Šonedēļ Saeima pēc divdesmit stundu garas apspriešanas pieņēma 2017.gada valsts budžetu, kā arī likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017.-2019.gadam.
Deputāti sāka apspriest ar budžetu saistītos jautājumus trešdien pulksten 9 no rīta, bet sēde ieilga, jo opozīcijas deputāti pieprasīja balsot par ļoti daudziem priekšlikumiem. Opozīcijas iniciatīvu – turpināt budžetu izskatīt ceturtdien no rīta – noraidīja valdošās koalīcijas deputāti, un sēde tika turpināta naktī. Rezultātā Saeima apstiprināja 59 likumus – nākamā gada budžetu, vidēja termiņa budžeta ietvaru un grozījumus 57 ar budžetu saistītos likumos, – 20 stundu maratonā.
2017.gada budžetā palielināts finansējums veselības aprūpei (par 34,3 miljoniem eiro), aizsardzībai (par 98 miljoniem eiro), sociālajai aizsardzībai (par 197 miljoniem eiro, ieskaitot pensijas un pabalstus), sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai (par 80 miljoniem eiro).
Pieņemtie likumu grozījumi tāpat paredz vairākas citas izmaiņas saistībā ar sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanu un izmaksu. Būs arī stingrākas prasības bezdarbnieka pabalsta saņemšanai, tiks ieviests kvalifikācijas periods slimības pabalsta iegūšanai.
IKP prognoze 2017.gadam vidēja termiņa budžeta ietvarā un faktiskajās cenās ir 26,4 miljardi eiro, 2018.gadam – 27,9 miljardi eiro 2019.gadam – 29,6 miljardi eiro. Tikmēr IKP pieaugums 2017.gadā tiek prognozēts 2,6% apmērā, 2018.gadā – 2,8% apmērā, 2019.gadā – 2,8%, 2020.gadā – 2,8%, bet 2021.gadā – 2,8% apmērā.
Pēc budžeta apstiprināšanas Finanšu ministrijai un valdībai jāpievēršas vairākiem neatliekamiem uzdevumiem fiskālās politikas jomā, uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase.
Viņa norādīja, ka, pirmkārt, būtiski, lai gada nogalē izdotos ierobežot tradicionālo ļoti būtisko izdevumu kāpumu decembrī, ministrijām un valsts iestādēm cenšoties par katru cenu apgūt atvēlētos līdzekļus. Otrkārt, un tas ir pats lielākais tuvākās nākotnes izaicinājums, – valdība plāno visaptverošu nodokļu sistēmas pārskatīšanu, par ko lēmumu varētu pieņemt 2017.gada pirmajā pusē.
Saskaņā ar Traidases teikto, svarīgi, lai Latvijas nodokļu sistēma būtu konkurētspējīga ne tikai reģionā, bet arī globālā mērogā. Tāpat ir svarīgi, lai vienreiz par visām reizēm tiktu panākta vienošanās, ka nodokļus katru gadu «neraustām», jo tas kavē investīcijas, rada nenoteiktību un kavē Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Vēl viens būtisks aspekts – nodokļu ietvaram ir jābūt vienkāršākam, caurspīdīgākam un paredzamākam.
Sitiens zem jostas vietas
Taču ar nodokļu sistēmas caurspīdīgumu un paredzamību Latvijā jau tradicionāli ir tā, kā ir. Un šī nedēļas notikumi šo tendenci tikai apstiprināja.
Saeima šonedēļ pieņēma grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, saskaņā ar kuriem no 2017.gada 1.janvāra par katru darbinieku, pat gadījumos, ja viņa alga ir mazāka par valstī noteikto minimālo algu, un viņš strādā nepilnu darba laiku, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas, un tas ir aptuveni 100 eiro mēnesī. Deputāti neņēma vērā priekšlikumu atcelt šo prasību darba devējiem, tāpēc, ka sabiedrība šādām izmaiņām nav gatava.
To apstiprina arī pirmais publiskais lēmums par darbinieku masveida atlaišanu šī iemesla dēļ. Uzņēmums Latvijas propāna gāze paziņoja, ka atlaidīs aptuveni 185 uzņēmumā strādājošos tirdzniecības aģentus, kuru alga ir robežās no 1 līdz 100 eiro – atkarībā no pārdoto gāzes balonu skaita. Tiesa gan 60% pārdošanas aģentu ir papildus ienākumi, tāpēc ne visi no tiem papildinās bezdarbnieku rindas, mierināja uzņēmuma pārstāvji. Pavisam uzņēmumā Latvijas propāna gāze strādā 497 cilvēki.
Mikro vai nekro?
Neapskaužams liktenis sagaida arī lielāko daļu mikrouzņēmumu darbinieku, par kuriem tāpat sākot ar 2017.gada 1.janvāri būs jāmaksā obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, pat tad, ja uzņēmumam nav ienākumu. Saistībā ar to, šonedēļ pie Saeimas notika pikets, kurā piedalījās gandrīz 250 cilvēku. Piketētāji turēja plakātus ar uzrakstiem «Es atgriezos, lai aizbrauktu? », «www.latvija.ee», «nebūs mikro/ būs nekro».
Daudzi aptaujātie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji atzinuši, ka šī iemaksa 97 eiro apmērā būs iemesls atlaist darbiniekus, samazināt algas vai izbeigt uzņēmējdarbību, skaidroja piketa organizatoru pārstāve Kristīna Putinceva.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, pašlaik Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 50 tūkstoši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, un to apgrozījums šajā gadā sasniedza 327,3 miljonus eiro. Uz šī gada 1.janvāri Latvijā bija 49 302 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, un gada laikā to skaits palielinājies par 9 281 jeb 23,2%. Jāatzīmē, ka uzņēmējiem būtu tomēr jāizvērtē, vai viņu darbība ir atbilstoša mikrouzņēmuma kritērijiem un vai tiem uzņēmējiem, kas neko nepelna, tomēr nevajadzētu skatīt terminu «pašnodarbinātie».
Mikrouzņēmumu darbinieku skaitam ir arī tendence palielināties, un 2016.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, tas palielinājies par 58,6%. 2016.gada pirmajā pusē mikrouzņēmuma darbinieka vidējie ienākumi bija 499 eiro.
Mikrouzņēmumi nodokļos 2016.gada pirmajos trīs ceturkšņos samaksājuši 46,8 miljonus eiro, kas ir par 3,6 miljoniem eiro jeb 8,4% vairāk nekā pirms gada.
Rudenīgs noskaņojums
Iespējams, uz nodokļu izmaiņu fona novembrī ievērojami samazinājies kopējais iedzīvotāju optimisms, liecina Baltic International Bank jaunākais pētījums Latvijas barometrs.
Saskaņā ar pētījumu, latvieši pesimistiskāk raugās uz pašreizējo stāvokli Latvijas tautsaimniecībā (-9 punkti), un uz ekonomiskās situācijas izmaiņām pēc gada (-6 punkti). Tomēr visnegatīvāk aptaujas dalībnieki novērtējuši Latvijas kopējās situācijas attīstību – šis rādītājs ir krities par 18 punktiem.
Skeptiskāk iedzīvotāji sākuši vērtēt arī valdības veikumu. Ja oktobrī tas bija kļuvis pozitīvāks un pakāpies par pieciem punktiem, tad novembrī, iedzīvotāju optimismam mazinoties, tas noslīdējis par septiņiem indeksa punktiem no -35 līdz – 42.
Izņēmums ir iedzīvotāju materiālā stāvokļa novērtējums, kas, salīdzinot ar oktobri, uzrādījis pozitīvas pārmaiņas – par diviem punktiem pakāpies ģimenes pašreizējā materiālā stāvokļa vērtējums (no -12 līdz -10), bet par vienu punktu uzlabojušās arī ģimenes materiālā stāvokļa nākotnes prognozes (no +3 līdz +4).
Bīstama atkarība
Attīstības prognozes samazina arī bankas. Skandināvu SEB banku grupa jaunākajā pārskatā samazinājusi Latvijas un Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam, taču Lietuvas prognoze saglabājusies stabila. Baltijas un Ziemeļvalstu ekonomikas apskatā Nordic Outlook prognozēts, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs 1,6% (salīdzinājumā ar 2,4% iepriekš), bet nākamgad – 3,5%.
Igaunijai tiek prognozēts IKP palielinājums par 1,3% šogad un par 2,2% nākotnē (iepriekšējās prognozes bija 1,7% un 2,4% attiecīgi). Lietuvai saglabāta iepriekšējā IKP izaugsmes prognoze šim gadam un nākotnei, kas ir attiecīgi 2,2% un 2,5%.
Pašreizējā izaugsme gan Igaunijā, gan Latvijā ir pārāk lēna, bet Latvijas gadījumā, SEB cer, ka līdzekļi no ES fondiem un privātā patēriņa liks IKP augt straujāk.
Lietuvā, attīstību kavē zems investīciju līmenis sabiedriskajā sektorā, tomēr komerciālā nekustamā īpašuma tirgus ir stabils, un Lietuva šogad būs reģiona līderis izaugsmes ziņā.
Arī DNB banka eksperts Pēteris Strautiņš publicējis izaugsmes prognozi atsevišķām tautsaimniecības nozarēm. Pēc viņa domām, vislabāk klāsies viesnīcu un restorānu biznesam, IT un sakaru nozarei, kā arī kultūras un izklaides nozarēm. Kritums iespējams finanšu jomā, nekustamo īpašumu tirgū un būvniecībā.
Atsaucoties uz viņa prognozēm, premjerministrs Māris Kučinskis paziņoja, ka runas par stagnāciju un lejupslīdi Latvijas ekonomikas attīstībā ir nevietā. Saskaņā ar premjerministra teikto, nekustamo īpašumu sfērā gaidāms niecīgs kritums, un tas saistīts ar ģeopolitisko situāciju, kuras dēļ kritusies trešo valstu pilsoņu interese par nekustamo īpašumu iegādi Latvijā. Būvniecības nozares straujais kritums ir saistāms ar ES līdzekļu apguves aizkavēšanos. Premjers uzsvēra, ka Ministru kabinets līdz šim ir izdarījis visu iespējamo, lai fondu apguve nākamajā gadā varētu atjaunoties.
Tomēr ir vērts atcerēties, ka daudzi eksperti, ieskaitot Latvijas Bankas ekspertus, uzskata pilnīgu valsts ekonomikas izaugsmes atkarību no ES fondu līdzekļiem par ļoti bīstamu.
Ref:017.010.103.5001234