Šonedēļ Uzņēmumu reģistrs sadarbībā ar Tieslietu ministriju uzsāka informatīvo kampaņu Uzņēmēj, sakārto papīrus! Kampaņas mērķis – sasniegt uzņēmējus ar vēstījumu, ka pārreģistrēt pamatkapitālu no latiem uz eiro kļuvis vienkāršāk.
Iestādes izstrādājušas grozījumus Komerclikumā, kuras šī gada 31.martā apstiprināja Ministru kabinets. Grozījumi galvenokārt skar sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) ar vienu īpašnieku. Šādu SIA skaits mūsu valstī ir aptuveni 74,5 tūkstoši jeb 80% no visiem uzņēmumiem, kas veic komercdarbību.
Problēma, ko mēģina atrisināt Uzņēmumu reģistrs un Tieslietu ministrija, it kā nav nemaz tik nopietna, taču rada daudz nepatikšanu. Lieta tāda, ka latos pamatkapitāls tika norādīts apaļās summās un tāda pati prasība ir saglabāta pamatkapitālu norādot eiro. Taču, ja konvertē summu latos uz summu eiro, skaitlis ir ar cipariem aiz komata.
Nācās domāt, ko darīt ar šiem skaitļiem aiz komata, jo operācija radīja virkni jautājumu: kā, uz kuru pusi apaļot, lai saglabātu proporcijas utt.
Tieši šī iemesla dēļ tika uzsākta informatīvā kampaņa uzņēmējiem – informēt viņus, ka pamatkapitāla pārreģistrācija tiks vienkāršota.
Uz šī gada 31.martu pamatkapitālu pārreģistrējuši tikai 15% no viesim uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šīs Komerclikuma prasības.
Uzmanību, ziņotāji!
Šajā nedēļā tāpat tapa zināms, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā darbā izmanto ziņotāju sniegto informāciju.
Kā intervijā Latvijas Radio pastāstīja VID ģenerāldirektore Ināra, VID aizvien biežāk saņem signālus no iedzīvotājiem par nodokļu nemaksāšanu. Pagājušajā gadā saņemti 5 000 šāda veida paziņojumu. Cilvēki iesniedz detalizētus ziņojumus un viņu sniegtās liecības būtiski palīdz ieņēmumu dienestam, veicot pārbaudes.
Turpmāk VID plāno ik gadu aprīļa sākuma publicēt informāciju par iepriekšējā gadā Latvijas uzņēmumu veiktajiem nodokļu maksājumiem. Atsevišķi tiks uzrādīti nodokļi, kas samaksāti par uzņēmumu darbiniekiem. Pēc VID darbinieku domām, šāda publiska datu bāze, kurā ir liecības praktiski par visiem uzņēmumiem, ļaus veikli un ātri aprēķināt cik naudas uzņēmumi tērē darbinieku algām, un, iespējams, atsevišķos gadījumos arī atklāt izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas.
Saskaņā ar Pētersones sacīto, mūsu sabiedrība ir ceļā uz atklātību un grib zināt visu – vispirms amatpersonu ienākumus, pēc tam – skolotāju algas un tagad arī komersantu ienākumus. Datu publiskošana par uzņēmumu nomaksātajiem nodokļiem kļūs par vienu no ieročiem, lai apkarotu ēnu ekonomiku, kuras īpatsvars Latvijā vēl aizvien ir augsts. «Atsevišķos gadījumos jūs redzēsiet, ka tie kliedzēji, kas ir neapmierināti ne ar ko – ne ar ceļiem, nedz VID, viņi tautsaimniecībā neko nav ieguldījuši,» saka Pētersone.
Ziņotāju pakalpojumus izmanto nodokļu dienesti arī citās valstīs. Īpaši attīstīta ir ziņotāju kultūra ASV. 2006.gadā amerikāņu nodokļu likumdošanā tika ieviesti grozījumi, kas būtiski paaugstina atlīdzību ziņotājiem: līdz 15-30% no budžetā ieskaitītās nesamaksātās nodokļu summas (iepriekš bija 1-15%). Pēc šo grozījumu ieviešanas ievērojami pieaudzis ziņotāju aktivitāte.
«Ziņo par draugu un kļūsti par miljonāru» – apmēram tādu saukli pirms dažiem gadiem izvirzīja Turcijas finanšu ministrija, lai atklātu ļaunprātīgos nodokļu nemaksātājus. Ja informācija apstiprinās, ziņotājs saņem 10% no slēptās summas.
Arī Francijas nodokļu inspektori labprāt izmanto anonīmas vēstules, kaimiņu un citu ziņotāju liecības. Nodokļu administrācija oficiāli apbalvo ziņotājus, taču tikai pēc tam, kad iekasē no nodokļu nemaksātāja parāda summu un soda naudu.
Ziņotāju palīdzību izmanto arī daudzās citās pasaules valstīs un prakse ziņot par nodokļu nemaksātājiem ne tuvu nav, kas jauns. Jaunums ir tas, ka tā sāk iedzīvoties arī Latvijā.
Galotņu tikšanās
Ir vērts pieminēt vēl kādu jaunumu, lai arī tas nav ekonomiska rakstura, jo tā radīto ekonomisko efektu iespējams piedzīvosim jau samērā tuvā nākotnē. Piektdien, 10.aprīlī, Viļņā notika neformāla Baltijas ministru padomes darba sesija, kurā tika apspriesti jautājumi, kas saistīti ar drošību, enerģētiku un transportu.
Uz tikšanos devās arī mūsu premjerministre Laimdota Straujuma, ka saviem Igaunijas un Lietuvas kolēģiem pastāstīja par galvenajiem rezultātiem, ko izdevies sasniegt Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā un plānotajiem pasākumiem. Tāpat arī valdību vadītāji apsprieda sagatavošanos Austrumu Partnerības samitam, kas norisināsies Rīgā 21. un 22.maijā.
Un šeit sākas pats interesantākais. Samītā plānots izskatīt jautājumu par bezvīzu režīma ar Ukrainu ieviešanu sākot no 2016.gada 1.janvāra.
2013.gada 1.jūlijā Ukraina pārgāja uz vienkāršotu vīzu režīmu ar ES, un šobrīd Kijeva vēlas panākt pāreju uz bezvīzu režīmu. Ukrainas valdība cer, ka lēmums par bezvīzu režīma ieviešanu varētu tikt pieņemts samitā Rīgā, tomēr Eiropas Savienības pārstāvniecības Kijevā vadītājs vēstnieks Jans Tombinskis paziņojis, ka tas ir maz ticams.
Valdības vadītāju neformālā tikšanās notiek reizi gadā kādā no Baltijas valstīm. Iepriekšējā notika 2014.gadā Tallinā. Tad premjerministri apsprieda Baltijas valstu un Polijas kopīgo projektu Rail Baltica. Kā varam pārliecināties, tā nebija tikai patīkama pasēdēšana pie tējas tases – partneri pārgājusi no vārdiem pie darbiem. Un tas nozīmē, ka ministru tikšanās reizes ir ar praktisku iezīmi.
Atgriežoties pie bezvīzu režīma tēmas, katram ļaužu vai preču pārvietošanas atvieglojumam ir ekonomisks efekts – ļaudis vairāk ceļu, viņiem ir vieglāk veikt uzņēmējdarbību un nodarboties ar tirdzniecību.
Ref:017.010.103.7263