Pateicoties iepriekšējā eirofondu plānošanas periodā pieļautajām kļūdām, Latvijas uzņēmumi projektu īstenošanai saņems par 100 miljoniem eiro mazāk. Ja iepriekš Latvijā no Eiropas fondiem katru gadu ieplūda aptuveni 700 miljoni eiro, šogad var rēķināties vien ar 562 miljoniem.
Tas ir saistīts ar to, ka ministrijām ir jāsagatavo daudz detalizētāka dokumentācija, jo iepriekšējā plānošanas periodā tika pieļauts daudz nopietnu kļūdu. Tādēļ šajā plānošanas periodā Eiropas Komisija pieprasa daudz nopietnākus apstiprinājumus un tas nozīmē, ka tiek prasīts daudz vairāk paskaidrojošu un pētniecisku materiālu, skaidroja Latvijas Bankas eksperte Baiba Traidase.
Finanšu ministrija atzīst, ka jaunais periods sākas mazāk aktīvi nekā tika plānots. Tomēr tie 100 miljoni, kas tehnisku iemeslu dēļ netiks saņemti šogad, pāries uz nākamā gada bilanci. Tie netiks zaudēti, nekur nepazudīs, neviens tos nepaņems.
Tomēr fondu nesavlaicīga apgūšana radīs problēmas. Piemēram, palēnināsies Ekonomikas ministrijas māju siltināšanas programmas īstenošana.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, ES fondu līdzekļi, kas novirzīti skolu un bērnudārzu siltināšanai, tiltu remontam un autoceļu būvei un remontam, dažādu infrastruktūru attīstībai un daudzām citām vajadzībām, rada Latvijas IKP pieaugumu par 2,1% gadā. Ziņojumā par makroekonomisko situāciju valstī Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2016. gadā IKP pieaugums varētu sasniegt 3,2%. Bez Eiropas naudas pieaugums būtu bijis tikai 1,1%.
Eksportētāju elastība
Ekonomikas ministrija norāda, ka Latvijas tautsaimniecības attīstība tuvākajos gados būs cieši saistīta ar eksporta iespēju paplašināšanos. No vienas puses, eksporta turpmāko izaugsmi ierobežo vājais pieprasījumu NVS tirgos, no otras puses, eksporta iespējas pozitīvi ietekmēs situācijas uzlabošanās galvenajos eksporta tirgos Eiropas Savienībā.
Šonedēļ Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicēja datus, kas daļēji apstiprina Ekonomikas ministrijas sniegto novērtējumu. Saskaņā ar CSP datiem, preču eksporta apjoms pērn pieaudzis par 1,2%, ko var uzskatīt par salīdzinoši labu sasniegumu, ņemot vērā nelabvēlīgo ārējo vidi, tostarp Krievijas ekonomikas recesiju un pieprasījuma krišanos ar Krieviju cieši saistītās valstīs. Eksports uz Krieviju pagājušajā gadā samazinājās par 18%, un tā īpatsvars samazinājās līdz 8% no kopējā Latvijas preču eksporta, kas ir rekordzems līmenis kopš 2005. gada. Eksports uz citām NVS valstīm pagājušajā gadā samazinājās par 8%. Šo salīdzinoši straujo kritumu kompensēja 4% kāpums eksportā uz eirozonu un 2% pieaugums uz Eiropas valstīm ārpus eirozonas.
Iepriecina fakts, kas liecina par eksportētāju elastību: pagājušajā gadā aktīvāk apgūti attālākie, dažreiz pat eksotiskie tirgi, piemēram, Turcija (eksporta pieaugums gandrīz par trešdaļu), Alžīrija (eksporta apjoms palielinājies par 25%, lielākoties pateicoties graudu piegādēm lieliskās graudu ražas dēļ), Indija (+ 37%), Amerika (25%).
Par Latvijas eksporta uzņēmumu elastību nevar nepriecāties, taču konkurētspējai pamazām sāk kaitēt darbaspēka izmaksu pieaugums. Par to liecina izaugsmes trūkums ES tirgus daļā no kopējā eksporta apjoma. Ražīguma pieaugums kopumā joprojām atpaliek no algu pieauguma. Ražīgumam būtiskas ir investīcijas, bet, piemēram, Eiropas naudas apguve joprojām buksē – līdz pagājušā gada beigām līgumi noslēgti bijuši par 8% no 2014.-2020.gada ES fondu līdzekļiem, sacījis Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs.
Izvēles brīvība
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2016.gada janvārī veiktā pētījuma rezultāti liecina – 39% iedzīvotāju uzskata, ka, banku pakalpojumu izmantošana ierobežo rīcības brīvību pārvaldīt savas finanses, bet 10% respondentu tieši pretēji – uzskata, ka palielina. Tikai 6% respondentu atzina, ka rīcības brīvība pār saviem finanšu līdzekļiem viņiem vispār nav svarīga, kamēr 60% atzinuši, ka tas ir ļoti svarīgi, bet 28% – ka drīzāk svarīgi. Pētījums par tradicionālo banku darbības un to piedāvāto pakalpojumu ietekmi uz cilvēka rīcības brīvību pār saviem finansu līdzekļiem veikts sadarbībā ar Bigbank.
45% iedzīvotāju ir saskārušies ar vismaz vienu no tradicionālo banku rīcības brīvību ierobežojošajām praksēm. Lielākā daļa jeb 88% respondentu par rīcības brīvības ierobežojošu bankas praksi uzskata komisijas iekasēšanu par skaidrās naudas izņemšanu no bankomātiem, bet 78% respondentu neatbalsta izdevīgākās procentu likmes sasaisti ar nepieciešamību iegādāties bankas piedāvāto apdrošināšanas pakalpojumu. 69% respondentu uzskata, ka ierobežojoša ir prasība iegādāties vairākus bankas pakalpojumus, lai saņemtu izdevīgāku procentu likmi. Par rīcības brīvības ierobežošanu tiek uzskatīta arī nepieciešamība nodrošināt algas pārskaitījumu uz norēķinu kontu, lai saņemtu kredītu vai līzingu un veiktu tā atmaksu.
Tradicionālo banku darbības modelis veicina visu klientu finanšu darbību koncentrēšanu vienā bankā, par ko liecina arī pētījumā iegūtie dati. Tradicionālo banku pakalpojumi privātpersonām tiek saistīti, piemēram, kredīts pieejams tikai tad, ja uz klienta kontu tiek pārskaitīta alga, vai arī izdevīgāku procentu likmi var saņemt tikai tad, ja bankā ir iegādāti arī citi pakalpojumi, kā, piemēram, depozītnoguldījumi, apdrošināšana u.c. Rezultātā banku klients tiek piesaistīts vienai bankai un, iegādājoties kādu jaunu produktu, pat neizvērtē citu alternatīvu pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus, uzsver Bigbank Latvijas filiāles vadītājs Artis Bērziņš.
Ref:017.010.102.9309