Tradicionāli gada sākumā valsts budžetā ir vērojams pārpalikums. Arī šogad, saskaņā ar Valsts kases informāciju, valsts konsolidētajā budžetā ir proficīts, tomēr, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pagājušajā gadā, šis rādītājs sarucis no 266,2 miljoniem līdz 80 miljoniem eiro.
Finanšu ministrija informē, ka lielā mērā situāciju var skaidrot ar to, ka par četriem miljoniem eiro jeb 30,2% sarukusi Eiropas Komisijas sniegtā finansiālā palīdzība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai.
Ministrija apstiprina arī to, ka kopējie valsts budžeta ieņēmumi šī gada pirmajos piecos mēnešos sasnieguši 3,43 miljardus eiro – par 2.5% mazāk nekā tādā pašā periodā iepriekšējā gadā, bet izdevumi palielinājušies par 3% un sasnieguši 3,35 miljardus eiro. Budžeta struktūras analīze liecina, ka būtībā valsts budžetā uz 30.jūniju izveidojies deficīts 36,7 miljoni eiro, bet sociālajā budžetā un pašvaldību budžetā izveidojies pārpalikums sasniedza attiecīgi 44,9 un 76,4 miljonus eiro.
Taču Finanšu ministrijas pārstāvji atgādina, ka otrajā pusgadā, atkal jau saskaņā ar izveidojušos tradīciju, valsts izdevumi ievērojami palielinās, tāpēc, visticamāk, situācija valsts budžetā pasliktināsies.
Nodokļu ieņēmumi saskaņā ar plānu
Tajā pašā laikā Finanšu ministrija steidz paziņot arī labas ziņas: ienākumi no nodokļiem, kas veido valsts budžeta ieņēmumu lielāko daļu, šī gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, pieauguši par 2,3% jeb 60,2 miljoniem eiro.
Īpašs izrāviens ir pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanā: piecos mēnešos vērojams pieaugums par 53,5 miljoniem eiro jeb 8,2%. Pozitīvu dinamiku uzrāda arī ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa – palielinājums par 11,3% jeb 11,2 miljoniem eiro, ko analītiķi skaidro ar nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības pieaugumu.
Darbaspēka nodokļu ieņēmumi nav palielinājušies, un tas tiek skaidrots ar samazinātām sociālās apdrošināšanas iemaksu likmēm un lielākiem atvieglojumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem.
Finanšu ministrijas speciālisti norāda, ka kopumā nodokļu ieņēmumu plāns tiek pildīts, taču nav pamata cerēt, ka plāns tiks ievērojami pārsniegts.
Netiek aizmirsts arī par atbalstu biznesam
Ministru kabinets šajā nedēļā apstiprinājis vairākus likumprojektus, kas regulē atbalsta instrumentus gan lieliem, gan maziem uzņēmumiem.
Apstiprināti grozījumi normatīvajiem aktiem, uz kuru pamata darbojas programma Augstas pievienotās vērtības investīcijas. Tādā veidā šīs programmas ceturtā posma ietvaros uzņēmējiem piedāvāti vēl 82,2 miljoni eiro, kas ir teju divreiz vairāk nekā sākotnēji solīts. Minimālais viena projekta finansējums varētu būt 50 tūkstoši, bet maksimālais— 2,13 miljoni eiro. Programmas pirmajā posmā sliekšņi bija attiecīgi 140 tūkstoši un 1,3 miljoni eiro.
Valdības pieņemtie grozījumi, kas reglamentē VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcijas ALTUM darbību, piedāvā komersantiem saņemt aizņēmumu konkurētspējas palielināšanai. Likums papildināts ar nosacījumiem mikrokredīta saņemšanai. Plānots, ka līdzekļi būs pieejami no šī gada 1.augusta līdz 2015.gada 31.oktobrim. Kopumā programmas ietvaros tiks piešķirti 3,5 miljoni eiro, daļa no tiem tiek piešķirti no Reģionālās attīstības fonda.
Saskaņā ar programmas nosacījumiem, katram uzņēmumam, kas pretendē uz finansējuma saņemšanu, maksimālā pieejamā mikrokredīta summa ir 25 tūkstoši eiro, bet maksimālais aizdevuma termiņš – septiņi gadi. Gadījumā, ja finansējamā biznesa projekta summa pārsniedz 30 tūkstošus eiro un mikrokredīts nepieciešams investīciju finansēšanai un tam nepieciešamajiem apgrozāmajiem līdzekļiem, komersantam reizē ar aizņēmumu tiks piedāvātas subsīdijas 50% apmērā no plānotās izmaksājamo procentu summas.
Mazāki nodokļi, lielāka attīstība
Valdība apstiprinājusi Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā tiek noteikti nodokļu atvieglojumi uzņēmumiem, kuri iegulda līdzekļus attīstībā un pētniecībā.
«Uzņēmējdarbības attīstība mums ir ļoti būtiska, lai veicinātu ekonomikas uzplaukumu. Ieviešot jaunus produktus un tehnoloģijas Latvijā, tiks palielināta uzņēmumu konkurētspēja arī ārvalstu tirgos, tādēļ svarīgi sniegt arī valsts atbalstu uzņēmumiem, kuri iegulda pētniecībā un attīstībā,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks, kura vadītā ministrija ir jaunā likuma iniciatore.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, uzņēmums iegūs tiesības visu pētniecībā un attīstībā ieguldīto summu reizināt ar trīs, un iegūto rezultātu, aprēķinot uzņēmuma ienākumu nodokli, atskaitīt no kopējās ar nodokli apliekamās summas.
Lai varētu izmantot šos atvieglojumus, nodokļu maksātājam vēl pirms investīciju veikšanas projektā, vajadzēs izvērtēt tā atbilstību pētniecības un attīstības nosacījumiem. Tāpat būs nepieciešams izveidot arī dokumentu paketi, kas apstiprina, ka jaunais, izstrādājamas produkts vai tehnoloģija vēl nav sastopama uzņēmumā vai ārpus tā.
Īpaša Ekonomikas ministrijas izveidotā komisija pēc uzņēmēju vai Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas veiks projekta analīzi un sniegs slēdzienu par atbilstību likuma prasībām, kas nosaka atvieglojumu piešķiršanu.
Projekta atbilstības izvērtēšanai ieinteresētajām personām tiek ieteikts izmantot Fraskati rokasgrāmatu (angl. Fraskati Manual), ko izdevusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, bet jaunā produkta vai tehnoloģijas novērtēšanai izmantot ES Statistikas biroja izstrādātās vadlīnijas par datu, kas saistīti ar inovācijām, ievākšanu un interpretāciju. Minētie dokumenti ir pieejami Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.
Ref:017.010.102.6400