Mūsu valstī trūkst cilvēku, kas varētu pārvaldīt lielu biznesu, paziņojis ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
Ministrs tika lūgts komentēt, kāpēc ārvalstu investoriem tiek pārdoti tie Latvijas uzņēmumi, kurus bija pieņemts uzskatīt par nacionāliem – Laima, Staburadze, Rīgas miesnieks, Dobeles dzirnavnieks, Rīgas piena kombināts, un tagad arī Liepājas metalurgs. «Mana dziļākā pārliecība ir tāda, ka patiesi veiksmīgs mazais uzņēmums ir tas, kurš ir ceļā uz lielo. Atbildot uz jautājumu – jā, man ir žēl. Jo tas liecina, ka mums trūkst tādu cilvēku, kas var uzbūvēt un pārvaldīt lielo biznesu,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze paziņojis Dombrovskis.
«Pēdējo 25 gadu laikā politika ir bijusi tāda: starp valsti un uzņēmējiem vajag uzbūvēt sienu, lai nepieļautu korupcijas risku, lai, nedod die’s, politiķi vai ierēdņi varētu sarunāt kādu biznesu, un tad jau brīvā tirgus ekonomikas neredzamā roka visu sakārtos. Redzam, ka šāda politika ir bijusi veiksmīga attiecībā uz mazo biznesu. Bet lielajā biznesā? Uzdosim sev jautājumu: vai pēdējo 25 gadu laikā Latvijā no A līdz Z ir radīts kāds lielais uzņēmums? Nē,» tā ministrs.
Viņš norādīja, ka ir arī izņēmumi nekustamo īpašumu jomā un starp komercbankām, piemēram, Parex banka, kas izauga no valūtas maiņas punkta. Bet visi lielie uzņēmumi Grindex, Olainfarm, Latvijas Finieris, Balticovo un citi, ir pārmantoti no PSRS laikiem. «Tāpēc labāk lai šos uzņēmumus, iespējams, uz laiku pārņem ārvalstnieki, nekā tie stagnē,» saka valsts galvenais ekonomists.
Ministrs uzsver, ka kapitāls un resursi ir, bet trūkst cilvēku ar vīziju un spēju, kam investori varētu uzticēt savu kapitālu.
Latvijas Dzelzceļš gatavojas apgrozījuma kritumam
Latvijas lielākais darba devējs valsts uzņēmums Latvijas Dzelzceļš (LDz), pateicoties Eiropas centieniem mazināt energoatkarību no Krievijas un Krievijas nodomiem attīstīt savas ostas un transporta infrastruktūru, var zaudēt kravu apgrozījumu. Šādu pesimistisku scenāriju Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma atklāja uzņēmuma prezidents Uģis Magonis.
Pret Krieviju vērstās sankcijas jau šodien ietekmē Latvijas uzņēmuma partneru finansiālās iespējas. Piemēram, tāpēc, ka daudziem Krievijas uzņēmumiem ir ierobežota pieeja starptautiskajiem finanšu tirgiem, LDz partneriem var rasties grūtības ar maksājumiem. Sankcijas arī ierobežo Krievijas uzņēmumu piekļuvi tehnoloģijām, un ilgtermiņā tas var kavēt ražošanu, kas savukārt vedīs pie kravu apjoma samazināšanās, skaidroja Magonis.
Eiropā gan politiskajā līmenī, gan uzņēmēju vidū pastāvīgi skan aicinājums mazināt atkarību no Krievijas enerģijas resursiem – oglēm un naftas produktiem, kas veido ievērojamu daļu Latvijas dzelzceļa kravu apgrozījuma. Katrs Eiropas solis uz energoresursu piegādātāju diversifikāciju tuvinās kravu plūsmas mazināšanos caur Latviju. Tajā pašā laikā Krievija pārvadā preces caur savām ostām Tālajos Austrumos un Ziemeļjūrā, apejot Latviju.
Šobrīd Ukrainas krīzes dēļ LDz zaudējis kravu apjomu, kas ir līdzvērtīgs aptuveni pusmiljonam tonnu kravas. Pavisam uzņēmums pārvadā gandrīz 55 miljonus tonnu kravas.
Jaunieši dod priekšroku iepirkumiem internetā
Vairāk nekā puse jeb 55% jauniešu vecumā 16 no 25 gadiem regulāri iepērkas interneta veikalos, un šo progresa sasniegumu jaunietes izmanto mazliet aktīvāk par puišiem, liecina Swedbank pētījuma rezultāti.
Visbiežāk aptaujātie iegādājas apavus un apģērbu – šādus pirkumus veikuši 59% aptaujas dalībnieku, sadzīves tehniku – 51%, kā arī biļetes uz dažādiem izklaides pasākumiem – 40%. Tieši iespēja iepirkties internetā ir viens no galvenajiem kritērijiem pēc kuriem jaunieši izvēlas bankas kartes.
Piektā daļa jauniešu izmanto gan vietējos, gan ārvalstu interneta veikalus, tikai ārvalstīs iepērkas 23% aptaujas dalībnieku, bet tikai Latvijas interneta veikalos – 19%.
Vispopulārākā iepirkšanās vieta ir portāls ebay.com – tur pēdējā pusgada laikā iepirkušies 29% respondentu. Otro vietu ieņem Latvijas interneta veikals 220.lv (12%), kam seko aliexpress.com (9%), sportsdirect.com (8%) un bilesuserviss.lv (4%).
Jaunietes aktīvāk nekā jaunieši izmanto iespējas iegādāties preces internetā – internetā iepērkas 65% daiļā dzimuma pārstāvju un tikai 47 % jauniešu. Jaunietes iegādājas apģērbu, apavus, biļetes un kosmētiku, bet jaunieši – sporta un tūrisma inventāru, produktus un datortehniku.
Krievi Latvijā atvērs šokolādes fabriku
Uzņēmums Pobeda Confectionary ieguvis Eiropas fondu atbalstu un jau nākamajā gadā uzsāks ražošanu Ventspilī. Uzņēmumam atbalsta programmas ietvaros projektiem ar augstu pievienoto vērtību izdevies piesaistīt 2,5 miljonus eiro.
Krievijas investori plāno rūpnīcā ieguldīt 4,75 miljonus eiro; plānotā rūpnīcas jauda – 1 080 tonnu šokolādes izstrādājumu gadā. Ražošanā strādās 75 cilvēki.
Pašlaik ir izsludināts konkurss uz trim vadošo darbinieku vakancēm – tiek meklēts galvenais grāmatvedis, galvenais inženieris un ražošanas ēkas ekspluatācijas speciālists. Plānotais atalgojums – no 2 500 līdz 3 000 eiro mēnesī.
Kā vēsta uznēmuma Pobeda Confectionery interneta vietne, tas dibināts 2000.gadā. Uzņēmums katru gadu saražo 50 000 tonnu šokolādes.
Ref:017.010.102.6049