Ekonomikas dienasgrāmata. Par zivīm, nodokļiem un jokdariem

Krievijas ieviestais embargo zvejas produkcijas piegādēm no Latvijas un Igaunijas (turklāt plānots noteikt aizliegumu visām trim Baltijas valstīm), jau ir diezgan nopietni ietekmējis visu zivrūpniecības nozari. Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras informāciju, līdz jūnijam darba biržā iestājušies vairāk nekā tūkstotis cilvēku, kuri iepriekš strādāja zivju pārstrādes uzņēmumos.

Maijā bezdarbnieka statusu ieguva 583 cilvēki, bet jūnija pirmajās dienās – 429 cilvēki. Kopš gada sākuma bezdarbniekos kopumā iestājies 1 071 cilvēks no zivju pārstrādes uzņēmumiem, informē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

Visvairāk  cilvēku, kas zaudējuši darbu zivju pārstrādes nozarē, reģistrēti NVA Talsu nodaļā –  453 bezdarbnieki, Limbažu nodaļā – 213,  Rīgas reģionā – 158, Ventspils nodaļā – 150 un Liepājas nodaļā – 32.

Kopējais zaudējums nozarei, kurā vairāk nekā 50% produkcijas tika eksportēti uz Krieviju, vērtējams 100 miljonu eiro apmērā. Šonedēļ Saeima otrajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz pagarināt nodokļu nomaksas termiņu zivrūpniecības uzņēmumiem.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka aizliegumu Krievijā ievest Latvijā ražotus zivju konservus Krievija noteikusi papildus jau pagājušajā gadā pieņemtajam lēmumam par pilnīgu embargo lauksaimniecības produktiem, izejvielām un pārtikas precēm no Eiropas Savienības (ES) valstīm. Krievija 4.jūnijā ieviesusi aizliegumu zivju konservu piegādēm no Latvijas.

Likums šobrīd jau paredz nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumu no embargo cietušajiem uzņēmumiem, taču neregulē gadījumus, kad ieviesti citi ierobežojumi, tāpēc tas tiks papildināts ar normu zivrūpniecības uzņēmumiem. Ņemot vērā to, ka embargo radītie zaudējumi aizvien pieaug, likumprojekts paredz vēl uz gadu papildināt iespēju sadalīt nodokļu maksājumus vai atlikt tos uz laiku līdz pieciem gadiem.

Premjerministre Laimdota Straujuma nedēļas sākumā pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes paziņoja, ka atliktie nodokļu maksājumi būs pirmais palīdzības pasākums zivrūpniecības nozarei, bet turpmākos gatavos Zemkopības ministrija.

Cīnās arī Latvijas Ārlietu ministrija. Kā paziņoja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Ārlietu ministrija aktīvi strādā, lai paplašinātu zvejas produktu eksportu perspektīviem tirgiem, tostarp arī Ziemeļamerikai. Tāpat Ārlietu ministrija, izmantojot vēstniecības un goda konsulātus, uzrauga sertifikāciju procesa pabeigšanu vairākās valstīs, taču katrā valstī sertifikācijas sistēmai ir savas nianses.

Savu produkciju uz ASV un Kanādu pašlaik eksportē vien nedaudzi Latvijas uzņēmumi – Brīvais vilnis, Gamma-A, Karavela, Unda, Futurus Food, Sabiedrība IMS, Diolla, BTV, Baltreids, Roņu 6 un Salas zivis. Pēc ministra domām, produktu eksportu uz ASV un Kanādu, var veicināt gaidāmais brīvās tirdzniecības līgums ar šīm valstīm. Jau šobrīd 11 Latvijas ražotājiem atļauts eksportēt zivju produkciju uz Ķīnu.

Bet visoriģinālākais un jautrākais priekšlikums tika saņemts no Saeimas deputāta Kārļa Šadurska, kurš ierosināja, atbildot uz Krievijas embargo, ieviest aizliegumu krievu degvīna importam. Deputāts paziņoja, ka ēdot uz iesma ceptu šašliku, cilvēks saņem 300 reizes lielāku benzopirēna devu, nekā to satur viena konservu kārba ar šprotēm. Tādēļ Rosseļhoznadzor  argumentus par  paaugstinātu šīs vielas klātbūtni  Latvijas šprotēs deputāts uzskata par populistiskiem ar mērķi radīt ekonomisku kaitējumu valstij. Saskaņā ar viņa teikto, Krievijas degvīns arī satur kaitīgu vielu – metanolu, tādēļ saistībā ar to viņš ierosināja aizliegt degvīna importu no Krievijas Federācijas.

Kaislības ap PVN

Un tieši jokupēteris Šadurskis ir priekšsēdētājs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kas šonedēļ izskatīja priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi apkurei. Ar šādu iniciatīvu klajā nāca vairāk nekā desmit tūkstoši valsts iedzīvotāju, kas portālā manabalss.lv nobalsoja par PVN samazināšanu apkurei no 12% līdz 5%.

Komisijas sēdē tika uzklausīts Finanšu ministrijas viedoklis. Ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens paziņoja, ka PVN likmes samazināšana apkurei nav labākais veids, kā atbalstīt maznodrošinātos iedzīvotājus. Tā vietā jāizmanto jau pieejamās sociālās palīdzības iespējas, piemēram, mājokļa pabalsti.

Pats  Šadurskis vēl pirms sēdes sākuma paziņoja, ka balsos pret pilsonisko iniciatīvu. Viņaprāt, šobrīd nav labākais laiks nodokļa likmes samazināšanai, jo situācija ar valsts budžetu nav spīdoša. Turklāt bija silta ziema un energoresursu cena nav tik augsta, kā krīzes un pirmskrīzes gados.

Motivācija deklarēties

Arī Rīgas dome šonedēļ apstiprināja kādu nodokļu iniciatīvu. Saskaņā ar galvaspilsētas domes lēmumu, ar 2016.gada 1.janvārī tiks mainīta nekustamā īpašuma nodokļa likme.

Nodokļa likme pieaugs mājokļiem bez deklarētiem iedzīvotājiem, nesakoptai zemei un patvaļīgas būvniecības objektiem, bet samazināsies ģimenēm ar bērniem un mājokļiem, kuros ir deklarēti iedzīvotāji.

Noteikumu projektā plānots, ka zemei Rīgas administratīvajā teritorijā tiks piemērota likme 1,5%, nevis 1% apmērā, kā krīzes gados. Tāda pat likme tiks piemērota mājokļiem, kurus neviens nav deklarējis kā savu dzīves vietu. Šobrīd Rīgā ir aptuveni 38 tūkstoši dzīvokļu, kuros neviens nav deklarējies. Parasti šādi dzīvokļi kalpo kā kapitāla ieguldījums un dzīvokļa īpašnieki īrniekiem tajos deklarēties neļauj. Pašvaldība ir ieinteresēta situāciju mainīt un motivēt Rīgā dzīvojošos arī deklarēt savu dzīves vietu galvaspilsētā, kas savukārt novedīs pie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma pilsētas budžetā. Tāpēc līdzšinējā mājokļa nodokļa likme 0,2%-0,6% apmērā saglabāsies tikai tiem objektiem, kur ir deklarēti iedzīvotāji. Papildus atvieglojumi tiks ieviesti ģimenēm ar bērniem – ģimenei ar vienu bērnu tiks piemērota atlaide 50% apmērā, ģimenei ar diviem bērniem – 70% apmērā.

Pēc Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes aplēsēm, kopējais galvaspilsētas budžeta pieaugums pēc minēto grozījumu ieviešanas var sasniegt 23,7 miljonus eiro. Kā paziņojis Rīgas mērs Nils Ušakovs, nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšana ir mēģinājums sabalansēt nākamā gada galvaspilsētas budžetu, jo Ekonomikas ministrija prognozē ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, kas nozīmē mazāku valsts budžetu un galvaspilsētas budžeta samazinājumu. Paaugstinot nekustamā īpašuma nodokli, pašvaldība kompensē gaidāmo samazinājumu.

Ref:017.010.102.7323