Šonedēļ, pateicoties Eiropas Savienības (ES) un Latvijas statistikas birojiem, gūts priekšstats par to, kas un cik ilgi strādā mūsu valstī, kā arī to, par kādu samaksu tas tiek darīts.
Latvijas iedzīvotāji vidēji strādā 35,2 gadus, kas ir nedaudz mazāk par vidējo rādītāju ES – 35,4 gadiem, liecina Eurostat dati par 2015.gadu. Igaunijā sagaidāmais cilvēka darba mūžs ir 37 gadi, bet Lietuvā – 34,8 gadi.
Visgarākais darba mūžs ir sagaidāms iedzīvotājiem Zviedrijā (41,2 gadi), Nīderlandē (39,9 gadi), Dānijā (39,2 gadi), Lielbritānijā (38,6 gadi) un Vācijā (38 gadi). Savukārt visīsākais sagaidāmais darba mūžs ir iedzīvotājiem Itālijā (30,7 gadi), Bulgārijā (32,1 gads), Grieķijā (32,3 gadi), Beļģijā, Horvātijā, Polijā un Ungārijā (visās valstīs 32,6 gadi), kā arī Rumānijā (32,8 gadi).
Pērn Latvijā sieviešu sagaidāmais darba mūžs bija 35 gadi, bet vīriešu – 35,4 gadi. Igaunijā šie rādītāji bija attiecīgi 36,4 un 37,6 gadi, bet Lietuvā – 35,1 un 34,5 gadi.
2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, sagaidāmais darba mūža ilgums pieaudzis visās ES dalībvalstīs. Lielākais pieaugums reģistrēts Maltā (+5,1 gads). Latvijā tas bijis 2,1 gads, Igaunijā – trīs gadi, bet Lietuvā – 2,9 gadi.
Sagaidāmais darba mūža ilgums ir gadu skaits, kuru, kā gaidāms, cilvēks savas dzīves laikā pavadīs aktīvajā darba tirgū kā nodarbinātais vai bezdarbnieks.
Turklāt Latvijā sieviešu ekonomiskās aktivitātes līmenis par 4,9 procentpunktiem pārsniedz vidējo sieviešu ekonomiskās aktivitātes līmeni ES, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. 2015.gadā Latvijā ekonomiski aktīvas bijušas 63,2% sieviešu, kamēr ES vidēji – 58,3%.
Latvijā sievietes pagājušajā gadā pamatdarbā vidēji strādāja par 4,5 stundām nedēļā vairāk, nekā sievietes vidēji ES. Latvijā šis rādītājs pērn bija 37,4 stundas, bet ES – 32,9 stundas. Vīrieši Latvijā nedēļā strādāja gandrīz tikpat, cik vīrieši vidēji ES. Latvijā – vidēji 39,2 stundas, bet ES – 39,4 stundas nedēļā.
Latvijā sievietes galvenokārt ir nodarbinātas šādās profesiju pamatgrupās: pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (2015.gadā – 75,3%) un zemākā līmeņa biroju darbinieki (74,1%). Savukārt tipiskākās “vīriešu profesijas” Latvijā ir mašīnu un iekārtu operatori, izstrādājumu montieri (92,4%), kā arī kvalificēti strādnieki un amatnieki (83,6%).
Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, sievietes vidēji nopelna mazāk nekā vīrieši. 2015.gadā sieviešu vidējā bruto mēnešalga bija par 16,2% zemāka nekā vīriešu.
Šī gada trešajā ceturksnī Latvijā pamatdarbā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 44% darba ņēmēju, kas ir par 4,3 procentpunktiem mazāk, nekā 2015.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.
Savukārt 30,9% (2015.gada trešajā ceturksnī – 28,6%) pamatdarbā strādājošo neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro, 17,7% (14,3% pagājušajā gadā) darba ņēmēju saņēma algu 700,01-1400 eiro robežās, bet algu, kas lielāka par 1400,01 eiro mēnesī saņēma 2,5% darba ņēmēju ( 3,1% pērn).
Pavisam 2016.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 895 tūkstoši (61,8%) iedzīvotāju.Tas ir tikpat daudz, cik šī gada otrajā ceturksnī, un par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gada trešajā ceturksnī, informē CSP. Gada laikā nodarbināto iedzīvotāju skaits samazinājies par 7 000, bet ceturkšņa laikā – par 3 500. Neskatoties uz to, ka kopš 2012.gada beigām nodarbinātības līmenis Latvijā pārsniedz ES vidējo rādītāju (2016.gada otrajā ceturksnī – 58,9%), 2016.gada trešajā ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm. Igaunijā, nodarbinātības līmenis bija 66,5%, bet Lietuvā – 62,8%.
Spēlēšanās ar sociālo nodokli
Likuma norma, kas nosaka minimālo sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeni, un, kurai bija jāstājas spēkā 2017.gada 1.janvārī, iespējams vēl tiks precizēta. Šobrīd tiek vērtēti papildus izņēmuma gadījumi, kuros šī norma piemērota netiks, šajā nedēļā paziņoja premjerministrs Māris Kučinskis.
Tiek pieļauts, ka gadījumā, ja personai jau ir pamatdarbs, bet papildus tiek strādāts arī, piemēram, nevalstiskajā organizācijā, tad nākamajā darba vietā šīs prasības vairs nebūšot. Tāpat ir summēšanas iespēja. Tiesa gan, šo izņēmumu nebūs ļoti daudz, jo liela daļa esošās sistēmas saistoties ar aplokšņu algām. Taču, kad vajadzīgs sociālās apdrošināšanas pakalpojums, tad nav runa par daļēju bezdarbnieku pabalstu vai daļēju veselības aprūpi, norādīja Kučinskis.
Premjers uzskata, ka liela daļa pretenziju pret plānotajām izmaiņām ir radušās no nezināšanas. Tāpēc šīs nedēļas laikā plānots nodrošināt telefona numuru Valsts ieņēmumu dienestā, pa kuru grāmatveži un citi interesenti varēs zvanīt un saņemt skaidrojumus.
Lai nodrošinātu vismaz minimālas sociālās garantijas cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, no 2017.gada 1.janvāra noteiks minimālo sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeni. Grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu paredz darba devējam segt starpību līdz noteiktajam obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu līmenim pat tad, ja darbinieks nestrādā pilnu darba slodzi.
Šī norma attieksies arī uz mikrouzņēmumu darbiniekiem. Minimālais iemaksu apmērs būs aptuveni 97 eiro. Nodokļa nomaksa būs jāveic darba devējam. Un, lai arī uzņēmējdarbības organizācijas brīdinājušas ministrus, ka, gadījumā, ja netiks piedāvāti alternatīvi varianti, mikrouzņēmumi masveidā tiks aizvērti, grozījumi bez izmaiņām tika iesniegti Saeimā izskatīšanai otrajā lasījumā.
Alkohola tūrisms plaukst un zeļ
Taču ir ekonomikas jomas, kurās pagaidām viss ir kārtībā. BNN jau iepriekš tika rakstīts par igauņu alkohola tūrismu uz Latviju. Šonedēļ stāsts guvis turpinājumu. Igaunijas transporta pārvadājumu kompānija Raihan Group sestdien, 19.novembrī, uzsāka regulārus autobusa reisus no Tallinas ostas uz alkoholisko dzērienu veikaliem Alko1000 Valkā un Ainažos. Plānots, ka autobusi maršrutos kursēs reizi nedēļā. Brauciens no Tallinas uz 240 kilometru attālo Valku vai 195 kilometrus attālajiem Ainažiem maksās 45 vai 55 eiro. Galapunktā pasažieriem pirkumu veikšanai būs atvēlēta stunda.
Kā informējis Alko1000 Valkas veikala vadītājs Mēliss Reiljans, 99% veikalu klientu ir Igaunijas iedzīvotāji, kas Latvijā iegādājas alkoholiskos dzērienus, jo akcīzes nodokļa politikas atšķirību dēļ tie mūsu valstī ir lētāki.
Šī gada februārī akcīzes nodoklis alkoholam Igaunijā tika paaugstināts par 15%, bet tuvāko gadu laikā plānots turpināt akcīzes nodokli alkoholam celt vēl vairāk. Alkohola cenu pieauguma dēļ aizvien vairāk igauņu iegādājas alkoholiskos dzērienus Latvijā, kur tie ir ievērojami lētāki.
Iepriekš Tallinas ostā ieradās daudz pasažieru no Somijas, kuri izmantoja iespēju Igaunijā iegādāties alkoholiskos dzērienus, kas bija lētāki nekā Somijā, tomēr, pēc akcīzes nodokļa celšanas Igaunijā, cenas atšķirība vairs nav tik liela.
Tikmēr Valkā par ciemiņiem no Igaunijas tikai priecājas. Pateicoties alkohola tūrismam tiek atbalstīta tūrisma industrija pierobežas pilsētās – ciemiņi no Igaunijas un Somijas bieži vien Latvijā nakšņo, apmeklē tūrisma objektus un pērk suvenīrus, stāsta Valkas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Aksana Markoviča.
Samērā labs budžets
Un vēl kāda laba ziņa: Eiropas Komisija trešdien paziņoja, ka ir pabeigusi izvērtēt dalībvalstu nākamā gada budžeta projektus un atzinusi, ka Latvijas budžeta projekts lielā mērā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.
No 15 dalībvalstīm, uz kurām tiek attiecināti Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvie pasākumi, piecu valstu – Igaunijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Slovākijas un Vācijas – 2017.gada valsts budžeta projekti atzīti par pilnībā atbilstošiem pakta nosacījumiem.
Četru valstu – Latvijas, Austrijas, Īrijas un Maltas – budžeta projekti atzīti par lielā mērā atbilstošiem prasībām, tomēr daļa no šajās valstīs plānotā ir atkāpe no valsts vidēja termiņa budžeta mērķiem.
Sešu valstu – Lietuvas, Beļģijas, Itālijas, Kipras, Slovēnijas un Somijas – nākamā gada budžeta projekti rada riskus, ka netiks ievērotas Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības, būtiski atkāpjoties no katras valsts vidēja termiņa budžeta mērķiem.
Ref:017.010.102.2006