Šonedēļ izšķīrās Grieķijas aizdevuma liktenis. Šajā diskusiju un sarunu procesā kā pilntiesīgs Eirozonas loceklis piedalījās arī Latvija, zināmā mērā parādot raksturu.
Otrdien, 17.augustā, aiz slēgtām durvīm notika valdības sēde. Slepenības gaisotnē ministri izstrādāja Latvijas pozīciju attiecībā pret starptautiskā aizdevuma piešķiršanu Grieķijai. Šajā pozīcijā bija divi stingri nosacījumi.
Pirmais nosacījums – Grieķijas parlamentam ir jāapstiprina valsts glābšanas programma ar iepriekš pieņemtā saprašanās memoranda starp Eiropas Komisiju, Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Centrālo banku nosacījumiem. Memorands ietver vairākus nosacījumus – fiskālās ilgtspējas atjaunošanu, finanšu stabilitātes nodrošināšanu, darbības izaugsmes, konkurētspējas un investīciju piesaistes veicināšanai. Īpaša uzmanība tiks pievērsta efektivitātes uzlabošanai valsts sektorā. Saprašanās memorandu plānots pārskatīt katru ceturksni un kārtējo maksājumu Grieķija saņems vien tad, ja veiksmīgi izpildīs visus izvirzītos uzdevumus.
Un otrs nosacījums – ja radīsies ideja par Grieķijas valsts parāda glābšanu, tad Latvija tam piekritīs tikai tad, ja visus izdevumus, kas radīsies šī lēmuma rezultātā, tai kompensēs simtprocentīgi un Latvijas valsts budžets zaudējumus necietīs. Kā paziņojis Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs, Latvijas pozīcija ir skaidra: maksājumi Grieķijai netiks veikti, ja tā neveiks reālas reformas, lai stabilizētu situāciju valstī un attīstītu ekonomiku. «Būs reāli darbi – būs arī maksājumi! Šo mēnešu laikā kopīgi ir veiktas rūpīgas sarunas un pieņemti pārdomāti lēmumi. Visa Eiropa un arī Grieķija izprot savu atbildību palīdzības sniegšanā un uzdotā godprātīgā pildīšanā,» norāda finanšu ministrs.
Latvija pārrunās par aizdevumu Grieķijai bija vienota ar Vāciju, Austriju, Nīderlandi, Somiju, Igauniju un Lietuvu.
Šonedēļ visas Eirozonas valstis atbalstīja jauno finansiālās palīdzības programmu Grieķijai. Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis paziņojis, ka pirmais maksājums Grieķijai būs 26 miljardi eiro. 16 miljardus no šīs summas savā rīcībā saņems valdība, tostarp parādu dzēšanai. Vēl 10 miljardi eiro tiks rezervēti atsevišķā kontā Grieķijas banku sektoram, bet lēmums par to izlietošanu tiks pieņemts tikai pēc banku aktīvu izvērtēšanas.
Kopumā palīdzības programmas ietvaros paredzēts Grieķijai piešķirt 86 miljardus eiro.
Jāatzīmē, ka Eiropas Savienībai būs jāreaģē arī uz jaunākajām Grieķijas ziņām, tā kā 20.augustā, Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs paziņojis par savu atkāpšanos, vienlaikus arī izsludinot valstī ārkārtas parlamenta vēlēšanas.
Problēmas ar tulkojumu
Varbūt ministru lielā nodarbinātība ar Grieķijas glābšanu bija iemesls tam, ka Zemkopības ministrija tā arī nav veikusi tulkojumu ziņojumam par zvejas produktu no Latvijas piegādi, iepazīstoties ar kuru Krievijas Zemkopības ministrija varētu pieņemt lēmumu atcelt šī gada 4.jūnijā ieviesto aizliegumu zivju produktu importam no Latvijas.
Visādā ziņā, Krievijas puses ministrijas preses dienests paziņoja, ka tulkojums vēl nav saņemts. Kā BNN jau informēja 5.augustā, zemkopības ministra Jāņa Dūklava vizītes laikā Maskavā, viņa Krievijas kolēģis Aleksandrs Tkačevs paziņoja, ka divu nedēļu laikā pēc iepazīšanās ar Latvijas puses iesniegtajiem materiāliem, ka varētu tikt atcelts aizliegums zvejniecības produktu piegādei no Latvijas.
Divas nedēļas ir pagājušas, taču dokumenta tulkojuma no latviešu valodas uz krievu valodu nav, attiecīgi – nav arī risinājuma. Lai arī no tulkojuma nodošanas ātruma ir atkarīgs arī produktu, vispirms jau zivju konservu, importa aizlieguma atcelšanai.
Zemkopības ministrijas lēnā darbība šķiet diezgan dīvaina, ņemot vērā, ka Rosseļhoznadzora ieviestais aizliegums radījis smagu triecienu Latvijas zivju produkcijas ražotājiem. Dūklavs pats paziņoja, ka zaudējumu apjoms var svārstīties no 100 miljoniem līdz 200 miljoniem eiro. Situācija ir tik slikta, ka pagājušajā nedēļā, Latvijas valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir palīdzēt vietējiem zivrūpniekiem. Saskaņā ar dokumentu, Zemkopības ministrija nozares uzņēmumu attīstībai līdz 2023.gadam nodrošinās 44,6 miljonus eiro. Nauda būs pieejama jaunu objektu būvniecībai un pamatlīdzekļu iegādei.
No ekonomiskā viedokļa ministrijas rīcība ir absolūti neloģiska: izdevīgāk būtu samaksāt par paātrinātu dokumentu tulkošanu, lai Latvijas uzņēmumiem atkal būtu iespēja nopelnīt un uzturēt sevi, nevis mākslīgi (t.i. uz Valsts kases rēķina), uzturēt viņus pie dzīvības.
Skumīgie piena vīri
Lai gan, protams, Zemkopības ministrijai pēdējā laikā bijis daudz rūpju, un aizlāpīt visus caurumus uzreiz ir sarežģīti. Piemēram, pirmdien, 24.augustā Jānim Dūklavam jālido uz Briseli, lai tiktos ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu, lai pamatotu Latvijas piensaimnieku lūgumu pēc palīdzības no ES budžeta.
«Latvijas lauksaimnieki kopā ar pārējo Baltijas valstu zemniekiem Krievijas sankciju ietekmē ir vislielākie zaudētāji. Uzskatu, ka Eiropas Savienības palīdzībai Baltijas valstu lauksaimniekiem, it sevišķi Latvijas piena ražotājiem, jābūt vēl lielākai un solidārākai,» pirms brauciena uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Ministrs komisāru informēs par to, ka līdz sankciju ieviešanai Krievija bija Latvijas nozīmīgākais lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecības partneris. Piena produkti sasniedz 40% no embargo skarto produktu kopējās vērtības. Krievijas sankciju ietekmē ir zaudēts ne tikai nozīmīgs eksporta tirgus, bet piena produkcijas pārpilnības ES dēļ ir samazinājies eksports arī uz citiem Latvijai nozīmīgiem eksporta tirgiem, piemēram, Lietuvu, Igauniju, Vāciju, Dāniju u.c.
Ministrs atgādināja arī to, ka Latvijas zemnieki vēl aizvien saņem vismazākās dotācijas ES, kas ierobežo viņu konkurētspēju. No 82 tūkstošiem visu Latvijas lauku saimniecību 13 tūkstoši (16%) ir specializējušās piena lopkopībā.
Dūklavs jau gada sākumā vērsās pie Hogana pēc atbalsta, taču saņēma atbildi ka papildu atbalsts netiek plānots. Rezultātā (un situācija ļoti atgādina mēģinājumus palīdzēt zivrūpniekiem) Zemkopības ministrija sagatavoja projektu, ko šonedēļ apstiprināja valdība.
Dokuments paredz jau šogad novirzīt piena ražotājiem 7,6 miljonus eiro, lai samazinātu Krievijas pērn ieviestā embargo sekas. Kā sacīts ministrijas skaidrojumā, embargo dēļ piensaimnieki cietuši zaudējumu 50 miljonu eiro apmērā, bet zaudējumi no lauksaimniecības un pārtikas produktu embargo veido aptuveni 140 miljonus eiro. Tā kā Krievijas ieviestās sankcijas būs spēkā līdz 2016.gada 5.augustam, var prognozēt, ka zaudējumi pieaugs vairākas reizes.
Ref:017.010.103.1721