Kamēr mūsu valsts ir gatavojās svinēt Jāņus, ES un Krievija uzsākusi sankciju kara nākošo kārtu, kas noteikti ietekmēs Latvijas ekonomiku un, attiecīgi, iedzīvotāju materiālo labklājību.
22.jūnijā tika saņemtas satraucošas vēstis no Briseles: Eiropas Savienība izlēmusi turpināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju līdz 2016.gada 31.janvārim. Galvenā prasība – Krievijai jāpilda Minskas vienošanās. Tikmēr 19.jūnijā ES uz gadu pagarināja importa ierobežojumus Krimā un Sevastopolē ražotajai produkcijai. ES pilsoņiem un ES bāzētiem uzņēmumiem aizliegts veikt ieguldījumus Krimas ekonomikā, tostarp iegādāties nekustamos īpašumus un finansēt Krimas uzņēmumus.
Krievijas atbilde nebija ilgi jāgaida. 24.jūnijā prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka valsts uz gadu pagarina pārtikas produktu embargo ar mērķi nodrošināt Krievijas drošību. Krievijas zvejniecības aģentūra Rosribolovstvo operatīvi rosinājusi ieviest aizliegumu importēt zivju konservus no virknes rietumvalstu. Neoficiāli izskanējis, ka iespējams varētu tikt aizliegts arī šokolādes imports.
Tas viss atgādina karadarbības hroniku, lai arī abas puses izteikušas skaļus apgalvojumus, ka ar tām viss ir kārtībā. Putins apgalvo, ka Krievijai, neskatoties uz sankcijām, izdevies izvairīties no dziļas ekonomiskās krīzes, saglabājot kontroli pār inflāciju un stabilizējot rubļa kursu. Savukārt Latvijas Finanšu ministrija norādīja, ka kopš Krievijas sankciju ieviešanas, to tiešā ietekme uz mūsu IKP nav pārsniegusi 0,2%. Vēl vairāk – pagājušajā gadā, par spīti sankcijām, kopējais Latvijas preču eksports audzis par 2,4%, neskatoties uz to, ka eksports uz Krieviju samazinājies par 5,6%.
Tāda pati situācija saglabājusies 2015.gada pirmajos četros mēnešos, kad kopējais Latvijas eksports četros mēnešos pieaudzis par 2,5%, kamēr eksports uz Krieviju samazinājies par 23,9%. Eksporta apjoma uz Krieviju kritums kompensēts ar eksporta palielinājumu uz Lietuvas, Dānijas, Lielbritānijas un ASV tirgiem.
Kā informējis ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis, Finanšu ministrija vidēja termiņa makroekonomiskajās prognozēs, kas tiks izmantotas 2016.gada budžeta sagatavošanai, jau ir ietvērusi Krievijas noteikto sankciju pagarināšanu. Saskaņā ar šīm prognozēm, Latvijas IKP 2016.gadā pieaugs par 3%. Precīzākas prognozes varētu tikt izteiktas augusta sākumā.
Uz šī fona valsts prezidenta Andra Bērziņa intervijā laikrakstam Vesti Segodnja sacītais, ka Krievija ir mūsu kaimiņš, un mums visādā ziņā ir jāmeklē veidi kā veidot labas kaimiņattiecības, izskanēja kā aicinājums noteikt ieročus. Saskaņā ar prezidenta teikto šobrīd ir vērojams saasinājums politiskajās attiecībās un ir problēmas arī biznesa attiecības, cilvēciskās attiecības ir saglabājušās. Pēc prezidenta domām tas ir pamats tālākai attīstībai. Bērziņš, kura pilnvaras beigsies jūlijā atzinis, ka viņš vienmēr esot centies attīstīt valstu attiecības un joprojām šajā jomā esot optimists.
Dzīves kvalitāte un tīra vide – panākumu ķīla
Interesantu domu šonedēļ izteicis sociālantropologs, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors un bijušais Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. iņš uzskata, ka nevar sacensties ar ES algu ziņā, tāpēc, lai izdzīvotu, valstij jāliek uzsvars uz drošību, dzīves kvalitāti un ekoloģiju.
Viņa skatījumā Latvija ir ekoloģiska valsts ar mērenu klimatu un tīru ūdeni. Mums ir dažādi priekšnoteikumi kvalitatīvai dzīvei. Ir jāattīsta individuālais darbs un jaunas industrijas, nevis jāstrādā nedaudz vairākos virzienos vienlaicīgi. Ir jāizdara sāpīga izvēle, no kuras mēs vienmēr esam izvairījušies, sacīja Ķīlis radio Baltkom.
Saskaņā ar viņa teikto, nopietnu lēmumu atlikšana ir Latvijas politikas galvenais princips. Latvija saistībā ar savu attīstību nav pieņēmusi fundamentālus lēmumus. «Tas neļaus valstij pastāvēt un turpmāk dzīvot labi, ja mēs turpināsim plūst pa straumei. Es piekrītu Bērziņa kungam, kas teica, ka nedrīkst visu uzvelt Krievijai, jo tā ir Latvijas iekšējā problēma,» sacīja eksperts.
Ķīlis arī norādīja, ka Latvija slikti apgūst ES struktūrfondu līdzekļus.
Iepriekš valsts prezidents Andris Bērziņš paziņoja, ka Latvijai ir atlikuši vien desmit gadi, lai kaut ko varētu mainīt un Latvija tiktu saglabāta. Komentējot valsts perspektīvas viņš pieļāva, ka Latvijā nākotnē varētu pārtraukt savu eksistenci.
Zaļā gaisma Rail Baltica
Neskatoties uz šīs nedēļas nervozitāti un apjukumu, Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas satiksmes ministriem tomēr izdevās parakstīt deklarāciju, apliecinot gatavību un ieinteresētību kopīgā projekta Rail Baltica īstenošanā. Tas notika Rīgā, Eiropas transporta tīkla (TEN-T)dienu ietvaros piedaloties Eiropas Komisijas transporta komisārei Violetai Bulcai.
Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss dokumenta parakstīšanu nodēvējis par nozīmīgu soli ceļā uz projekta Rail Baltica veiksmīgu īstenošanu. Saskaņā ar viņa teikto, parakstot deklarāciju visas projektā iesaistītās puses, tostarp Somija un Polija, paudušas savu gatavību un vēlēšanos sadarboties šī projekta ietvaros, novērtējot tā ģeopolitisko un ekonomisko vērtību.
Deklarācijā ministri un komisāre uzsver jaunās dzelzceļa līnija stratēģisko nozīmi Eiropas transporta tīkla pilnveidošanā, lai savienotu Baltijas valstis ar kaimiņvalstīm un pārējo Eiropu, kā arī veicinātu Eiropas Savienības iedzīvotāju mobilitāti un sekmētu gan iekšzemes, gan pārrobežu preču plūsmu.
Deklarāciju parakstīja Anrijs Matīss, Violeta Bulca, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Kristens Mihals, Lietuvas transporta ministrs Rimants Sinkēvičs, Polijas infrastruktūras un attīstības ministre Marija Vašaka, kā arī Somijas transporta ministre Anne Bergere.
Eiropas transporta tīkla dienas Rīgā norisinājās 22. un 23.jūnijā. Tās organizēja Eiropas Komisija un Latvija kā ES Padomē prezidējošā valsts.
Ref:017.010.103.7370