems uzņēmēju organizāciju atbalstu,» sacīja finanšu ministre.
Koļegova pastāstīja, ka ir jau iepazinies ar visu publiski pieejamo informāciju par VID, runājusi ar daudziem uzņēmējiem un viņai ir skaidrs arī uzņēmēju redzējums par VID. Gadījumā, ja viņa tiks iecelta par VID vadītāju, dienests arvien aktīvāk pārņems ārvalstu ieņēmumu dienestu labo praksi.
Reizniece-Ozola uzsvēra, ka Koļegovai būs divi galvenie uzdevumi nodokļu ieņēmumu palielināšanā – efektīva noziedzības apkarošana un uzņēmējiem draudzīga VID veidošana, ieviešot vienoto kontu, dažādus e-risinājumus, samazinot VID darbinieku tiešos kontaktus ar uzņēmējiem.
Tāpat būs jāturpina arī iesāktās izmaiņas VID struktūrā – Muitas policijas pārvaldes un Finanšu policijas pārvaldes apvienošana un Iekšējās drošības dienesta neatkarības stiprināšana. Cīņa ar negodprātīgajiem VID darbiniekiem vēl ir tikai sākusies, norādīja ministre.
Šonedēļ ar VID ģenerāldirektora amata kandidāti tikās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji. LDDK pēc tikšanās paziņoja, ka savu vērtējumu kandidātei sniegs pēc padomes sēdes, kas notiks 1.augustā.
Kā BNN jau informēja, pirmais konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu noslēdzās bez rezultāta, jo neviens no pretendentiem neatbilda izvirzītajām prasībām.
Mazliet par kadastru
Šonedēļ tapa zināma vēl kāda laba ziņa – valdība pieņēma Tieslietu ministrijas sagatavotos likuma grozījumus, kas paredz, ka šī gada kadastrālo vērtību bāze tiks saglabāta kadastra vērtības aprēķināšanai arī 2017.gadā.
Šiem grozījumiem lielākoties ir tehniska nozīme, jo jautājums pēc būtības jau tika atrisināts ieviešot grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā.
Likumprojektā paredzēts, ka pie kadastrālajām vērtībām līdz 56 tūkstošiem eiro nodokļa likme ir 0,2% no vērtības, no 56 līdz 106 tūkstošiem eiro nodokļa likme ir 0,4%, virs 106 tūkstošiem eiro – 0,6%. No 2017.gada dzīvokļiem jaunajos projektos (32 tūkstoši dzīvokļu, 5% no dzīvokļu kopskaita Latvijā) vērtība palielināsies aptuveni divas reizes. Šīm ēkām mainīsies nodokļa likme, tāpēc jāmeklē risinājumi nodokļa apmēra ierobežošanai.
Likumprojekts izstrādāts pēc tieslietu ministra Dzintara Rasnača iniciatīvas, lai pirms kadastrālo vērtību bāzes aktualizācijas, pārskatītu nekustamā īpašuma nodokļa politiku, izvairoties no tā nesamērīgas palielināšanas.
Jau iepriekš, diskutējot par šo jautājumu, Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks aicināja ņemt vērā stāvokli Rīgas reģiona pašvaldībās, kur nekustamā īpašuma nodoklis ir sešas reizes augstāks, nekā citās pašvaldībās. Ja paaugstinās nodokli nemainot likmes, pašvaldībām nāksies likt lietā atlaides, lai iedzīvotāji varētu samaksāt nodokli.
Iespējams, ka tā ir sakritība, taču, praktiski vienlaicīgi ar valdības lēmumu, atlūgumu iesniegusi Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga. Savu lēmumu viņa pamatojusi ar personīgiem apstākļiem un rūpīgi pārdomājot amata atstāšanai piemērotu brīdi.
Sagatavoti priekšnoteikumi, lai turpmākajos gados veiksmīgi īstenotu kadastra attīstības programmu Kadastrs 2000, ar kuru VZD maijā iepazīstināja nozares pārstāvjus un sadarbības partnerus. Tieslietu ministrijā iesniegta jaunu redakcija likumam par valsts kadastru un prasībām attiecībā uz jauno kadastra informācijas sistēmu, kuras mērķis ir padarīt kadastru mūsdienīgāku un lietotājam ērtāku.
Par saviem turpmākajiem karjeras plāniem VZD vadītāja pagaidām nerunā. Plānots, ka pēdējā darba diena VZD viņai būs 18.augusts.
Medicīniskā tūrisma «Meka»
Latvijas Medicīnas Eksporta asociācija Prezidents Olafa Slūtiņa paziņojums šonedēļ aktualizēja medicīniskā tūrisma tēmu Latvijā. Saskaņā ar viņa teikto, vispopulārākie medicīniskie pakalpojumi, ko ārzemnieki saņem mūsu valstī ir diagnostika un stomatoloģija, jo tos visvieglāk savienot ar tūrismu. Tāpat ārvalstniekus Latvijā interesē fleboloģija, neauglības ārstēšana, oftalmoloģija, plastiskā ķirurģija, kā arī dermatoloģija.
Tikmēr aizvien biežāk ārvalstu presē lasāmas publikācijas par to, ka Latvijā veiksmīgi ārstē arī vēzi. Pavisam nesen Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima ir ieguva Eiropas Komisijas programmas Horizon 2020 grantu pretvēža medikamenta Rigvir komercializācijai Eiropas Savienības tirgū. Kā skaidroja holdinga finanšu direktors Kārlis Ubāns, ar vēzi slimi ir miljoni un viņiem ir vajadzīgs šis preparāts, taču šobrīd Rigvir ir reģistrēts tikai trīs valstīs, bet citi pacienti var saņemt viroterapiju ar Rigvir, pateicoties medicīniskajam tūrismam. Saņemtajam grantam vajadzētu padarīt viroterapiju pieejamu visiem, kam tā nepieciešama.
Savukārt, piemēram, ukrainietes Latvija piesaista kā komfortabla un lēta vieta, kur laist pasaulē mazuli. Latvija un Ukraina parakstījušas vienošanos, kas ļauj ukrainietēm dzemdēt Latvijas slimnīcās bez maksas. Jāmaksā tikai par pēcoperācijas aprūpi, un šo iespēju Ukrainas iedzīvotājas labprāt izmanto.
Saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras datiem par 2014.gadu, 43% medicīnas tūristu Latvijā ir Krievijas, Ukrainas un NVS valstu pilsoņi, bet 57% – iedzīvotāji no Eiropas, Skandināvijas un citām valstīm.
Ref:103.000.103.200120