Viens no šīs nedēļas galvenajiem notikumiem, lai arī tas norisinājās tālu aiz mūsu valsts robežām, mūs (un ne tikai mūs) būtiski ietekmēs. Par ASV, kas ir svarīgs Latvijas sabiedrotais un partneris politiskajos, ekonomiskajos un aizsardzības jautājumos, prezidentu kļuvis miljonārs Donalds Tramps.
Latvija ir gatava strādāt ar jebkuru ASV prezidenta administrāciju, kuru būs ievēlējusi Amerikas tauta – to pēc ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu publiskošanas steidzās paziņot ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, mudinot cilvēkus necelt paniku par Donalda Trampa uzvaru.
Jāatzīst, ka satraukums pēc Rinkēviča aicinājuma tomēr nekur nav pazudušas. Piemēram, Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks sacīja, ka pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās Baltijas valstu iekšzemes kopprodukts (IKP) turpinās pieaugt, taču lēnāk nekā iepriekš tika prognozēts, turklāt arī straujš investīciju pieaugums, visticamāk, atliksies uz tālāku nākotni.
Par galveno nenoteiktības iemeslu viņš minēja skaidrības trūkumu par Trampa plānotajām politikas iniciatīvām, jo vēlēšanu kampaņas laikā viņš izteicis pretrunīgus viedokļus un ierosinājumus. Tāpēc finanšu tirgu reakcija uz vēlēšanu rezultātu bijusi nervoza.
Kazāks arī atzīmēja, ka, lai gan nervozitāte drīz vien norims, krasu svārstību risks finanšu tirgos saglabāsies ilgu laiku, jo nav zināms, kāda būs Trampa politika attiecībā uz globālo ekonomiku un drošības politiku.
Tādas mazas un atvērtas ekonomikas kā Baltijas valstis, nenoteiktība un šķēršļi tirdzniecību ietekmē negatīvi, norādīja Kazāks.
Tāpat viņš minēja, ka Baltijā un Latvijā gaidāms populisma pieaugums, bet Lietuvā pagājušajā mēnesī vēlēšanās jau uzvarēja populistu partija. Tomēr, pēc ekonomista domām, radikālas pārmaiņas ne ekonomikas politikā, ne ārpolitikā gaidīt nav pamata. Latvija joprojām ir daļa no ES, eirozonas un NATO. Politiskā stabilitāte Latvijā būs ļoti atkarīga no tā, kā ES tiks galā ar šī brīža norisēm, uzskata Kazāks.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds ir noskaņots kategoriskāk. Pēc viņa domām, jaunā ASV prezidenta neprognozējamība var radīt ES valstīs vēlmi griezties pēc atbalsta pie Krievijas. Transatlantiskajā kopienā ir parādījušās plaisas – gan ar Brexit, gan ar Centrālās un Austrumeiropas nostāju bēgļu jautājumā, gan ar gaidāmo Itālijas referendumu. Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tāda situācija ir izdevīga un viņam palielinās manevru iespējas, uzskata politologs.
8.novembrī balsošanas gaitā ASV pilsoņi izveidoja divpartiju vēlēšanu kolēģiju (538 cilvēki), kam formāli jāievēl valsts prezidents 19.decembrī. Republikāņu pārstāvis Donalds Tramps ieguvis vairāk nekā 280 vēlētāju balsis (uzvarai nepieciešamais skaits bija 270 balsis). Demokrātu kandidāte Hilarija Klintone atzina savu sakāvi. Ievēlētais prezidents tradicionāli dod zvērestu un stājas amatā 20.janvārī.
VID ir jauns vadītājs
Šonedēļ svarīgs notikums piedzīvots arī mūsu valsts mērogā. Valdība tomēr apstiprināja Ilzi Cīruli Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā. Tādējādi dienestam beidzot ir pastāvīgs vadītājs. Cīrule jaunā amata pienākumus sāks pildīt 14.novembrī.
Kā BNN jau informēja, Cīrule bijusi apdrošināšanas kompānijas Balta valdes locekle, bet pēc tam viceprezidente, kā arī strādājusi apdrošināšanas kompānijās Parekss un Gjensidige Baltic.
Kā sacījusi pati Cīrule – skeletu viņas skapī nav. Viņa plāno palielināt analītisko darbu iestādē, tāpat viņa plāno pārvērst VID par uzņēmējiem draudzīgu iestādi. Cīrule arī rosina ierobežot skaidrās naudas apriti, jo, pēc viņas domām, tas palīdzēs efektīvāk apkarot ēnu ekonomiku un aplokšņu algas.
Minskā notiks Latvijas dienas
Tikmēr uzņēmēju dzīve rit savu gaitu, neatkarīgi no tā, vai VID ir pastāvīgs vadītājs, vai nav. Šonedēļ Minskā sākās Latvijas dienas, kas ilgs līdz 10.decembrim.
Pretēji dažām cerībām un prognozēm, Latvijas iestāšanās ES nav samazinājusi tās pievilcību no ekonomiskās sadarbības ar Baltkrieviju viedokļa. Galvenās abu valstu sadarbības jomas ir: tranzīts, tirdzniecība, kokapstrāde, inovāciju un augsto tehnoloģiju joma, kā arī kopīga investīciju projektu īstenošana.
2015.gadā, kopējais Latvijas un Baltkrievijas preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības apgrozījums sasniedza 522, 4 miljonus eiro. Tādējādi Baltkrievija kļuvusi par 15-to nozīmīgāko Latvijas ārējās tirdzniecības partneri. Baltkrievijas eksporta kravas tradicionāli ieņem otro vietu Latvijas dzelzceļa pārvadājumu apjoma ziņā. Eksporta preču un pakalpojumu apjoms Baltkrievijā sasniedzis 190,9 miljonus eiro jeb 1,3% no Latvijas eksporta kopapjoma. Savukārt preču un pakalpojumu importa apjoms sasniedzis 3331,5 miljonus eiro jeb 2,2% no kopējā Latvijas importa.
Pēc investīcijām Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā uz 2015.gada 1.oktobri Baltkrievija ieņēmusi 22.vietu ar kopējo ieguldījumu 21,4 miljoniem eiro un 2 261 uzņēmumu. Lielākoties Latvija eksportē uz Baltkrieviju ķīmijas un pārtikas rūpniecības preces, mašīnas un mehānismus, transporta pakalpojumus (gaisa, autotransporta), tūrisma un uzņēmējdarbības (būvniecības, informācijas, datoru, sakaru un saimnieciskās darbības) pakalpojumus. Šajā posmā Latvijai samērā interesanta ir brīvās ekonomiskās zonas Vitebsk iespējamā attīstība, kurā Latvijas uzņēmēji pagaidām neizrāda pienācīgu aktivitāti, neskatoties uz pievilcīgu nodokļu un muitas nodevu atlaižu paketi.
Tātad ekonomikas jomā ir visas iespējas rādītāju, tai skaitā investīciju, paaugstināšanai. Ekonomiskās sadarbības jautājumi Baltkrievijā tiks apspriesti Latvijas dienu ietvaros. Plānotas arī Latvijas pārtikas produktu ražotāju prezentācijas Baltkrievijas tirdzniecības tīkliem, un virkne dažādu citu mārketinga aktivitāšu.
Atpaliekam no kaimiņiem
Ja salīdzinām Latvijas panākumus ar pārējiem kaimiņiem Baltijas jūras krastos, mūsu valsts aizvien eksportē un importē mazāk nekā Lietuva un Igaunija, liecina šonedēļ publicētā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.
Latvijas eksporta un importa apjoms 2016.gada pirmajos astoņos mēnešos bijis zemāks, nekā Lietuvas un Igaunijas eksporta un importa apjoms. Savukārt, starp Baltijas valstīm, lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts reģistrēts Lietuvā.
2016.gada astoņos mēnešos Latvijas eksporta apjoms sasniedzis 6,52 miljardus eiro. Lietuva eksportējusi preces par 14,41 miljardu eiro, bet Igaunija par 7,71 miljardu eiro.
Latvija un Igaunija uz ES valstīm eksportējušas74%, bet Lietuva – 61% no kopējā valsts eksporta apjoma.
Latvija uz Lietuvu importējusi 18% preču, uz Igauniju – 13%. Lietuva eksportējusi uz Latviju 10%, bet uz Igauniju – 5% no kopējā eksporta apjoma. Savukārt Igaunija eksportējusi uz Latviju 9% no kopējā eksporta apjoma, bet uz Lietuvu – 6%.
2016.gada astoņos mēnešos importa apjoms uz Latviju sasniedzis 7,851 miljardus eiro, uz Lietuvu – 15,895 miljardus eiro, uz Igauniju – 8,863 miljardus eiro.
No ES valstīm Latvija importējusi 80% no importa kopapjoma, Lietuva – 70%, bet Igaunija 84%.
Latvija no Lietuvas ievedusi 17% no valsts importa kopapjoma, no Igaunijas – 8%. Lietuva no Latvijas ievedusi 7%, no Igaunijas – 3% no valsts importa kopapjoma. Savukārt Igaunija no Latvijas un Lietuvas ievedusi pa 9% no importa kopapjoma.
Šī gada astoņu mēnešu laikā ārējās tirdzniecības bilance visās trijās Baltijas valstīs bijusi negatīva. Latvijā ārējās tirdzniecības deficīts ir 1,332 miljardi eiro, Lietuvā – 1,485 miljardi eiro, bet Igaunijā – 1,152 miljardi eiro.
Ref:017.010.103.200600