Šonedēļ Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja valsts budžetu 2016.gadam. Premjerministre Laimdota Straujuma, uzrunājot deputātus, sacīja, ka 2016.gada budžets – tas ir budžets katram Latvijas iedzīvotājam, un ir izdarīts viss iespējamais, lai pašreizējos ekonomiskajos apstākļos līdzsvarotu dažādu sabiedrības grupu intereses un mazinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību.
Par 2016.gada budžeta oficiālajām prioritātēm noteiktas: valsts iekšējās un ārējās drošības nostiprināšana, veselības aprūpes pieejamības uzlabošana, izglītības kvalitāti uzlabošana. Ne skolotājiem, ne ārstiem alga palielināta nav, taču ir iedalīti vairāk nekā 700 tūkstoši eiro algas palielināšanai premjerministrei, valdības locekļiem, ministriju parlamentārajiem sekretāriem, parlamenta komisiju un frakciju priekšsēdētājiem. Minētajām personām ienākumi pieaugs vidēji par 600-700 eiro mēnesī. Tas ir, faktiski, par ārstu un skolotāju algas apmēru.
Tieši, kur šeit ir premjerministres pieminētais sociālais taisnīgums un ienākumu nevienlīdzības likvidēšana – grūti pateikt. Varbūt tajā, ka reizē ar budžeta projektu, Saeima apstiprināja vairākas un nodokļu iniciatīvas – solidaritātes nodokļa ieviešanu, iedzīvotāju ienākuma nodoklis pretēji iepriekš plānotajam samazināts netiks un saglabāsies pašreizējā līmenī (23%), pieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, naftas produktiem, elektroniskajām cigaretēm un tabakai, kā arī azartspēļu nodoklis.
BNN jau iepriekš detalizēti rakstīja par budžeta sagatavošanu un jaunievedumiem nodokļu jomā, tāpēc tagad veiksim kopsavilkumu: budžets apstiprināts. To, cik tas ir taisnīgs un līdzsvarots, mēs drīz uzzināsim.
Atgriešanās pie termiņuzturēšanās atļaujām
Budžeta pieņemšanas fonā praktiski nemanīts palicis vēl kāds notikums. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas locekļi šonedēļ apstiprināja valdības sagatavoto priekšlikumu, nosakot, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA), vai tā saucamo investora vīzu, var izsniegt ārzemniekiem, kas ir ieguldījuši Latvijas komercsabiedrībā 50 tūkstošus eiro un valsts budžetā 10 tūkstošus eiro.
Ārzemnieks varēs saglabāt TUA tikai tad, ja investīcijas saņēmusī kompānija veiks reālu darbību un maksās nodokļus. Saskaņā ar grozījumiem, uz TUA saņemšanu varēs pretendēt ārzemnieks, kurš ieguldījis 50 tūkstošus eiro jauna komercuzņēmuma izveidē. Darbinieku skaits šajos uzņēmumos nedrīkst pārsniegt 50 cilvēkus. TUA saņemšanai var pieteikties ne vairāk kā desmit vienā uzņēmumā ieguldījumus veikuši ārvalstnieki. Tāpat TUA var iegūt arī, ieguldot 100 tūkstošus eiro tāda uzņēmuma kapitālā, kas nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un tā gada apgrozījums pārsniedz 10 miljonus eiro. Visos šajos gadījumos, ārzemnieki var pieprasīt TUA uz laiku līdz pieciem gadiem.
Saeimas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ziņoja, ka Drošības policija sākusi rūpīgāk pārbaudīt Krievijas pilsoņus, kas saņem termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām, lai Latvijā neiekļūtu ar Putina režīmu saistīti cilvēki.
Pieprasījumu skaits termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai apmaiņā pret investīcijām Latvijas tautsaimniecībā pēc grozījumiem Imigrācijas likumā samazinājies par 80,4%, par ko BNN arī iepriekš rakstīja. No 2015.gada janvāra līdz jūnijam Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir saņēmusi 227 pieteikumus pagaidu uzturēšanās atļauju saņemšanai Latvijā. Gadu iepriekš šis skaits bija 1157.
Gāze ir dīvaina lieta…
Sākoties apkures sezonai atkal aktuāla kļuvusi tēma par gāzes cenām. Šonedēļ AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis sacīja, ka šajā apkures sezonā gāzes cena būs zemāka nekā iepriekšējā gadā, jo ir zemas naftas cenas. Un tā, kā gāzes izmaksas uzņēmums aprēķina, pamatojoties uz vidējo naftas cenu gada pirmajos deviņos mēnešos, var pieņemt, ka šī apkures sezona Latvijas iedzīvotājiem nebūs smags pārbaudījums.
LG nodrošina Latvijas patērētājus ar gāzi, ko ieved no Krievijas. Un vēlme izbeigt enerģētisko atkarību piespieda Latvijas valdību meklēt alternatīvu Krievijas gāzei. Tomēr, vadošais eksperts enerģētikas padomnieks Andris Akermanis šonedēļ sacīja, ka gadījumā, ja gāze tiks pirkta no ASV, Norvēģijas, Kataras un citām valstīm, ir nepieciešams visu rūpīgi apsvērt. Vismaz no loģistikas un ar transportu saistīto izmaksu puses. Jo ir nepieciešams iznomāt konteineru, piegādāt, ir nepieciešama piestātne, līdzīga, kā Lietuvā, un tas dārgi maksās, sacīja eksperts.
Nesenie apgalvojumi par to, ka Latvija dabas gāzi var saņemt no Lietuvas par konkurētspējīgu cenu, izrādījušies nepareizi. Tagad sašķidrinātā gāze terminālī Klaipēdā ir par trešdaļu dārgāka nekā Latvijai pieejamā Krievijas gāze. Un tas, ko mēs uzskatām par «lēto Lietuvas gāzi», ir rezultāts vairākām tiesas prāvām starp Lietuvu un Gazprom. 2014.gadā Krievijas gāzes monopolists un Lietuvos dujos vienojās piešķirt Lietuvas uzņēmumam 20% atlaidi dabasgāzes piegādēm līdz 2015.gada beigām. Šī atlaide tiek piešķirta kā kompensācija par netaisnīgo gāzes cenu, attiecībā uz Lietuvu, piegādēm 2013.gada janvārī, kas bija augstāka, nekā gāzes piegādēm Latvijai. Kompensācijas apjoms ir 81 miljons eiro.
Politiski tas tiek pasniegts kā sašķidrinātās gāzes termināļa Klaipēdā sasniegums, taču faktiski tā ir atlaide dabasgāzei, kas Latvijai diemžēl nav pieejama.
Ref:017.010.103.9097