Centrālās statistikas pārvaldes šonedēļ publicētie jaunākie dati par bezdarba līmeni valstī no jauna liek aizdomāties par to, kas un kā strādās mūsu valstī pēc pāris gadu desmitiem.
Labā ziņa ir tā, ka bezdarba līmenis šī gada otrajā ceturksnī samazinājies par 0,4%, un tagad veido 9,8%. Šis ir viens no labākajiem rādītājiem Latvijā pēckrīzes periodā. Tomēr eksperti norāda, ka tradicionāli otrais ceturksnis ir viens no ekonomiski visaktīvākajiem, tāpēc tik neliels bezdarba līmeņa samazinājums liecina par joprojām lēnu ekonomisko attīstību.
Un tagad sliktā ziņa: neraugoties uz bezdarbnieku skaita samazināšanos, aizvien skaidrāk atspoguļojas darba tirgus strukturālās pārmaiņas darba tirgū – ilgstošo bezdarbnieku pieaugošais īpatsvars un jauniešu – potenciālo darbinieku skaita samazināšanās. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, jauniešu skaits katru gadu samazinās par 5,7%. Samazinās arī jauniešu īpatsvars kopējā iedzīvotāju sastāvā. Ja 2005.gadā katrs piektais iedzīvotājs bija jaunietis, tad 2010.gadā jauniešu īpatsvars samazinājās līdz 17%, un šogad – pat līdz 14%.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm, Latvijā tuvākajā nākotnē nebūs 2 miljoni, bet 1,4 miljoni iedzīvotāju. Iedzīvotāji noveco, un jaunieši ar bērniem vai vēl nedzimušiem bērniem, kas dzims jau ārzemēs, turpina izbraukt no valsts, meklējot labāku dzīvi, lielākas iespējas un ienākumus.
Lai cik tas nebūtu savādi, negatīvās demogrāfiskās tendences ir veicinājušas aktivitātes pieaugumu un bezdarba samazināšanos. Piemēram, samazinoties skolēnu un studentu skaitam, automātiski palielinās gados vecāku cilvēku aktivitātes līmenis (kamēr jaunieši mācās, viņi darba tirgū ir neaktīvi). Tāpat samazinās arī nestrādājošu pensionāru skaits, varbūt daļēji sakarā ar pensionēšanās vecuma palielināšanu, bet, iespējams, arī tāpēc, ka darba devējiem nav no kā izvēlēties.
Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju aktivitātes līmenis paaugstinājies līdz 67,5% – pēdējo reizi šāda aktivitāte tika novērota 2008.gada vidū, pirms krīzes. Tas liek domāt, ka aizvien efektīvāk tiek izmantoti pieejamie ierobežotie darbaspēka resursi.
Visnotaļ loģiska uzņēmēju reakcija uz izveidojušos situāciju ir pieaugošas investīcijas aprīkojumā, kas ļauj samazināt darbinieku skaitu un automatizēt ražošanu. Tāpat arī nav izslēgts, ka pēc dažiem gadu desmitiem Latvijā lielākoties strādās roboti.
Inflācija pietuvojusies nullei
Valstī samazinājusies ne tikai inflācija, bet arī patēriņa cenas. Jūlijā indekss samazinājies diezgan ievērojami – par 1%. Jūlijam raksturīga mērena deflācija, tomēr, kā norāda ekonomisti, preču vērtības samazināšos par 1% par mērenu nosaukt nevar. Salīdzinot ar citiem gadiem, šādu strauju kritumu veicināja sezonāls cenu kritums apģērbiem un apaviem (par 7,9%, salīdzinot ar jūniju), vairāk nekā parasti cenas samazinājušās arī dārzeņiem (16,8%).
Papildu spiedienu radīja salīdzinājumā ar pagājušo gadu lētākā nafta – jūlijā samazinājās no tās atkarīgie tarifi gāzei (par 8,7%) un siltumam (par 3,6%). Pēdējo pāris nedēļu laikā kritusies melnā zelta cena gan vēl pilnībā neatspoguļojas degvielas cenās – jūlijā, tās samazinājušās tikai par 0,3%. Sagaidāms, ka degvielas cenu kritums turpināsies arī augustā.
Rezultātā gada inflācijas rādītājs samazinājies līdz nullei. Tas nozīmē, ka vispārējais cenu līmenis tagad ir tāds pats kā pērn. Tomēr, sadalot pa grupām, izrādās, ka gada laikā izmaiņas ir notikušas. Piemēram, produktu cena gada laikā samazinājusies par 1%, bet pakalpojumu izmaksas palielinājušās par 2,6%.
Saskaņā ar ekonomistu prognozēm, arī turpmākajos mēnešos, cenu pieaugums būs pieticīgs. Nelielu ieguldījums to pieaugumā šogad veiks akcīzes nodokļa alkoholam palielināšana no 1.augusta. Mazliet inflāciju paaugstinās arī maksas par izglītību celšanās – piemēram, Latvijas Universitāte paziņojusi par studiju maksas pieaugumu atsevišķām programmām jaunajā mācību gadā. Līdz gada beigām cenu pieaugums pakāpeniski paātrināsies, jo beigsies ietekme no pagājušā gada nogalē notikušās naftas cenu samazināšanās. Kopumā gada griezumā patēriņa cenu pieaugums joprojām būs neliels, varbūt pat nedaudz mazāks nekā tika prognozēts aprīlī (0,8%), lēš eksperti.
Klusē kā zivs
Vēl nav apritējušas tās divas nedēļas, kuru laikā Krievijas uzraudzības iestādes solīja atcelt aizliegumu Latvijas zivju produkcijas importam uz Krieviju (vairāk par to BNN rakstīja pagājušajā nedēļā, atsvaidzināt atmiņā to var šeit). Latvijas valdība jau ir ķērusies pie lietas, apstiprinot 11.augusta Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir palīdzēt vietējiem zvejniekiem.
Saskaņā ar dokumentu Zemkopības ministrija līdz 2023.gadam atvēlēs nozares uzņēmumu attīstībai 44,6 miljonus eiro. Nauda būs pieejama jaunu ražotņu būvniecībai un pamatlīdzekļu iegādei. Paredzams, ka pateicoties šim finansējumam, uzņēmumi modernizēsies, attiecīgi uzlabosies to konkurētspēja, palielināsies produktivitāte un efektivitāte, un rezultātā, pieaugs to ienākumi.
Saskaņā ar noteikumiem atbalstu varēs saņemt zivju pārstrādes uzņēmumi, ko par tādiem atzīs Pārtikas un veterinārais dienests. Arī PVD reģistrētas fiziskās un juridiskās personas, kas sagatavo zivju produktus mājas apstākļos (mājražotāji), esošie (vai nesen dibinātie uzņēmumi, kuru pirmais taksācijas gads vēl nav beidzies) komersanti, kas veido jaunus zivju pārstrādes uzņēmumus.
Lai uzņēmējiem atvieglotu pieteikumu iesniegšanu, Lauku atbalsta dienests gatavo detalizētu informāciju un anketas aizpildīšanas paraugu.
Noteikumi, protams, neatbild uz vissvarīgāko jautājumu: kur tiks realizēta visa jaunajos cehos ražotā produkcija? Bet varbūt valdībā zina vairāk un tāpēc ir pārliecināta, ka Krievijas tirgus drīz tiks atkal atvērts Latvijas uzņēmumiem vai parādīsies citas noieta iespējas, tikai pagaidām klusē «kā zivs»?
Ref:017.010.103.7715